Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. jūnijs, 2016
Drukāt

Notiks 6. Kino, mākslas un mūzikas festivāls „RojaL”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

28., 29. un 30.jūlijā piejūras pilsētiņa Roja atkal pārvērtīsies par Latvijas kultūras galvaspilsētu – tajā jau sesto gadu pēc kārtas norisināsies kino, mākslas un mūzikas festivāls „RojaL”.

Kā ierasts, „RojaL” konkursa skatē sīvā cīņā sacentīsies Baltijas valstu un arī Polijā tapušas jauno kinematogrāfistu jaunākās filmas, kuru darbus uzreiz pēc noskatīšanās analizēs profesionāļu žūrija. Žūrijas vērtējumā labākā darba autors saņems „Zelta RojaLu”, savukārt sudrabs nonāks skatītāju simpātiju ieguvējam. Latviešu animāciju pārstāvēs Vladimira Leščova, Kārļa Vītola un arī Jurģa Krāsona jaunākās filmas pieaugušajiem, bet animācijas darbnīcu bērniem vadīs pieredzējusī animatore Ilze Ruska. Īsfilmu programmu „RojaL” sarūpējis festivāls „2 Annas”, un latviešu kino programmā iekļauta arī šogad Berlīnes kinofestivālā triumfējusī Renāra Vimbas debijas filma „Es esmu šeit”, kā arī Unas Celmas drāma „Seko man”, ko pieteiks filmas aktrises Baiba Broka un Guna Zariņa.
„RojaL” pasaules kino sadaļā šogad uzsvaru liek uz dāņu kinematogrāfu. Vēsturiski ļoti nozīmīgais reģions, kas kinematogrāfam dāvājis režisorus Karlu Teodoru Dreijeru, Billi Augustu un Larsu fon Trīru (un, protams, „Dogmu”), Tomasu Vinterbergu, Sūzanni Bīru un Nikolasu Vindingu Refnu un aktierus Astu Nīlsenu, Madsu Mikelsenu un Nikolaju Kosteru Valdau, tiks atklāts ar sešām filmām, ko piedāvā Dānijas Kultūras institūts Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Programmā iekļauta pirmā dāņu filma, kas ieguvusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā „Labākā ārzemju filma”, – Gabriela Aksela „Babetes svētki” (1987), Oskaram nominētā drāma „Atmiņas par laulību” (1989), Larsa fon Trīra trešā mākslas filma „Eiropa” (1991), animācijas filmas ģimenei „Lielais lācis” (2011) un „Degunradzis Otto” (2013), un ģimenes filmu „Karla un Jonass” (2010).
„RojaL” laikā atklās Pētera Sidara darbu izstādi. Par savu trīsdimensiju gleznu „Jūra” viņš saka: „Jūra mani iedvesmoja pirmajiem radošajiem darbiem glezniecībā un citos dažādos materiālos. Jūra ir mans skatupunkts, un es vienmēr esmu priecīgs to redzēt. Es eju pa ielu un redzu jūru. Un, kad es satiekos ar jūru, man ir klusums domāšanai. Vienmēr mani ir interesējusi dažādu it kā nesavienojamu lietu sintēze, spēja ieraudzīt jaunas dimensijas dažādos ikdienas materiālos. Tā ir sava veida meditācija ar dabā sastapto un tām iztēles kaislībām, kas rosās manā prātā, mākslinieka prātā, kurā dominējošas ir emocijas un jūtas, nevis matemātisks aprēķins.” P.Sidars Roju greznos ar jauno trīsdimensiju gleznu „Jūra”. „Trīsdimensiju glezna ieņem īpašu savu stāvokli telpā, jo tā ir apskatāma telpā no vairākiem skatu punktiem, tādējādi izveidojot tveramās kustības meditāciju”, saka mākslinieks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+