Mobilā versija
-2.6°C
Kora, Kintija
Svētdiena, 18. februāris, 2018
9. februāris, 2018
Drukāt

Noslēpumains dzīvesveids un paradumi. Līgatnes dabas takās aplūkojami pieci lūši (1)

Līgatnes Dabas takās mītošie lūši. Publicitātes fotoLīgatnes Dabas takās mītošie lūši. Publicitātes foto

Sagaidot ANO Pasaules savvaļas sugu dienu, kas šogad veltīta plēsējiem – kaķiem, Līgatnes dabas takas 17. februārī aicina dabas draugus uz Lūša dienu, lai iepazītu Latvijas lielāko kaķi, tā noslēpumaino dzīvesveidu un paradumus.

Latvijā savvaļā dzīvo tikai viena kaķu dzimtas suga – Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) un pētījumu dati liecina, ka Latvijas mežos mitinās ap 700-800 lūšu. Līgatnes dabas takās savukārt apmeklētājiem patlaban aplūkojami pieci lūši: mamma Leonora, tētis Incis-Villijs un trīs viņu atvases – Favorīte, Filozofe un Mazule.

“Ziemas baltumā visi Līgatnes Dabas taku lūši ir daudz labāk ieraugāmi un apskatāmi nekā vasarā, kad to raibie kažoki ideāli saplūst ar voljera zaļuma, lapu, gaismas un ēnu spēli. Parasti šie klusie un uzmanīgie kaķi redzami guļam uz iežogojumā esošās nojumes jumta vai bluķīšiem, bet pārējā laikā slēpjas zem kāda krituša koka vai kuplāka krūmu pudura,” stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.

Lūšu dienā 17. februārī no plkst. 12 līdz plkst. 15 Līgatnes dabas takās Dabas izglītības centrā “Pauguri” notiks radošās darbnīcas, būs iespēja gatavot Lūša maskas un Lūša pēdiņas suvenīrus, spēlēt galda spēles un likt mozaīkas, kā arī skatīties videofilmas par dabu. Bet tie, kuri vēlas iejusties lūša tēlā, varēs uzvilkt lūša tērpu un piedalīties fotosesijā.

Apmeklētāji, kam uzvārdā Lūsis, Lūsēns vai tam radniecīgs vārds, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā Līgatnes dabas takas varēs apmeklēt bez maksas.

Pasākumu rīko dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar “Līgatnes novada kultūras un tūrisma centru”.

Fakti par lūšiem:

Lūsis ir ļoti piesardzīgs dzīvnieks, varētu pat teikt, ka diezgan konservatīvs – stingri pieturas pie noteikta dienas ritma un kārtības, staigā pa saviem iecienītajiem maršrutiem un izmanto pierastās atpūtas vietas;
Kā jau kaķis, lūsis ir diezgan ziņkārīgs, tomēr jaunu objektu izpēti veic ļoti lēni un uzmanīgi;

Lūša īpašības kā savvaļas kaķim ir ļoti līdzīgas kā parastam mājas kaķim – ir izmanīgs un veikls mednieks, bet patīk arī laiski gulšņāt un snaust;

Ļoti neatkarīgs – pats izvēlas, kad un ko darīt. Līgatnes dabas takās lūši nemaz tā nenāk uz pasūtījuma, kad tos pasauc;

Lūsis medī līdzīgi kā to dara mājas kaķis – medījumam pielavās vai arī uzklūp no slēpņa. Uzskats, ka lūsis upurim uzbrūk no koka un metas uz spranda, ir aplams, bet plaši izplatīts mīts.

Lūsis ir iekļauts Vašingtonas konvencijas “Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām savvaļas faunas un floras sugām (CITES)” 2. pielikumā – potenciāli apdraudēta suga. Tas nozīmē, ka starptautiskā tirdzniecība ar šo sugu ir ierobežota un kontrolēta.

Tā kā lūša medījums var būt lielāks, nekā vienā reizē var apēst, lūsis neapēsto aizvelk un noslēpj. Ja jauna medījuma netrūkst, pie noslēptā neatgriežas.

Lūsis, tāpat kā visi kaķi murrā, rūc un ņurd, tomēr šīs skaņas ir skaļākas, rupjākas un krietni atšķiras no mājas kaķa balss.

Lūsis arī asina nagus un mazgājas kā mājas kaķis, bet kokā gan pārāk bieži nekāpj. Labāk patīk kāpelēt pa nogāztiem koku stumbriem.

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. SKAISTULĪŠI-ŅJAAUUU

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.6
Alūksne -4.8
Daugavpils -3.0
Saldus -5
Liepāja -3.3
Jelgava -3
Ventspils -2.9
Limbaži -6
Madona -4
Rēzekne -4
Draugiem Facebook Twitter Google+