Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. februāris, 2013
Drukāt

Nosūtot vēstules, izsaka savu viedokli Saeimas deputātiem


Foto - Rita RuskaFoto - Rita Ruska

“Pilsoniskā sabiedrība – tie ir aktīvi cilvēki, kas darbojas savas valsts, savu līdzcilvēku labā. Vēlos, lai iedzīvotāji aktīvāk iesaistītos visu lēmumu pieņemšanā. Pati sekoju līdzi tām nozarēm, kurās esmu kompetenta,” saka cēsniece Zinta Dubrovska, kas pēc profesijas ir ekonomiste un ilgus gadus nostrādājusi bankā. 


 

Raksta konkrētiem deputātiem

Kad Saeimā sprieda par dzīvokļu likuma grozījumiem, viņa sekojusi līdzi visiem trim lasījumu variantiem un sūtījusi savus priekšlikumus. Tagad ir gandarīta, ka toreiz likumprojektā minētā definīcija par mājokļa kopīpašumu tikusi precizēta. “Vai tas mans vai citu iedzīvotāju nopelns, nav būtiski. Galvenais, ka ierosinājums tika iekļauts likumā.”

Mapē ar uzrakstu “Sarakste ar Saeimas un pašvaldības deputātiem” hronoloģiskā secībā krājas viņas sūtījumi deputātiem un saņemtās atbildes.

“Mani ārkārtīgi aizvainoja, ka Saeima plaisu starp bagātajiem un nabagajiem nevis samazina, bet palielina. Ar attiecīgu nodokļu politiku viņi to būtu varējuši labot! Bet kas notiek? Iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināts par vienu procentu. Tādā veidā minimālās algas saņēmēja ieguvums ir divi lati, bet tam, kam alga 4000 latu, – veseli 40 lati. Nu kur te taisnība!”

Z. Dubrovska nosūtījusi vēstuli Saeimas deputātei Zandai Kalniņai- Lukaševicai. Kāpēc šai deputātei? “Tāpēc, ka viņa ievēlēta no Vidzemes un es balsoju par šo Reformpartijas sarakstu,” paskaidro Zinta. Viņa to aicina atsākt diskusijas par progresīvā nodokļa ieviešanu algām, sākot no 1500 latiem. Valdība iepriekš aizbildinājusies, ka strādājošo ar šādu atalgojumu esot pārāk maz un tāpēc nav vērts ķēpāties. Bet tas neiztur kritiku. Zintas kundze min, ka 1997. gadā valdība nolēma neindeksēt pensijas virs 225 latiem. Šo pensiju saņēmēju toreiz bija mazāk par vienu procentu. Tomēr lēmumu pieņēma. Savukārt strādājošo, kas saņem vairāk par 1500 latiem, ir 1,6%.

Deputāte atsūtījusi atbildi, kurā norāda, ka progresīvais nodoklis mudinās slēpt patiesos ienākumus, rezultātā valsts ieguvumi būšot mazi, turklāt šobrīd traucēklis esot ēnu ekonomikas lielais īpatsvars. Z. Dubrovska: “Bet Saeimai un valdībai ar ēnu ekonomiku tieši būtu jācīnās. Tā vietā ēnu ekonomiku min kā argumentu, lai aizbildinātos, ka nekas nav jādara.”

 

Arvien biežāk 
atrakstās

Sašutumu raisīja arī algu paaugstinājums valsts uzņēmumu valdes locekļiem. Arī šajā gadījumā no Saeimas saņemts skaidrojums, ka jāsaglabā konkurētspējīgs atalgojums. Zinta toreiz uzrakstījusi atbildi, ka nav neaizvietojamu cilvēku. “Ja valdē esošie negrib strādāt, rīkojiet konkursu un, es ticu, atradīsiet jaunus, zinošus cilvēkus, kuriem ir patriotisma jūtas un kuri būs ar mieru strādāt valsts uzņēmumos.” Pēc iedzīvotāju protestiem šīs algas vēlāk tomēr tika samazinātas.

Deputātei Lolitai Čigānei vaicājusi, kādi ir valsts ieguvumi no tās lielajām bagātībām – trim ostām un mežiem. Kādu pienesumu tie dod Valsts kasei?

Bet atbildē runāts par nepieciešamām diskusijām un papildus meža nozares analīzi, integrētu nozaru sadarbību, turklāt arī meža nozares attīstībā jāpievērš uzmanība ēnu ekonomikai, kas ir viens no priekšnoteikumiem Valsts kases ieņēmumu palielināšanai. “Viņa taču atrakstās!” secina Zinta. “Man skaidro to, ko es jau zinu. Kāpēc esam tik nevarīgi cīņā ar ēnu ekonomiku?”

Vai ir vērts tādā gadījumā rakstīt deputātiem Augstajā namā? “Pozitīvais ir tas, ka viņi vismaz izlasa manu viedokli. Esmu maza daļiņa no Latvijas pilsoniskās sabiedrības, uzskatu, ka neesmu viena. Deputātiem jājūt tautas elpa pakausī. Lolitu Čigāni augstu vērtēju, man šķiet, ka deputāte strādā dziļi un objektīvi, bet atbildi par ostu pienesumu valsts budžetā nesaņēmu.”

 

Studē likumus

Z. Dubrovska izsaka nožēlu, ka vairākums iedzīvotāju atmet ar roku – tāpat neko nepanāksim. “Esam noguruši, jo mūsu domas netiek ņemtas vērā,” saka Zinta, bet tajā pašā laikā norāda, ka likumā par labu pārvaldību skaidri pateikts, ka iedzīvotāju intereses nedrīkst ignorēt. “Bet, kad tiekam līdz lēmējiem, pretī saņemam atrakstīšanos,” atzīst aktīvā pensionāre.

Runājot par siltuma un citu pakalpojumu tarifiem, viņa domā, ka kļūda ir pašā pamatā – likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Lūk, 15. pantā minēts, ka tarifu apspriešanā atļauts piedalīties arī nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem, taču iepazīties ar konkrēto aprēķinu nav tiesību, jo tas esot konfidenciāls!

Likumā teikts, ka regulatora darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Tātad regulators finansiāli atkarīgs no piegādātāja aprēķinātā tarifu lieluma.

“Viss noorganizēts – jo lielāks tarifs, jo vairāk saņems regulators sevis uzturēšanai. Virspusēji lasot likumu, šo niansi var nepamanīt. Daži man aizrādīja – to naudu taču ieskaita budžetā. Bet palasiet tālāk – šo ieskaitījumu budžetā nedrīkst izmantot citām vajadzībām, kā vien regulatora uzturēšanai!” stāsta Z. Dubrovska. Šos savus aizrādījumus darījusi zināmus Ekonomikas ministrijai. Saņēmusi atbildi uz veselām trim lapām, ko parakstījis ministrijas valsts sekretāra vietnieks, tomēr tā nepārliecināja, un Zintas kundze no saviem secinājumiem neatkāpjas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+