LETA/AFP

Notiek jaunā pāvesta inaugurācijas mise (Tiešraide) 0

Vatikāna Svētā Pētera katedrālē otrdien norisinās jaunā Romas katoļu pāvesta Franciska inaugurācijas mise, kuru iespējams vērot video tiešraidē no Vatikāna.

Reklāma
Reklāma

 

 

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Lasīt citas ziņas

Uz inaugurācijas misi ieradušās daudzas augstas ārvalstu amatpersonas un reliģiskie līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele, Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs un viņa Francijas kolēģis  Žans Marks Ero, kā arī Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Tāpat Romā jau ieradies Zimbabves prezidents Roberts Mugabe, kuram ir noteikts ieceļošanas aizliegums ES, kas gan neattiecas uz suverēno Vatikānu. Arī ASV viceprezidents Džo Baidens, kas, tāpat kā Mugabe, ir praktizējošs katoļticīgais, jau svētdien ieradās Romā.

CITI ŠOBRĪD LASA

{source}
<iframe width=”700″ height=”438″ src=”http://www.ustream.tv/embed/522594?v=3&amp;wmode=direct” scrolling=”no” frameborder=”0″ style=”border: 0px none transparent;”></iframe> 
{/source}

Pirmdien Franciskam, kas pirms ievēlēšanas pāvesta amatā bija zināms kā Argentīnas kardināls Horhe Mario Bergoljo, bija pirmā oficiālā tikšanās ar kādas valsts vadītāju. Viņš tikās ar savu tautieti Argentīnas prezidenti Kristīnu Kiršneri, kas jaunajam pāvestam lūdza iesaistīties Argentīnas strīdā ar Lielbritāniju par Folklenda salām.

Pāvesta inaugurācijas misē piedalās arī Taivānas prezidents Ma Indzju, izpelnoties Pekinas dusmas. Vatikānam joprojām ir diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Republiku Taivānā, bet ne ar Ķīnas Tautas Republiku.

Francisks ir kļuvis par pirmo Latīņamerikas pārstāvi pāvesta amatā. Divas piektdaļas no pasaules 1,2 miljardiem katoļticīgo dzīvo šajā pasaules daļā. Jaunais pāvests gan lūdza latīņamerikāņu nebraukt uz Vatikānu, bet tā vietā naudu ziedot labdarībai. Latīņamerikas valstis bez Kiršneres Vatikānā pārstāvēs arī Brazīlijas prezidentes Dilma Rusefa un Meksikas prezidents Enrike Peņa-Njeto un Čīles prezidents Sebastians Piņera.

Uz pāvesta svinīgo stāšanos amatā Vatikānā neieradīsies jaunais Anglikāņu  baznīcas vadītājs Kenterberijas arhibīskaps DžastinsVelbijs, kas devies lūgšanu ceļojumā. Viņu pārstāvēs Lielbritānijas Jorkas arhibīskaps Džons Sentamu.

Latviju un Lietuvu svinīgajā misē pārstāv valstu prezidenti Andris Bērziņš un Daļa Grībauskaite, bet Igauniju, kur katoļu kopiena ir ievērojami mazāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs, – premjerministrs Andruss Ansips.

Reklāma
Reklāma

Jaunā pāvesta inaugurācija notiks Svētā Jāzepa dienā, kas ir nozīmīgs datums katoļu svētku kalendārā, jo Jāzeps ir kristīgās baznīcas svētais aizbildnis. Gaidāms, ka Svētā Pētera laukumā pulcēsies līdz pat vienam miljonam ticīgo.

Par jauno pāvestu 115 kardinālu konklāvs 13.martā ievēlēja 76 gadus veco kardinālu Horhi Mario Bergoljo no Argentīnas, kurš pāvesta amatā pieņēmis vārdu Francisks.

Jaunais pāvests jau ir izpelnījies uzmanību ar savu pieticīgo dzīvesveidu, kas nav pierasts Vatikāna varas gaiteņos. Viņš paziņojis, ka vēlas “nabadzīgu baznīcu nabadzīgajiem”, un brīdinājis kardinālus, ka bez garīgas atjaunošanās baznīca sabruks “kā smilšu pils”.

Viņš atteicās no ierastā pāvesta zelta gredzena. Atšķirībā no iepriekšējiem pāvestiem viņš nevēlējās jaunu zelta gredzenu, bet izraudzījās sudraba gredzenu no Vatikāna krājumiem.

Francisks  tiek uzskatīts par pieņemamu gan katoļu baznīcas konservatīvajam, gan reformistu spārnam, bet, veicot pārmaiņas, ir pazīstams ar piesardzīgu un apdomīgu rīcību.

Jaunais pāvests pazīstams uz sociālajiem jautājumiem orientēto uzskatu dēļ. Tiek gaidīts, ka viņš kā pāvests  lielāko uzmanību vērsīs nevis uz baznīcas iekšējiem skandāliem un nesaskaņām, bet gan uz nabadzības un sociālo problēmu risināšanu visā pasaulē.

Iepriekšējais pāvests Benedikts XVI amatu atstāja 28.februārī. Kā iemeslu savai demisijai 85 gadus vecais Benedikts XVI minēja to, ka lielā vecuma dēļ viņam vairs neesot spēka pildīt šo atbildīgo amatu. Viņam turpmāk būs emeritētā  pāvesta Benedikta XVI tituls un viņš mūža nogali pavadīs Vatikānā pārdomās un lūgšanās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.