Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. decembris, 2013
Drukāt

Notiks koncerts ar piecu jauno komponistu darbu pirmatskaņojumu (1)

Foto - LetaFoto - Leta

Izrādes ''Operetes ekspresis'' mēģinājums Latvijas Nacionālajā operā.

13. decembrī Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā notiks piecu jauno latviešu komponistu – Santas Zaķes, Jāņa Ķirša, Armanda Aleksandravičus, Platona Buravicka un Jēkaba Jančevska – darbu pirmatskaņojums, aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības pārstāve Anete Baumane.

Koncertā piedalīsies DD jeb “Draugu un domubiedru” simfoniskais orķestris un kora “Kamēr” diriģents Jānis Liepiņš. Lielākā orķestra dalībnieku daļa ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) studenti, kuri sanākuši kopā un radījuši jaunu muzikālu projektu “Pieci”.

Komponiste Santa Zaķe 2010. gadā absolvējusi Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolu un sākusi studijas JVLMA Kompozīcijas nodaļā. No 2011. gada viņa mācās arī Klavierspēles nodaļā. Koncertā “Pieci” atskaņos Zaķes opusu “Realitāte”, kas tapis 2005. gadā klavieru kvartetam, bet šodien atdzimis jaunā – simfoniskā orķestra – partitūrā.

Jānis Ķirsis ir komponists, producents un vokālās grupas “Framest” mākslinieciskais vadītājs. Viņš absolvējis Rīgas Doma kora skolu, JVLMA kompozīcijas katedru. Ķirsis ir vairāku mūziklu – “Klase”, “Zemenītes sniegā”, “Futbols uz podestiem” – autors. Viņš ir sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un jauniešu kori “Kamēr”, rakstījis mūziku radio teātrim, vokālajiem ansambļiem, kā arī koriem.

Koncertā skanēs viņa skaņdarbs “The Lost Son” (“Atraitnes dēls”). Komponista radošā iedvesma nākusi no Viļa Plūdoņa grāmatas “Atraitnes dēls”. Grāmatu pārliecinājusi izlasīt autora omīte. Sākot lasīt, autoru uzrunājusi Plūdoņa apbrīnojamā spēja vārdu pārvērst par skaņu, bildi. Ķirsis pastāstīja, ka poēma nav saistīta ne laikā, ne telpā, tas ir daiļdarbs, kas neatzīst gara šķēršļus. Tā stāsta par nabadzīga jaunekļa, atraitnes dēla, dramatisko cīņu par savu sapņu piepildīšanu, par izglītības iegūšanu, par labākas dzīves nodrošināšanu sev un savai mātei.

Komponists Armands Aleksandravičus studē JVLMA kompozīcijas katedrā. Koncertā “Pieci” tiks pirmatskaņots “Bodenfrost Lied” (“Salnas dziesma”). Aleksandravičus norādīja, ka skaņdarba nosaukums vairāk ir asociatīvs nekā tiešs, jo tam ir maz kopēja ar salnu kā fizikālu parādīšanos, bet gan ar sajūtu – aukstumu. Zeme vai jebkura cita lieta, kas ir sasalusi, autoru ietekmē tikai kā vērotāju. Šādās pārdomās tapis arī skaņdarbs.

Komponists Platons Buravickis absolvējis Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolu, Taustiņinstrumentu nodaļu, un kopš 2009. gada studē JVLMA Kompozīcijas nodaļā.

Koncertā tiks atskaņots komponista skaņdarbs “Viļņi. Vibrācijas. Priekšnojautas”. Buravickis pauda, ka tā ir skaņu ainava, vēstījums par to, kas mūs gaida nākotnē – Ziemassvētkos. Svētkos cilvēkus sagaidot visgaišākais un vislabākais, bet kas tieši, mums vēl nav zināms. Autors vēlētos, lai skaņdarbs kļūst par robežsvītru starp to, kas ar mums ir noticis iepriekš, un to, kas mūs sagaidīs nākotnē. Viņš aicināja novilkt uz zemes svītru, pārkāpt to un visu slikto atstāt aiz svītras.

Komponists Jēkabs Jančevskis ir Talsu Valsts ģimnāzijas jauktā kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora “Sola” diriģents. Jančevskis absolvējis Rīgas Doma kora skolu un kopš 2012. gada studē JVLMA Kompozīcijas nodaļā.

Jančevskis par savu skaņdarbu stāstīja, ka tā ir viņa pirmā iespēja iepazīt orķestri, pirmie eksperimenti ar tik apjomīgu sastāvu. Autoram tā ir orķestra krāsu, faktūru un iespēju apzināšana. Autors nesola avangardu un sarežģītību. Jančevska muzikālais materiāls, viņaprāt, pretendē uz vienkāršas, cerams, klausītāja sirdij saprotamas un emocionālas mūzikas statusu.

Ieeja koncertā būs bez maksas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Cikos būs koncerts?

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+