Mobilā versija
Brīdinājums +11.5°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
23. septembris, 2017
Drukāt

Noslēpumainais mokele-mbembe: neizmirušo dinozauru meklējumi

1. Noslēpumainā Kongo purvu būtne

1no3
Attēls: LiveScience.comAttēls: LiveScience.com

Autors – Kārlis Franks
Lai arī pilnībā neapgāžamu pierādījumu tam nav, tomēr vēl joprojām visās skolas grāmatās vēstīts, ka dinozauri uz mūsu planētas mituši pirms daudziem miljoniem gadu un krietni vien vēl pirms cilvēka uzrašanās, bet tad vienā mirklī pēkšņi visi izmira, mūsdienām atstājot izpētei tikai savas pārakmeņojušās atliekas, kas vairākumā gadījumu liecina par sastingšanu dīvainā pozā, kādu dzīvi organismi parasti ieņem negaidītas katastrofas gadījumā. Tostarp ir daudz pētnieku, kuri apgalvo, ka īsti vēl nezināmā kataklizma tomēr nevarēja iznīcināt pilnībā visu dzīvo uz planētas – daudzi aizvēsturisko dzīvnieku laikabiedri dažādās formās esot saglabājušies līdz pat mūsu dienām –, un tas nozīmē, ka varbūt arī ne gluži visi dinozauri savulaik izmiruši.

Zinātniskās izpētes entuziasti joprojām nezaudē cerības, regulāri dodoties apmeklēt planētas visgrūtāk pieejamās un pilnībā neapdzīvojamās vietas, rīkojot aizvien jaunas meklētāju ekspedīcijas un mēģinot atrast kādas gigantisku reptiļu pēdas, kādām, viņuprāt, tur noteikti jābūt. Viens no tādiem neatlaidīgajiem ir Karls Šukers, kurš savos zinātniskajos darbos raksta par to, ka mazapdzīvotajos un maz izpētītajos Āfrikas rajonos joprojām pastāvot ļoti liela iespēja, ka tur varētu dzīvot dažādu aizvēsturisko dzīvnieku mūsdienu pēcteči. Galvenokārt runa esot par Kongo Republikas teritorijā esošās Likvalas ielejas purvāju apvidiem.

Uz turieni jau vairākkārt devušās dažādas zinātniskās ekspedīcijas, kuru galvenais uzdevums bijis iegūt pierādījumus tam, ka tur mīt mītiskā būtne mokele–mbembe – milzīga amfībija, kas, kā vēsta vietējie iedzīvotāji, no kuriem daudzi karstasinīgi apzvēr, ka paši savām acīm redzējuši šo būtni, garumā sasniedzot deviņus metrus, esot ar masīvu rudi brūnas krāsas ķermeni, īsām priekšķepām, garu asti, izstieptu garu kaklu un ļoti mazu galviņu. Kad šī būtne pārvietojas pa sauszemi, tā zemē atstāj raksturīgus trīspirkstu ķepas nospiedumus, kas nav līdzīgi nevienai no zināmajām dzīvajām būtnēm.

Speciālisti pauduši, ka šo dzīvnieku apraksti ļoti lielā mērā atgādinot diplodokus un brontozaurus. Savukārt vietējie iedzīvotāji, kuriem, protams, nav faktiski nekādu priekšstatu par paleontoloģijas zinību smalkumiem, attēlos nešaubīgi allaž norādījuši tieši uz šo sugu dinozauriem, apgalvojot, ka tie ir vislīdzīgākie noslēpumainajai būtnei mokele–mbembe.

Vissenākais zināmais dokumentālais šīs būtnes fiksējums veikts 1776. gadā. Franču izcelsmes kristietības invāzista abata Bonaventuras, kurš vienlaikus bija arī savam laikmetam atbilstoši izglītots zinātnieks, sastādītajā grāmatā rakstīts, ka, izpētot floru un faunu Kongo upes baseina reģionā, viņš pats personīgi uzdūries kādu gigantisku pēdu nospiedumiem, kas katrā ziņā nevar piederēt nevienam no zināmajiem dzīvniekiem. Tiesa, viņš arī godprātīgi vēstījis, ka pašu dzīvnieku gan tā arī nav redzējis.

1909. gadā parādījās vēl viens nopietns paziņojums par dīvaino Āfrikas nomales dzīvnieku. Armijas leitnants P. Grācs rakstīja, ka mūsdienu Zambijas teritorijā dzirdējis nostāstus par kādu savdabīgu būtni, kas atbilstoši aprakstiem bijusi ļoti līdzīga tai, ko dēvē par mokele–mbembe, bet kuru šajā gadījumā vietējie iedzīvotāji dēvējuši par nsangu. Turklāt Grācs bija pirmais, kurš šo noslēpumaino būtni salīdzināja tieši ar dinozauru, konkrēti piebilstot, ka pēc aprakstiem tā ārkārtīgi atgādinot zauropodu. Mazliet vēlāk viņš runājis arī par to, ka pats savām acīm redzējis arī šā dzīvnieka nodīrāto ādu.

Tajā pašā gadā vēl viens pētnieks un leģendārs reto dzīvnieku medītājs K. Hāgenbeks savā grāmatā jau detalizēti aprakstījis aptuveni tajā pašā reģionā paša redzētu (tiesa, visnotaļ neskaidri) dzīvnieku, kas bijis kaut kas vidējs starp ziloni un dinozauru…

Protams, šādi stāsti par noslēpumainajiem Āfrikas dzīvniekiem izraisīja absolūtu sensāciju. Jau drīz uzradās gūzma dažādu falsifikāciju un viltus liecību, kā rezultātā eiropiešu un vispār visas pasaules pētnieku uzmanība pret šiem faktiem atslāba jeb faktiski tā bija pilnībā diskreditēta. Ātri vien vairs nebija neviena puslīdz nopietni vērtējama pētnieka, kurš vēlētos atrast mītisko aizvēsturiskā dinozaura mūsdienu pēcteci.

Tostarp liecību straumīte par šo būtni principā neapsīka, un tā turpinās vēl joprojām. Viena no interesantākajām versijām izklāstīta V. Gibsona pētījumā, kurā autors runā par kādu gadījumu 1960. gadā, kad Kongo Republikas Likvalas ielejas purvāju rajonā esot bijusi nogalināta viena no šādām būtnēm. Ticēt vai neticēt šim autora vēstījumam – tas, kā mēdz teikt, tagad ir “gaumes jautājums”, taču viņš savā grāmatā rakstījis, ka pēkšņi uzradies kāds liels un nelāgs reptilis, kas ļoti traucējis vietējiem iedzīvotājiem zvejot, jo allaž aizbiedējis visas zivis, tāpēc ļaudis izlēmuši to notvert. Viņi kādā ezera pietekā uzbūvējuši dzelkšņainu aizsprostu. Jau iepriekš bijis zināms, ka dzīvnieks spēs tam izlauzties cauri, un tā arī noticis, taču tas no dzelkšņiem bija guvis ļoti nopietnus savainojumus, zaudējis daudz asiņu, ātri paguris, tādēļ aborigēni spējuši viņu izsekot un nogalināt.

Paveikuši savu iecerēto darbiņu, ļaudis sarīkojuši uzvaras svinības, kurās atsevišķas lielā reptiļa daļas uzcepuši un svinīgi apēduši. Pēc neilga laiciņa daudzi no tiem, kuri piedalījušies svinībās, smagi saslimuši un nomiruši. Tiesa, nav bijis iespējams pilnībā droši noskaidrot, vai viņu nāve iestājusies no saindēšanās ar nelāgo reptiļa gaļu vai arī tai bijuši kādi citi iemesli. Lai kā arī būtu, bet pāri bija palikusi tikai dzīvniekam novilktā āda, kuru redzējis arī Gibsons un kas vēlāk nezin kāpēc kaut kur pazudusi.

  1. Noslēpumainā Kongo purvu būtne
  2. Milzu plunkšķis Kongo upē
  3. Lidojoša muca vai kas cits?

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+