Kadrs no video

Noslēpumiem apvītā leģenda – dziedniece un pareģe Džūna. Kas viņa bija? 0

Aizsaulē aizgājušās leģendārās dziednieces un pareģes Džūnas Davitašvili biogrāfiju apvij daudzi noslēpumi. Ne velti, mediji nodēvējuši Džūnu par vienu no noslēpumainākajām personībām mūsdienu Krievijā.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Šajā sievietē, kas savulaik ārstējusi  Leonīdu Brežņevu, Andreju Tarkovski, Federiko Felīni, Robertu de Niro un citas slavenības Krievijā un citur pasaulē, viss bija noslēpums, pat vecums. Paskatoties uz viņu, gadu skaitu īsti nebija iespējams noteikt – trausla, eleganta figūra, viegla gaita, straujas un asas kustības. Taču Džūnas galvenais noslēpums bija dabas dotā dāvana – spēja ārstēt cilvēkus ar rokām un pagarināt viņu dzīvi.

Džūna ne reizi vien atradusies psihiatru un fiziķu krustugunīs un jau sen bija nogurusi pierādīt, ka viņai piemīt īpašas spējas. Dziedniece bija izvēlējusies eremīta dzīves veidu – viņa nelasīja publikācijas par sevi un centās izvairīties no tikšanās ar masu mediju pārstāvjiem, vēsta vietne www.tvc.ru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Marinas Tokarevas režisētā dokumentālā filma par “Grūti būt Džūnai” arī savā ziņā bija brīnums, jo tad, ja dziedniecei kaut kas nepatika, viņa ar skatienu vien spēja izslēgt kameru. Kāpēc Džūna tomēr pārkāpa klusēšanu? To viņa skaidrojusi pavisam vienkārši.

“Es vēlos, lai cilvēki dzīvotu ilgi. Es vēlos palikt viņu atmiņā. Lai es, aizejot no šīs dzīves, paliktu cilvēku sirdīs. Man tas ir ļoti svarīgi,” atzinusi dziedniece.

Dokumentālajā filmā skatītāji uzzinās, ko tulkojumā no senās asīriešu valodas nozīmē varones īstais vārds un viņas meitas uzvārds – Jevgeņija Bit-Sardisa, kā arī to, kāda bija viņas bērnība. Kad Jevgeņijai jeb Džūnai, kā viņu sauca dzimtajā asīriešu ciematā, Kubaņā, Urijas sādžā, bija pieci gadi, viņas tēvs pirmo reizi pārliecinājās par meitenes īpašajām spējām noņemt sāpes. 

“Tēvam sāka sāpēt mugura, viņš mani uzlika uz tās, un es stāvēju. Man bija karstas kājas, bet pēc tam tās pakāpeniski atdzisa. Un tēvs piecēlās no gultas. Es viņam veicu vairākus seansus,” filmā stāsta Džūna. 

Kopš tā laika Džūna ir palīdzējusi neskaitāmiem cilvēkiem – viņa kļuva par brīnumnūjiņu daudzām Krievijas slavenībām, palīdzot visos dzīves gadījumos. Bet par viņas pašas brīnumnūjiņu jaunībā kļuva viņas vīrs, kuru viņa dienu pirms iepazīšanās redzēja sapnī. 

“Es sapnī redzēju, ka iekrītu kaut kādā bedrē. Tā bija ļoti dziļa, un es nevarēju nekādi no tās izrāpties. Es stāvēju, lūkojos debesīs. Tajā brīdī garām gāja jauns cilvēks uzrotītām piedurknēm, melnās biksēs, baltā kreklā. Viņš pienāca kā eņģelis, padeva man roku. Kā viņš mani izcēla no bedres, es pat nezinu. Un tad mēs gājām pa ceļu,” par sapnī redzēto stāsta Džūna. 

Reklāma
Reklāma

Nākamajā dienā bārā, kurā strādāja Džūna, durvis atvērās, un pa tām ienāca divi puiši, viens no viņiem – melnās biksēs, baltā kreklā ar uzrotītām piedurknēm. Pēc nedēļas viņi apprecējās, bet asīriete Jevgeņija Bit-Sardisa pārgāja vīra uzvārdā – Davitašvili.

Kādu soli Džūnai lika spert vīrs? Un kāpēc viņi tomēr izšķīrās? Ko viņa nespēja piedot savam laulātajam draugam? Kā sākās Maskavas periods viņas dzīvē? Par to visu dziedniece atklāti pastāsta filmā.

Kopš laika, kad Džūna nonāca Maskavā kopā ar dēlu Vahtangu, viņš uz visiem laikiem kļuva par viņas dzīves vienīgo vīrieti – tikai dēlu viņa mīlēja uzticīgi un pašaizliedzīgi. Taču nespēja glābt no nāves, lai gan sajuta briesmu tuvošanos.

Filmas autoriem Džūna pastāstīja, ka 35 dzīves gadu laikā Maskavā tā arī neesot iepazinusi Krievijas galvaspilsētu. Tas šķiet neticami, taču dziedniece nekad nepārvietojās ar metro. Džūna būtu varējusi dzīvot labi nodrošinātu dzīvi ārzemes – ne reizi vien viņai piedāvāja strādāt Rietumos. Tomēr gaišreģe bija stingri nolēmusi palikt Krievijā.

“Es nekur nebraukšu. Arbats ir manas mājas. Lai kas arī nenotiktu, lai man ieliek cietumā, es nekad neatstāšu Krieviju, es ārstēšu cietumniekus un ar viņiem draudzēšos. Es ne no kā nebaidos,” paudusi Džūna.

Pēc Džūnas draugu stāstītā, viņa nav spējusi samierināties ar sava dēla pāragro nāvi 2001.gadā. Pagājušajā nedēļā dziedniecei saasinājušās veselības problēmas, viņa nogādāta slimnīcā, kur pavadīja dažas dienas un atgriezās mājās. Diemžēl veselības stāvoklis pasliktinājās, un Džūna atkārtoti nokļuva slimnīcā komas stāvoklī. No komas ekstrasense nepamodās un mira slimnīcā.