Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. oktobris, 2013
Drukāt

Noslēpumainais pastāv. Intervija ar “Planētas Noslēpumu” redaktoru Arni Terzenu

pashfoto

No oktobra ceļu pie lasītāja sācis jauns AS ”Lauku Avīze” mēneša žurnāls ”Planētas Noslēpumi”

 

64 lappušu biezais izdevums jau pieejams abonēšanai. ”Normāla, pietiekami blīva lasāmviela. Par ko? Par planētas noslēpumiem! Jūtos pagodināts, ka AS ”Lauku Avīze” man piedāvāja vadīt šo izdevumu, jo, manuprāt, izdevniecības izdevumu lasītāji ir viena no kvalitatīvākajām auditorijām Latvijā. Ceru, mums visiem kopā izdosies!” teic žurnāla galvenais redaktors Arnis Terzens.

Atverot pirmā numura satura rādītāju, redzamas rubrikas ”Zinātne”, ”Personas kods”, ”Nezināmais par zināmo”, ”Dabas brīnums”. Vēl rūpīgāk ielūkojoties, redz, ka žurnāls, kura cena kioskos ir Ls 1,75 jeb 2,49 eiro, savā debijā piedāvā stāstus par noslēpumainām zemūdens būvēm, britu premjera V. Čērčila ģeniālo personību, Lielo mēri Eiropā senatnē, negaisa izcelšanās procesiem un vēl, un vēl. ”Pasaule ir pilna noslēpumu. Tie bija, ir un būs. Nav nekādu cerību, ka mēs atminēsim visus, toties mums ir tiesības to darīt. Mēs vienkārši daudz ko nezinām. Vai tāpēc, ka negribam, vai tāpēc, ka mums par to nepastāsta,” dzīvespriecīgi stāsta ”Planētas Noslēpumu” redaktors. ”Nekādus tematu ierobežojumus jaunajam žurnālam viņš negrasās uzlikt. Ieintriģēts uzdevu dažus kontroljautājumus.

– Bet kā ”Planētas Noslēpumos” būs vairāk – vēstures vai zinātnes?

– Vai vēsture nav zinātne? Kaut ko tādu sadozēt uzreiz ir ļoti grūti. Šobrīd mediju tirgus lasītājam pieiet ļoti dalīti – ir ”zinātne”, ir ”vēsture”, ir ”astes”, ir ”psiholoģija”. Tas viss balstās citās valstīs izdomātos mārketinga pieņēmumos, par kuriem man nav iemesla domāt, ka tie tikpat ideāli attaisnojas Latvijas sabiedrībā. Varbūt lasītājam pie mums tomēr ir interesanti lasīt arī ko kompilatīvu tādā jomā?

Ja kādu neinteresē zinātne, viņš nepirks attiecīgu izdevumu. Bet ja tajā pašā žurnālā būs kaut kas interesants arī par citiem tematiem? Mēs tomēr runājam par noslēpumiem. Kā tajos vairāk – zinātnes vai vēstures? Tātad liels vēstures piesitiens žurnālā būs noteikti.

– Pirmajā numurā lielākoties ir runa par noslēpumiem ārzemēs. Vai iecerēts stāstīt arī par noslēpumainām lietām Latvijā?

– Protams! Bet atgādināšu, ka runa ir par planētu. Turklāt pirmajā numurā ir stāstīts par Lielo mēri, kas skāra arī Livoniju. Vai apraksts par negaisu… Negaisi savelkas arī Latvijā! Šis un tas par aizraujošiem Latvijas vēstures noslēpumiem būs noteikti, jo arī mani pašu vēsture interesē.

– Vai ”Planētas Noslēpumu” redaktors tic Pokaiņiem, akmeņu enerģētikai un mistiskām lietām?

– Tas nav ticības jautājums. Ticība ir reliģiska kategorija. Mani interesē: vai nu tā lieta ir, vai nav. Ja ir un to nevar izskaidrot, tad… Es ticu tiem, kuri apgalvo, ka savādas un mistiskas lietas pastāv. Pats savā mūžā gan nekad neko tādu neesmu piedzīvojis. Lidojošo šķīvīti redzējis neesmu, un karotītes manā klātbūtnē nav liekušās. Taču esmu runājis ar saviem tuviniekiem un draugiem, kuriem man nav ne mazākā iemesla neticēt. Un viņi tādas lietas ir redzējuši. Pat atzīti zinātnieki, kas augsti kāpuši pa zināšanu kāpnēm, ļaujas tādām sajūtām. Tātad tādas noslēpumainas lietas pastāv! Man patīk balansēt starp mītu un realitāti. Nostāties kādā no šīm pusēm ”Planētas Noslēpumiem” nav nolūka. Nebūs ne melnā, ne baltā. Uz mūsu planētas krāsu gammā ir, vai dieniņ, cik toņu!

{gallery id=”2202″}

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+