Mobilā versija
+0.3°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Trešdiena, 22. novembris, 2017
23. aprīlis, 2017
Drukāt

Notāriem jāziņo VID par aizdomīgiem mantojumiem (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs attēls

Kopš šā gada sākuma, kad zvērinātiem notāriem ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem mantojumiem, šādi ziņojumi nosūtīti sešas reizes, apkopojis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Šis ir viens no veidiem, kā atbildīgās iestādes apņēmušās ierobežot skaidras naudas apriti un līdz ar to mazināt krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.

Teju pusmiljona eiro vērts mantojums, tostarp skaidrā naudā, no kādas Lidijas Dirnēnas. Tas atklājās bijušā Finanšu policista Roberta Dirnēna deklarācijā par 2014. gadu. Vēlāk “de facto” noskaidroja, ka prāvo mantojumu viņš saņēmis no savas mātes – skolotājas. Pats Dirnēns toreiz teica, ka mantojumu formējusi notāre. Savukārt raidījums “Aizliegtais Paņēmiens” nolēma noskaidrot, vai viņiem ar šo konkrēto notāri – Dainu Andersoni, izdotos sarunāt līdzīgu mantojuma darījumu. Izdevās. Notāri, acīmredzot, neizbrīnīja žurnālistu leģenda, ka nesen nomiris tēvs, testamenta nav, bet šobrīd nepieciešams legalizēt naudu 50 tūkstošus eiro.

D.Andersone: Jums ir tā kā jāmanto tā nauda?
Žurnālists: Man ir jāmanto, bet teikšu godīgi, tā nauda nav viņa, bet tā ir manējā. Man tā nauda nav jānes kaut kur jārāda?
D.Andersone: Nē, Likums man nenosaka to pārbaudīt. Jūs man sakiet, man nav pamata jums neticēt.
Žurnālists: Bet tad jau es varu tur arī vairāk ierakstīt?
D.Andersone: Cik ierakstīsiet, tik nomantosiet.

Vēlāk Latvijas Zvērinātu notāru padome Andersonei piemēroja sodu – rājienu par profesionālās ētikas pārkāpumiem un necienīgu rīcību, kas diskreditē notāru darbu. Savukārt Tieslietu ministrija uzsāka darbu pie likuma grozījumiem, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

“Tā doma ir virzīt pakāpeniski tādus normatīvo aktu grozījumus, kas samazina skaidras naudas glabāšanu mājās, to apriti, lai šie darījumi pamatā notiek bezskaidras naudas norēķinu veidā,” skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Daļa iniciatīvu stājusies spēkā. Piemēram, kopš šā gada sākuma notāriem ir jāziņo par gadījumiem, kad kāds mantojis nereģistrētu kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz 15 tūkstošus eiro. Piemēram, skaidru naudu.

Trīs mēnešos notāri Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ziņojuši 26 reizes. Sešos gadījumos – par mantojumu.

“Ja mums būs pamatotas aizdomas, ka mantojuma atstājējam tādas mantas nevarēja būt, tad mēs strādāsim ar citām metodēm, vērtēsim, vai tur nav kāda noziedzīga darbība, vai nav kāda krāpniecība un pieslēgsim Finanšu policiju pie šādiem darījumiem,” norāda VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktores p.i. Inese Bindemane.

Taču ar to nepietiek. Ja par gadījumu netiek ziņots, Valsts ieņēmumu dienests to laikus neuzzina. Tāpat arī nevienam joprojām nav jāpārbauda mantojuma esamība, kā arī jānosaka tā vērtība.

“Skaidras naudas esamības pārbaude nav un nevar būt notāra kompetence. Notārs apstiprina mantojuma tiesībās uz visu to, kas mantojuma atstājējam piederēja. Par skaidras naudas izcelsmi un piederību var gādāt citas institūcijas. Ja kaut kas šajā mantošanas procesā norādītajā kustamā, nereģistrējamā mantā mums šķiet aizdomīgs, piemēram, norādīta Munka glezna “Kliedziens”, tad arī par to mēs ziņojam,” norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece. Taču, ja glezna ir mazāk zināma, notārs var to neatpazīt. Turklāt viņam nav jābūt mākslas priekšmetu ekspertam un jāzina, katras personas mantotās lietas vērtība.

Turklāt ir testamenti, par kuriem notāri uzzina tikai brīdī, kad aizsākas mantošanas process. Proti, tie, kurus cilvēki rakstījuši paši nevis pie notāra. Arī šeit pastāv riski, ka šo iespēju kāds var izmantot ļaunprātīgi. Taču aizliegt tos nav plānots arī tāpēc, ka šāda iespēja pastāv virknē Eiropas valstu.

Viens no ierosinājumiem, kā novērst situāciju, ka negaidīti testaments kādam atrodas piecus gadus pēc personas nāves, būtu to reģistrācija. Piemēram, portālā latvija.lv brīdī, kad šāds privāts testaments tiek sastādīts, tiek norādīts tā sastādīšanas laiks, vieta, kā arī tas, kur tas tiek glabāts. Visticamāk, šajā jautājumā Tieslietu ministrijai un notāriem kopsaucēju atrast būs grūti. Jau šobrīd pie notāra izveidotos testamentus reģistrē konkrētā datu bāzē. Savukārt privāto testamentu atsevišķs reģistrs tikai apgrūtinātu tos cilvēkus, kuri nevēlas juridisku apstiprinājumu savam lēmumam. Viņi paši gatavi uzrakstīt testamentu un paši arī uzņemas risku, ja tas, piemēram, pazūd.

“Vēl kaut kādu reģistru paralēli šim drošajam, esošajam taisīt jaunu, lai tajā tikai piereģistrētu, ka kāds kaut kur, kaut kad, kaut ko ir uzrakstīji. Šobrīd es varu izteikt tikai savu personīgo viedokli – es esmu pret. Neredzu tam pievienotu vērtību,” uzskata Stīpniece. Savukārt Medina ir pārliecināta, ka šādā reģistrā “persona pati var norādīt, kad tā testamentu sastādīja, kur tas glabāts. Tas arī neļautu sastādīt privāto testamentu pēc tam”.

Arī iepriekš Finanšu policistam Roberta Dirnēna pusmiljona eiro vērtais mantojums varēja tikt atklāts laikus, ja viņa darba devēji būtu rūpīgāk uzmanījuši savu padoto deklarācijas. Taču līdzīgi gadījumi var būt arī privātpersonu vidū. Līdz ar to svarīgi, lai šajā skaidras naudas aprites ierobežošanā iesaistītie, patiešām atrastu veiksmīgāko risinājumu mērķa īstenošanā – neierobežotu godprātīgos mantiniekus, bet būtu nesaudzīgi pret ļaunprātīgiem situācijas izmantotājiem.

Atbilde uz CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (4)

  1. Vareetu padomaat, ka notaari maz pelna, tagad pikjos kabataas arii veel te… Nu cik var jau?!

  2. Rakstā daudz gramatikas kļūdu 🙁

  3. hi hi hi, tas ir kā piezvanīt uz zilupi….vēl tiesām var ziņot…..

  4. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Darbs ir, bet nav kas strādā (64)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+