Baibas Sipenieces vadībā “Dziesmu dueļa” sagādātā diezgan banālā izklaide kļūst jēgpilna.
Baibas Sipenieces vadībā “Dziesmu dueļa” sagādātā diezgan banālā izklaide kļūst jēgpilna.
Ekrānuzņēmums no tvplay.skaties.lv

Anda Rožukalne: Nostalģijas kutināšana “Dziesmu duelī” 6

Tik dārgās atmiņas! Par dziesmām, par raidījumu, par noskaņojumu, par vadītājiem… Atcerēšanās un prieks, šķiet, ir galvenais, kāpēc bija vērts atjaunot TV3 “Dziesmu dueli”. Taču – vai to patiešām vajadzēja?

Reklāma
Reklāma

Atmiņu fanu klubs

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Tiem, kas nezina, nav redzējuši, atgādinu, ka “Dziesmu duelis” ir dziesmu minēšanas un dziedāšanas raidījums, kas pēc 11 gadu pauzes ir atgriezies TV3 ēterā. Tajā piedalās divas komandas, kuru dziedāšanu katrā raidījumā palīdz nospēlēt divi lieliski mūziķi – Uldis Marhilēvičs un Normunds Jakušonoks.

Raidījumā kopā ar dziedāšanu un jokiem tiek svinēta TV3 20 gadu darbība Latvijā. Smaidoši un priecīgi ēterā atgriežas dažādi raidījumu vadītāji un TV3 producēto seriālu varoņi. Fani ar svaigu skatu atkal ierauga savus apbrīnas objektus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Raidījums ir viegla nedēļas nogales izklaide, kas vienmēr rada priecīgu noskaņojumu. Dziesmas tajā ir vecas kā pirmās ballītes atmiņas. Ne velti tikko veiktā, apjomīgā globālā mūzikas servisa “Spotify” pētījumā noskaidrojies, ka cilvēki pieaugušo vecumā atkal un atkal izvēlas klausīties dziesmas, kuras radušās, kad viņiem bija 13 gadi (sievietēm) un 14 gadi (vīriešiem). Mēs pastāvīgi vēlamies atgriezties pusaudžu gados, kad veidojās muzikālā gaume, kad tvērām visu jauno, kas lika ievibrēties emocijām. Tieši tāpat dziesmas izvēlētas arī TV3 atjaunotajā raidījumā. Apmēram trīs paaudzes var klausīties un peldēt atmiņās.

Ar labu raksturu

Ja vajadzētu filmēt nostalģijas video, tad “Dziesmu duelis” būtu izmantojams kā gatavs paraugs. Tas varētu būt vēl viens raidījums, ko nevar atšķirt no kāda TV arhīva formāta, galda un ballīšu dziesmu atkārtotājs, ja vien to nevadītu Baiba Sipeniece. Bez viņas tas lieliski noderētu kā piektdienas atpūtas fona formāts nekritiskam skatītājam.

Pateicoties Baibas Sipenieces vadīšanai, raidījums iegūst raksturu. Priecīgu, labvēlīgu, gudru un spēcīgu. Viņa brīnumainā kārtā ir spējusi izvairīties no populāriem TV formātiem raksturīgās vienkāršošanas un komercializēto interešu spriedzes, kas liek talantīgiem cilvēkiem piemēroties masu gaumei. Šī piemērošanās nozīmē būt patīkamai un saprotamai visiem, tātad liek samazināt prasības, veidot “vidējo kvalitāti”, ko norīs katrs.

Baiba Sipeniece to nedara, šķiet, nekad nav darījusi. Iespējams, to nemaz nemāk un necenšas apgūt. Viņas vadībā “Dziesmu du­eļa” sagādātā, būsim godīgi, diezgan banālā izklaide, kas viegla kā kopš bērnības pazīstamā zefīra garša, kļūst jēgpilna. Tā vairs nav ne lēta, ne vulgāra, ne primitīva. Un galvenais – raidījums neapnīk, lai gan to vērot, ja ieskatītos tikai scenārijā, varētu būt garlaicīgāk nekā skatīties, kā rotē drēbes veļas mazgājamās mašīnas lodziņā.

Kā tas izdodas? Baiba Sipeniece ir gudra, tieša, ļoti īpaša. Nekas daudz jau viņai nav jādara, visu nosaka balss intonācija un asprātīgas frāzes, spēja katram parastam raidījuma mirklim piešķirt īpašu skanējumu. Baiba Sipeniece jautri vai draiski, vai ironiski droši vien spētu nolasīt autobusu sarakstu. Tāpēc raidījuma vienkāršo darbību pieteikšana Baibai izdodas ļoti labi.

Reklāma
Reklāma

Bet, pats galvenais, un tas ir ļoti grūti, viņa ir katru iekļaujoša, jebkuru pieņemoša un labvēlīga. Raidījums ir priecīgs ne jau joku dēļ, bet tāpēc, ka vadītājai brīnumainā kārtā izdodas panākt, ka priecīgi ir visi dalībnieki – neveiklie, visu aizmirsušie, zaudējošie un šķībi dungojošie. Prieks ir arī skatītājiem studijā un pie televizoriem. Pirmajā brīdī varētu likties, ka visus vieno dziesmas, bet tā nav. Kopības izjūtu un atbalstošu priecīgumu panāk Baibas Sipenieces radītais noskaņojums.

Tā ir meistarība, ko nevar ielikt plauktā kā sen rādīta raidījuma ierakstu. Ja Baibas Sipenieces raidījuma labvēlību, kurā nav ne miņas no glaimošanas, ja šo noskaņojumu, kurā prieks ienirt, varētu iepildīt pudelēs, mēs to pirktu kā traki!

Drosme ir kleitās

Šajā raidījumā ir kas tāds, par ko nav jārunā kā par pagātnes sasniegumu, ko sapurinām un liekam priekšā vēlreiz. Tās ir Baibas Sipenieces kleitas un matu rotas, tēls, ko katram raidījumam no jauna rada māksliniece Elita Patmalniece. Viņas tērpi kopā ar Baibu Sipenieci nav tikai TV kadros garāmskrienošs elements, tā ir īpaša vērtība. Tērpi ir neatkārtojami!

Kāda cita kaut ko tādu droši vien piekristu uzvilkt tikai pēc ilgas spīdzināšanas vai komas stāvoklī, bet Baibas Sipenieces raksturam tērpi piederas lieliski. Tie ir drosmīgi un neparasti. Īsts izaicinājums “dīvāna modes ekspertiem”, kuri saprot, kas kuram un kādā kombinācijā piestāv vai pieklājas. Daļa no Elitas Patmalnieces talanta plašajām šļakatām ir veiksmīgi trāpījušas arī Marhilēvičam un Jakušonokam. Abi izskatās ļoti stilīgi.

Drosmīgās kleitas arī mazliet nomierina izjūtu, ka TV3 savā jubilejā mums piedāvā tik klasisku TV produktu, ka vārds “konservatīvisms” ir pieklājīgākais, kas ienāk prātā.

Tradīcijām ir robežas

Kad vaigi iepriecināti, jo smaidīt kopā ar “Dziesmu dueli” viegli, laiks ieraudzīt raidījumu citu procesu kontekstā. Lai gan TV3 svin vien 20 gadus, varētu domāt, ka tuvojas kāda daudz lielāka jubileja. Atjaunotais šovs apvieno visu agrāko laiku TV formātu spozmi. Tā noslīpēta, bet audiovizuālo mediju zinātnē, piemēram, britu pētnieces Anetes Hilas grāmatās, jau labu laiku saukta par norietošu, oriģinalitāti un enerģiju zaudējušu. Jo formātu attīstība apstājusies.

Ieskaties! Mums atkal piedāvā vecu dziesmu raidījumu jaunās skaņās. Katrā raidījumā ir līdzīga shēma. Pārsteigumus negaidiet, ceriet uz to, ka atkārtošanās būs komfortabla.

“Dziesmu duelis” cenšas noturēt pie TV un dot regulāro barību tiem skatītājiem, kuri vēl nav nomainījuši agrāko TV skatīšanos pret citām iespējām redzēt ziņas, šovus, filmas un seriālus. Šādi skatītāji ir aprūpējami un cienījami. Viņu kļūst mazāk, tā ir realitāte.

Vai viņi pelnījuši tikai vecu dziesmu rituāla atkārtošanos? Šaubos. Ja ieskatāmies TV programmu jaunumu sarakstā, kopā ar pierastajiem šlāgeru formātiem un “Izklausies redzēts” neizbēgamo atgriešanos, daudzkārt atskaņotas mūzikas raidījumu, ir pārmēru daudz. Labas tradīcijas ir kopjamas, bet agrāko formātu izmantošana, lai noturētu skatītājus, jau izskatās izmisīga un diemžēl… vecmodīga.