Foto – Lita Krone/LETA

Egils Līcītis: Krievzemes tradīcijas nemuitotas iekļūst Latvijā 20

Kopš dzīvojam neatkarībā, vajadzēja iet mazumā mantotām ieražām no laika, kad Latvija bija okupēta valsts un Baltijas kara apgabala štābs. Nu, jārēšanās ar Ļeņina dzimšandienu vai lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas 100. gadskārtu paliek par tādiem kā partizānu svētkiem, kurus ar šņabja pudeles iztukšošanu puspagrabos, nevis laukumos atzīmē deputāti brāļi Rubiki un līdz nāvei nelokāmi komunisti. Taču citas atrakcijas nebūt nav iekonservējušās un muzejiskas. Kooperējoties ar “krievu pasaulē” pieņemtām tradīcijām, tās nemuitotas iekļūst pār Latvijas robežu un piedzīvo pat augšāmcelšanos. Kā uzcītīgā katolismā Aglonā svētī Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu, tā pareizticīgie pagājšnedēļ nosvinējušies Masļeņicu un paralēli Vīriešdienu, kaut tika savlaicīgi brīdināti, ka pārmērīga alkohola lietošana dvēseli attālina no Dieva. Un tie – salīdzinot ar 23. februārim sapāroto 8. martu – ir vēl tikai mazbudžeta iesildīšanās svētki!

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Lai pat pret svinēšanām aizspriedumains, neiecietīgs ņerga nejustos neiesaistīts bliņu izēšanās nedēļā, Latvijas pašvaldības rīkoja plašas, estrādiskas brīvdabas Masļeņicu saiešanas, un vadošie traktiernieki vīkšīja kulinārijas meistarklases. Bodnieki par godu Vīriešu dienai iespieda reklāmizdevumus, un tas atmaksājās ar brangas peļņas izvilkšanu no vājā dzimuma maciņiem. Brīvajai presei nosūdzēja konditoreju par saldenās svētku sajūtas saetiķošanu ar šausmīgu servisu, kad sieviešu pasūtīto kūku izmaitāja ar kirilicā kļūdainu garnējumu “Musu atrajiem viriškiem”. Fui, nemāk krieviski.

Pārnacionālai ziemas promraidīšanai un pavasara sveikšanai ir vietējais analogs, sentēvu Meteņi. Nevarēja pārlieku manīt, ka pilsētu galvas vedinātu izvizināt ķekatniekus ragavās pa ielām un iet čigānos. Skaidrs, slāvi mīl jautrību un izpriecas, latvieši ir mājās sēdētāju tauta. Tāpēc pirmdiena krieviem grūta diena, latviešiem nē. Uzkrītoši, ka veikalnieki izpārdošanām arvien piekabinās klāt Sieviešu vai sirsniņdienas tradīcijas, kas nav nekur reģistrētas latvju gadskārtu ritos un godos, un varbūt pat paldies, ka komersanti neizmanto savu iedzīvošanās māku pret nabaga reņģēdājiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijā katra sarkana kalendāra lapiņa ir iemesls notiesāt un izdzert visu kvantumu, kas saražots importa pārtikas preču aizvietošanas pro­grammas ietvaros. 23. februārī cilvēks ieklausās propagandas ērģeļu varenākā skanējumā, kļūst domīgs, ko vēl varētu atbrīvot un kam nest mieru. Bet arī Latvijā ir liela agrākās padomju armijas dienas svinētāju bāze. Šeit iemājojušie bijušie palkavnieki, poļitruki un komsorgi, oficieri ar sievām, nepilsoņi apauguši biezu ādu, ka kādam svoločam ir fobija pret uztieptām atzīmēšanām.

Svētki taču ir jauki, un ja vēl godam izdevušās pankūkas! Arī krievos dienējušie letiņi nerauc degunu, jo sarkanarmijā aizgāja kā puikas, bet pēc pāris mūža gadiem atgriezās kā ūsaini, dzīvības briesmās nesatricināmi seržanti, medaļoti par deviņu blokādes loku pārraušanu vai ienaidnieka ģenerāļa gūstīšanu. Par to jāpaceļ glāzīte, jāuzkož darba kolektīva dāmīšu sasmērētās maizītes, jālaižas bugivugi un jānoslēdz ballīte, triecienā ieņemot neieņemamo cietoksni – Natašu no grāmatvedības.

Tomēr Vīriešdiena nav gluži nevainīga kaila apolona ķermeņa vai falliskā simbola pielūgsmes bakhanālija. Ka 23. februārim ir ideoloģiska noslodze, ievērojis režisors Streičs, 
aicinādams neupurēt svešiem dieviem un nepiedalīties ievazātos sarīkojumos, ja ir pašiem savi valsts svētki. “Uzvarētāju” svinības vainagosies ar gājienu 9. maijā pie Okupācijas pieminekļa. Kazi, citugad Streičam sekos citi viedokļu līderi, politikas veidotāji ar zibakciju – rekur biju krievu armijā štābskapitāns, bet 23. februāri nesvinu. Jo to ilggadēji svinējuši kā tās armijas dienu, kura iznīcināja brīvu Latviju un nesa posta gadus.