Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. septembris, 2012
Drukāt

Nost ar mazajiem elektroenerģijas ražotājiem?


Foto - LETAFoto - LETA

Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. – 2020. gadam sākotnējā redakcija un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta raksts par zaļo enerģiju (“LA” 2012. gada 30. augusts) mani mudināja izpētīt, cik lielā mērā valsts atbalsts ietekmē mūs kā gala patērētājus. Un vai vīzija “Ekonomikas izrāviens” likvidēs šķēršļus attīstībai.


 

Strīds par trīs procentiem

Vai tiešām zaļā enerģija, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros 2011. gadā un veido 243 GWh jeb 3,31% 
(t. sk. mazās HES, vējš, biogāze, biomasa) no saražotās un importētās enerģijas apjoma, ir tā vērta, lai par to diskutētu tā, it kā tā izšķirtu Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam būt vai nebūt jēgu? Turklāt jāatceras, ka mūsu pēdējo paaudžu pienesums šajā “zaļajā laukā” ir visai niecīgs – viss pārējais ir radīts jau stipri pirms mums: Ķeguma HES (1936. – 1940. g.), Pļaviņu HES (1965. – 1968. g.), Rīgas HES (1966. – 1974. g.).

Latvijā joprojām pastāv reāls elektroenerģijas deficīts. 2011. gadā iepirkām vairāk nekā pārdevām – 1245 GWh jeb 16,96% no visas saražotās un importētās elektroenerģijas apjoma. Vai pirkt importu būtu izdevīgāk? Kam?

 

Ilgtspējīgais un savtīgais zaļums

Ja mūsu nacionālā vīzija kalpotu nolūkam aizpildīt elektroenerģijas iztrūkumu, tas tik tiešām būtu valstiski un ilgtspējīgi: palielinātu neatkarību no importa energoresursiem, dotu papildu darba iespējas cilvēkiem.

Piemēram, “zaļās idejas vārdā”, bet varbūt konkurentu interešu vārdā neuzcēlām celulozes rūpnīcu, kaut arī Latvija ir viena no apmežotākajām valstīm Eiropā. Upju piesārņotības un dārgā cukura vārdā likvidējām cukurfabrikas, bez darba atstājot simtiem cilvēku. Šodien redzam, ka cukurs nav kļuvis lētāks, toties lopkopībai melasi un cukurbiešu graizījumus pērkam Lietuvā.

Manuprāt, vismaz tagad vairāk vajadzētu pievērsties elektroenerģijas pārvades izmaksu samazināšanai, jo, kā liecina 2011. gada statistika, elektroenerģijas tehnoloģiskais patēriņš pārvades tīklos un zudumi kopā veidoja 1149 GWh (sk. tabulā) jeb 15,65% no kopējā saražotā un importa apjoma.

Koģenerācijas stacijās ar jaudu 0,2 – 5 GWh 2011. gadā kopā saražota elektroenerģija 449,5 GWh jeb 6,12% no visa saražotās un importētās elektroenerģijas apjoma.

 

Biogāzes koģenerācijas staciju izmantošana tik tiešām dod jūtamu darba vietu skaita pieaugumu un līdz ar to nodokļu pieaugumu valsts budžetā. Veicinot nelielo koģenerācijas staciju izvietojumu pa visu Latviju, rodas iespēja elektroenerģiju patērēt uz vietas. Līdz ar to samazinās zudumi pārvades tīklos.

 

Piemēram, ja Bērziņš ražo elektrību Sūnu ciema vienā galā, bet otrā galā to savā gaterī patērē Kalniņš, tad nav vajadzīgas simtiem vai tūkstošiem kilometru garas elektrolīnijas ar visiem tiem tehnoloģiskajiem patēriņiem un zudumiem, kā tas ir nepieciešams, pārvadot elektrību pār trejdeviņām jūrām Gustavsonam vai otrādi – no Gustavsona Kalniņam.

Jā, lielie elektroenerģijas ražotāji vienmēr tirgū piedāvās zemāku cenu nekā nelielās zaļās vai cita veida kurināmo koģenerācijas stacijas. Taču, ja pārvadīšanas izdevumi lielajiem vairs netiks likti vienā katlā ar vietējo ražotāju elektrības pārvades izdevumiem, tad atvērtajā elektroenerģijas tirgū vietējās ražotnes kļūs konkurētspējīgākas.

Patlaban juridiskie patērētāji par elektroenerģijas pārvadīšanu maksā 33,71% no kopējās iepirktās elektroenerģijas cenas, bet obligātie iepirkumi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) veido vien 3,87% no kopējās cenas.

Bet, izpētot tabulu, vienlaikus rodas jautājumi un secinājumi. Piemēram, AER 2011. gadā kopā saražoja 3078 GWh, kas ir pat mazāk, nekā 1994. gadā ražoja mūsu trīs hidroelektrostacijas. Jautājums – vai elektroenerģijas cenas pieaugums no 0,015 Ls/KWh 1994. gadā līdz 0,10 Ls/KWh 2012. gadā izrietētu tikai no obligātā iepirkuma lieluma un tas jau būtu sasniedzis kritisko līmeni? Diez vai.

 

Kontroles uzvara 
pār resursiem

Dobeles apkārtnē pirms gadiem divdesmit pieciem tika pētītas arī termālās enerģijas iespējamā iegūšana Latvijā. Visu iespējamo resursu apzināšana un iegūšanas iespēju izpēte ir jāparedz arī šajā attīstības plānā. Piemēram, mums ir tūkstošiem hektāru lauksaimniecībā neizmantotu zemju, krūmāju, pamežu, kūdrāju, tūkstošiem tonnu bioloģisko atkritumu, taču tas netiek pieminēts, kur nu vēl, lai sāktu konkrētu to izmantošanu enerģijas ieguvei.

Toties attīstības plānā tiek skaidrots: pirmkārt, novērsīsim situāciju, kurā atbalsts tiek piešķirts uz nenoteiktu laiku (licences taču tiek izdotas uz 20 gadiem, tā ka laiks ir pavisam konkrēts).

Otrkārt, ir jānovērš riski nesamērīgai obligātai iepirkuma ietekmei uz elektrības tarifu, stingrāk kontrolējot kvotu izmantošanu.

Treškārt, iepriekš minētie soļi efektivitātes un izmaksu kontroles virzienā tuvinās mūsu atbalsta mehānismu moderno enerģijas veidu specifikai.

 

Gribas teikt, prātiņ, nāc mājās, vai tad ne no kā kas var rasties? Kontrole uz kontroles. Bet tas arī viss, ko elektroenerģijas ražošanas attīstībā piedāvā projekta autori. Kas tad reāli tiks darīts, lai samazinātu importu energoresursu bilancē? Kā tas saskan ar “ekonomikas izrāvienu”?

 

Ieskatoties Dānijas 2011. gada valstī saražotās elektroenerģijas bilancē, rodas balta skaudība. Viņi no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus saražoto vēja enerģijas apjomu no nepilniem 10% palielinājuši līdz 29%, bet kopējais AER apjoms jau veido 41,1%, iztiekot gandrīz bez hidroenerģijas. Importa pārsvars pār eksportu ir tikai ap 4%, staciju pašpatēriņš ap 5% un zudumi tīklos ap 3%. Ir ko salīdzināt un pārdomāt.

Savukārt mums AER veidi un apjomi nav pat pilnībā apzināti.

 

Elektroenerģijas bilance 2011. gadā salīdzinājumā ar 1994. gadu


1994. gads

Elektroenerģijas

ražotājs

1994. gads

Saražotās GWh

1994. gads

%

2011. gads

Elektroenerģijas

ražotājs

2011. gads

Saražotās GWh

2011. gads

%

RAŽOŠANA AER = 3 HES 3305 52,81

AER, t.sk.3 HES

un mazās HES,

ar vēja enerģiju

2958

2887

71

40,3

39,3

0,97


Imports

Eksports

2648

830

Importa pārsvars

pār eksportu
 29,05%

Imports

Eksports

4009

2764

Importa pārsvars

pār eksportu
16,96 %


Pārveidošanas sektorā

(elektrību ražo no dabasgāzes,

biogāzes, biomasas)

1135
18,14%

Pārveidošanas

sektorā, t.sk. AER ar biomasu

AER ar biogāzi

3137

13

107

42,74%

0,18 %

1,46 %


Kopā 6258 100,00% Kopā 7340 100,00%
PATĒRIŅŠ

Enerģētikas sektorā

(patēriņš elektrostacijās,

tehnoloģiskais patēriņš

pārvades tīklos)

572 9,14%

Enerģētikas sektorā

(patēriņš elektrostacijās,

tehnoloģiskais patēriņš

pārvades tīklos)

533 7,26%

Zudumi 1284 20,52% Zudumi 616 8,39%

Gala patēriņš 4402 70,34% Gala patēriņš 6191 84,35%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

CSP dati

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+