Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. marts, 2015
Drukāt

Notiks filmas “Dieva putniņi” pirmizrāde (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Svētdien, 15. martā, kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma “Dieva putniņi” – stāsts par to, kā Otrā pasaules kara beigās Vācijas bēgļu nometnēs radās jēdziens “Displaced Persons” (DP), kam ir būtiska vieta arī Latvijas vēsturē, LA.lv uzzināja studijā “Sibīrijas bērni”.

“Deviņdesmito gadu beigās nolēmu, ka gribētu izveidot trīs filmas par “zaudēto bērnību”. Pirmā filma “Sibīrijas bērni” – par tiem, kurus 1941. gadā aizveda uz Sibīriju. Otrā filma “Trimdas bērni” bija iecerēta par tiem, kuri 1944. gadā bēga no Latvijas uz rietumiem, jo atcerējās 1941.gada izsūtījumu. Trešā filma “Padomju bērni” – par savu paaudzi, par tiem, kuri piedzima pēc kara okupētajā Latvijā un dzīvojām savu vecāku neizdzīvotās dzīves, piedzīvojām Latvijas neatkarību un esam pa vidu pagātnei un nākotnei,” stāsta režisore Dzintra Geka.

Sākot darbu pie filmas par Sibīrijas bērniem, filmas veidotāji intervēja 800 cilvēkus, kuri piedzīvoja badu, aukstumu, tuvinieku bojāeju, kuri atgriezās Latvijā vai nespēja atgriezties. Stāsts nav tikai par deportāciju briesmām, salauztajām dzīvēm, bet apliecinājums latviešu spējām izdzīvot, tāpēc gribējās šo tēmu turpināt jaunās filmās un grāmatās. Par sibīriešiem ir izveidotas 14 filmas, izdota grāmata.

II Pasaules kara beigās, kad Sarkanā armija neapturami tuvojās Latvijai, vairāk nekā 150 000 cilvēku devās bēgļu gaitās. Tie bija dažādu profesiju ļaudis – lauksaimnieki, uzņēmēji, bijušie politiķi, radošā inteliģence, darba cilvēki -, bet visi jau bija pieredzējuši “baigā gada” šausmas. Viņi zināja, ka jātiek prom – ar kuģiem, vilcieniem, zirgu pajūgiem, automašīnām, jebkādi.

Karš bija izārdījis Eiropu, vairāki miljoni bēgļu no dažādām zemēm pārpludināja Vāciju. Apvienotās Nācijas izveidoja Displaced Persons Camps (pārvietoto personu nometnes), nodrošinot patvērumu un iztiku. Bija radušies dīpīši, ko vācieši saukāja par Deutsche Parasit, bet latvieši – par Dieva putniņiem jeb Dieva pabērniem.

Latvieši tika izmitināti aptuveni 300 nometnēs visā Vācijā. Un visur, lai kādi kur bija apstākļi, spēkā tika uzturēts latviskums. Latvju bērniem bija savas skolas, nacionālā kultūra bija dzīva. Visvairāk Dieva putniņu bija Eslingenē – apmēram 6000 latviešu rīcībā bija nodots liels pilsētas rajons. Tā bija Mazā Latvija. Nometņu laikā uzturētā dzimtenes mīlestība trimdas gadu desmitos deva spēku saglabāt latvietību tālajās mītnes zemēs.

“Ēnas no vēstures meža vēl šodien aizēno sauli. Būsim pateicīgi tiem, kas svešumā spēja un prata uzturēt to latvietības garu, kas šeit, dzimtenē, pusgadsimta okupācijā tika nīdēts,” piebilst režisore.

Filmas režisore un producente ir Dzintra Geka, scenārija autors – Agris Redovičs, operatori – Aivars Lubānietis, Edgars Dzenis, montāžas režisors – Armands Zvirbulis, komponists – Pēteris Vasks. Filma ir 85 minūtes gara, tapusi studijā “Sibīrijas bērni”, finansiāli atbalstījis Nacionālais Kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latviešu fonds.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. …kam toreiz bija chetri gadi un tagad tuulinj buus septinjdesmit pieci. Paldies Jums, Dzintra Geka!

Draugiem Facebook Twitter Google+