Foto – Omars Hoftuns, Wikipedia

Noslēpumainā Čatalhjujuka. Vai seno civilizāciju apciemojuši viesi no kosmosa? 1

Autors – Māris Zariņš

“Dakšveidīgais pakalns” jeb Čatalhjujuka ir salīdzinoša liela neolīta laikmeta apmetne Anatolijā, kas atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no mūsdienu Turcijas pilsētas Konjas. Tā ir pagaidām vissenākā, vislielākā un vislabāk saglabājusies neolīta apmetne, kuras vecākais kultūras slānis attiecināms uz 7500. gadu p. m. ē. Dažādi attīstoties, tā eksistējusi aptuveni līdz 5700. gadam p. m. ē., proti, iedzīvotāji to pametuši līdz ar bronzas laikmeta iestāšanos. Tātad – vissenākā atrastā cilvēku organizēti apdzīvotā vieta.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Lasīt citas ziņas

Apmetnes austrumu daļa veido pakalnu, kas virs līdzenuma paceļas 20 metru augstumā. Pateicoties tādam izvietojumam, tā spējusi pārraudzīt plašas teritorijas Ikonijas līdzenumā. Uz rietumiem no šīs apmetnes bijusi vēl viena apdzīvota vieta, tikai mazāka izmēra. Bet virzienā mazliet vēl uz austrumiem nesen atklāta arī kāda Bizantijas laikmeta apmetne. Starp diviem pakalniem bijis izrakts kanāls, kas novadījis ūdeni no Čaršambas upes. Čatalhjujukas neolīta apmetne kopumā aizņēmusi teritoriju aptuveni 13 hektāru platībā, no kuriem patlaban pilnībā atrakts aptuveni pushektārs.

Izrakumi iesākās pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā, kad arheologa Džeimsa Melārta vadībā noskaidrojās, ka apmetne patiešām bijis ļoti liels neolīta kultūras centrs. Kopš 1993. gada tur notiek ļoti intensīvi izpētes un jau atrakto fragmentu konservācijas darbi, kas turpinās arī mūsdienās. 2012. gadā Čatalhjujuka iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objekta sarakstā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāpiebilst, ka Čatalhjujuka arheologu rokās nonākusi patiešām daudzkārt labākā “kondīcijā” nekā iepriekš par vecāko uzskatītā Jerihona, un tagad par tās uzbūvi un iedzīvotāju dzīvesveidu zināms nesalīdzināmi vairāk nekā par jerihoniešiem. Vissenākajos apmetnes slāņos atrasti graudu krājumi, kazu, aitu, cūku un suņu kauli, kā arī dažādu mežonīgo zvēru atliekas, zivju kauli un āda, un vēl arī trauki ar medus pēdām, darba rīki, rotas lietas un ieroči, kas viss kopumā liecina par patiešām ļoti attīstītu civilizāciju.


SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.