Egils Līcītis: Deputāta Spolīša garīgā atmoda 7
Deputāta rūpals uzliek pienākumu nedzīvot kā Robinsonam Krūziņam uz vientuļas salas, bet pastāvīgi iet tautā, būt tuvāk vēlētājiem. Kaut šovasar mūs pārlieku bieži apciemo cikloni un klaiņojošas atmosfēras frontes, tomēr tēvuzemē netrūkst brīvdabas pasākumu, goda maltīšu un sarīkojumu zaļumos, kur politiķiem jābūt klāt, lai tur lūst vai plīst. Kas uztrenējuši Saeimā fizisko, nododas basketbola spēlei, kā prezidents Vējonis, bet, kam krampis nav pietiekams, atradīs citu veidu, kā dzīvot simbiozē ar tautu un socializēties. Teiksim, nebūtu zili brīnumi sastapt īstu, dzīvu ministru gumijzābakos pie mūsu lašupēm ar badapātagu vai senlejās, lasot liepziedus tējai.
Bet dievbijīgiem, reliģiozi noskaņotiem Saeimas locekļiem, pats par sevi saprotams, jādodas uz Aglonas Dievmātes svētkiem augustā. Izdomā un radošā fantāzijā visus kolēģus pārspējis pazīstamais Veiko Spolītis, kurš nolēmis mērot tālo ceļu uz Aglonu, un stipri iespējams, ka vienotībnieks pārvietosies kājām, par atbalstu izmantojot vien spieķi vai nūju. Opā! – pārējie 99 deputāti tagad kož pirkstos, ka nav iedomājušies par šādu kristīga cilvēka gājienu saplūst ar piligrimu masām, tādējādi uzturot un spodrinot priekšzīmīga politiķa tēlu. Tā viņi rausīsies pie bazilikas ārā no džipiem, bet pienāks iesvīdis, noputējis Spolītis, kājāmgājējs, un visa tautas simpātija vērsīsies pret viņu. Veiko izmanto šī projekta “svētceļnieks Spolītis” vadītāja katoļu priestera Tolstova kunga personīgu ielūgumu. Kā zināms, deputātēšanas laikā Spolītis ir krājis grēku nastu un vēl pāris gadus nedrīkstēs drāzties pa Latvijas lielceļiem ar automobili, jo taisna tiesa viņam atņēmusi šofera tiesības. Tāpēc Veiko ies, spītējot negaisiem, varbūtējam aukstumam, slāpēm, izsalkumam, no ausmas līdz vakarblāzmai. Tad meklēs pēc pieticīga pagalvja, pēc vēsa ūdens malka akā, un gan jau saimnieki ceļiniekam neliegs naktsmājas, lai deputātu neaiznes vilkači.
Šķērsojot kalnus un lejas, deputāts noskaidros stāvokli provincē, līdzjūtībā uzklausīs zemniekus par lejupkrītošām piena cenām, uzrunās trūkumcietējus, kas vēl nav iekļauti vienlīdzības un nabadzības apkarošanas programmās. Dabiski, ka runasvīrs neliegs savu dzīves pieredzē balstīto padomu, ja vien kādam perifērijas iedzīvotājam pēc tāda radīsies nepieciešamība. Deputāts būs ietērpts atstarojošā drošības vestē, kā jau to kājāmgājējiem paģērē ceļu satiksmes noteikumi. Aglonas svētceļotājs no savas dvēseles glābšanas akcijas neparko nevēlas radīt “mediju notikumu”, jo tas vienkārši ir mēģinājums aizsviest prom veco palaidnīgo dzīvi, celt iekšējo gaišumu, nostāties uz labošanās ceļa, iekvēlinot un stiprinot sevī ticību augstākam spēkam. Rudenī atgriezies pie deputāta pienākumu pildīšanas, Spolītis izstaros saņemto Dievmātes svētību, dvēselisku siltumu pret apkārtējiem, lai vai tie būtu niknākie opozīcijas pārstāvji un mizantropi savā būtībā.
