Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. decembris, 2013
Drukāt

Notikumi un cilvēki, kas veidoja pasauli 2013. gadā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA


ASV un Krievijas prezidentu Baraka Obamas un Vladimira Putina drūmās sejas izteiksmes maijā notikušajā G8 valstu līderu saietā Ziemeļīrijā gana daiļrunīgi apliecina abu valstu savstarpējās attiecības, kas šajā gadā arī Sīrijas konflikta dēļ ir visnotaļ saspīlētas.

2013. gads tuvojas laimīgām beigām. Raibo notikumu un dažādo pavērsienu virpulī arī šis gads cilvēkiem atmiņā paliks galvenokārt ar notikumiem personīgajā dzīvē. Taču vienlaikus nevaram aizmirst arī to, kas norisinās ārpus mūsu privātās dzīves vai valsts robežām. Un, iespējams, atskatoties uz 2013. gada norisēm starptautiskajā sabiedrībā, varam iezīmēt arī to, ko gaidīt no nākamā gada. Tāpēc piedāvājam atcerēties tos, “Latvijas Avīzes” ieskatā, šā gada zīmīgākos notikumus citviet pasaulē, par kuriem nākotnē runāsim, lietojot vārdus: tas notika 2013. gadā…

Kemerons pret 
Eiropas Savienību


Gada pirmajos mēnešos eirokrātu neapmierinātību izpelnījās Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kurš paziņoja, ka briti ir vīlušies ES un Britānijā vajadzētu sarīkot referendumu par to, vai Britānijai palikt vai izstāties no bloka. Kemerons apsolīja, ka gadījumā, ja viņa vadītā konservatīvo partija uzvarēs 2015. gada gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, referendums notiks. Britiem nevēloties zaudēt suverenitāti iepretim Briselei, Kemerons grib pārskatīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem Britānija turpinās savu dalību ES. Viņš uzsvēra, ka briti atšķirībā no citu bloka dalībvalstu iedzīvotājiem nemaz tik ļoti nevēlas aizvien ciešāku integrāciju. Tādējādi Kemerons kļuvis par pirmo britu valdības vadītāju, kurš publiski pieļāvis Britānijas izstāšanos no ES. “Ja mūs neapmierina attiecības ar Briseli, mums nevajadzētu baidīties iestāties par savu viedokli un runāt par to,” uzsvēra Kemerons.

Kima draudi


2013. gada februārī aizvien draudīgāka kļuva Ziemeļkorejas retorika, tobrīd pirms nedaudz vairāk kā gada pie varas nākušajam valsts līderim Kimam Čenunam mēģinot savās rokās stingrāk saturēt varas grožus. 12. februārī Ziemeļkoreja veica savu trešo kodolizmēģinājumu, izpelnoties gan kaimiņvalstu, gan starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Kodolizmēģinājumam sekoja Phenjanas naidpilnā retorika pret ASV, dažos video vēstījumos piesolot tām totālo karu un nežēlīgu uzbrukumu. Tikmēr paša mājās Kims savu varu stiprināja, slaktējot valsts ideoloģiskos pretiniekus. Kādā masveida nāvessoda izpildes akcijā tika nogalināti 80 cilvēki, kas bija skatījušies Dienvidkorejā veidotas filmas.

Pirmais jezuītu pāvests
pavests_AFP_11

Februāra beigās par atkāpšanos no saviem pienākumiem paziņoja Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI, kļūstot par pirmo katoļu baznīcas priekšstāvi kopš 1415. gada, kurš pats atteicies no saviem pienākumiem. Noliekot savas pilnvaras, Benedikts XVI sacīja, ka vairs nav spējīgs ne fiziski, ne garīgi vadīt baznīcu, kurai ir vairāk nekā miljards sekotāju visā pasaulē. Divas nedēļas pēc Benedikta XVI atkāpšanās baznīcas kardinālu konklāvs par pāvestu izraudzījās tā brīža Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas arhibīskapu Horhi Mario Bergoljo. Viņš kļuva par pāvestu Francisku. Pirmais jezuīts pāvesta krēslā nekavējoties ķērās klāt pie virknē skandālu ierautās baznīcas reformēšanas. Francisks paziņoja, ka vēlas “nabadzīgu baznīcu nabadzīgajiem”. Viņš atteicās no dzīves lepnajos pāvesta apartamentos un greznā limuzīna un solīja rūpēties par likteņa pabērniem. Francisks ķēries klāt arī noslēpumainības un skandālu apvītās Vatikāna bankas reformēšanai. Dažos mēnešos katoļu baznīcas pāvests izpelnījās nedalītu starptautiskās sabiedrības cieņu un uzticību. Ietekmīgais britu žurnāls “Times” Francisku atzina par šā gada cilvēku.

 

 

ES veido 
banku savienību


Nākotne nesolās būt viegla Eiropas baņķieriem, kuri turpmāk būs pakļauti stingrākai ES uzraudzībai, lai nepieļautu, ka viņu riskantās darbības nāktos segt valstu valdībām. 2013. gadā virknē garu un smagu saietu eirozonas finanšu ministri vienojās par mehānismiem, kā uzraudzīt bloka dalībvalstīs esošās bankas. Decembra otrajā pusē panāktā vienošanās par banku glābšanai paredzēta fonda izveidi nozīmēs arī to, ka nodokļu maksātājiem vairs nebūs jāmaksā par bezatbildīgu baņķieru radītajām finanšu problēmām valstu tautsaimniecībām. Tāpat jau 2014. gadā Eiropas Centrālās bankas paspārnē tiks izveidota īpaša iestāde, kas kopīgi ar nacionālajām varas iestādēm uzraudzīs 6000 eirozonas banku darbību.

Šoks Bostonā


15. aprīlī ASV satricināja terorakts. Bostonas maratona laikā eksplodēja divi blakus finiša līnijai novietoti paštaisīti spridzekļi. Mugursomās paslēptos no spiediena katliem gatavotos spridzekļus pie finiša līnijas izvietoja divi čečenu izcelsmes vīrieši – Tamerlans un Džohars Carnajevi. Pēc sprādzieniem ASV izmeklētāji izvērsa plašu brāļu meklēšanas operāciju, kas beidzās pēc trim dienām. Apšaudes laikā brāļi nogalināja vienu policistu. Apšaudē dzīvību zaudēja arī 26 gadus vecais Tamerlans, bet deviņpadsmitgadīgais Džohars, kaut ievainots, vēl pamanījās aizbēgt no policistiem. Viņš tika atrasts Votertaunas pilsētiņā kādā laivā. Džohars apsūdzēts slepkavībā un terorismā.

Klonē cilvēka 
cilmes šūnas


Maija vidū starptautiskās sabiedrības uzmanību piesaistīja ASV Oregonas universitātes zinātnieku grupas veikums – pirmo reizi sekmīgi klonētas cilvēka cilmes šūnas. Reproduktīvās bioloģijas speciālista uiguru izcelsmes Sukrata Mitalipova vadītā zinātnieku grupa radīja cilmes šūnas no cilvēka ādas šūnām. Viņaprāt, šis varētu būt pirmais solis ceļā uz to, lai kādu dienu ar medicīniskiem paņēmieniem cilvēku bojātās šūnas varētu aizstāt ar veselām, tā paglābjot cilvēkus no dažādām slimībām. Mitalipovs uzskata, ka viņa radītā cilmes šūna ir apliecinājums, ka kādu dienu zinātne būs attīstījusies tiktāl, ka laboratorijas apstākļos varēs radīt aknu, nieru vai sirds transplantus, kā arī izārstēt ar Parkinsona slimību sirgstošu cilvēku smadzenes.

Troņmantnieks


Vasarā britu mediju nedalītu uzmanību izpelnījās prinča Viljama un viņa sievas Kembridžas hercogienes Ketrīnas pirmdzimtais – princis Džordžs. Jau vairākas dienas pirms prinča nākšanas pasaulē pie Svētās Marijas slimnīcas pulcējās britu žurnālistu pūlis. Virknē totalizatoru britiem bija iespēja likt savas likmes uz to, kāds būs bērna dzimums un kāds vārds tiks dots jaundzimušajam. Britu gaidas tika atalgotas 22. jūlija pēcpusdienā, kad Keita laida pasaulē 3,8 kilogramus smagu puiku. Princis 
Džordžs ir trešais rindā uz britu troni.

Snoudens satricina 
ASV izlūkdienestus


2013. gadā jūnijs, iespējams, turpmāk tiks uzskatīts par pārskata punktu diskusijās par privātumu un drošību internetā. Šā gada 5. jūnijā atklātībā tika nodotas pirmās publikācijas par ASV izlūkdienestu darbu, kas balstītas uz bijušā amerikāņu izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena noplūdinātajām ziņām. Tās atklāja, ka ASV izlūkdienesti fiksējuši simtiem miljonu iedzīvotāju telefonsarunu datus, kā arī izspiegojuši cilvēku darbības internetā. ASV vajadzēja taisnoties par to, kāpēc to dienesti noklausījušies vairāku citu valstu līderu, tostarp Vācijas kancleres Angelas Merkeles, telefonsarunas. “Es nevēlos dzīvot pasaulē, kur viss, ko es daru un saku, tiek ierakstīts,” tā savu lēmumu publiskot informāciju par izlūkdienestu darbībām pamatoja Snoudens, kuram Krievija augusta sākumā uz gadu piešķīra politisko patvērumu. Tikmēr amerikāņu izlūkdienesti atvairīja pret tiem vērstās apsūdzības, sakot, ka visi izspiego visus, jo līdzīgas izlūkošanas darbības veic arī citu valstu atbildīgās iestādes. ASV izvirzījušas Snoudenam apsūdzības spiegošanā. Tikmēr Snoudens jau paziņojis, ka savu misiju uzskata par pabeigtu.

Sīrijas traģēdija


Jau kopš 2011. gada sākuma Sīrija ir ierauta vardarbīgā pilsoņu karā, un nemiernieki mēģina gāzt prezidenta Bašara al Asada režīmu. 21. augustā uzbrukumā netālu no Damaskas tika izmantoti ķīmiskie ieroči, kas dzīvību atņēma 1400 cilvēkiem. Britānija, Francija un ASV uzbrukumā vainoja Asada spēkus, kamēr Asads – savus pretiniekus. Iepriekš ASV prezidents Baraks Obama bija paziņojis, ka ķīmisko ieroču izmantošana Sīrijā būtu sarkanā līnija, kuru pārkāpjot ASV būtu gatavas iesaistīties konfliktā. Šā iemesla dēļ pret Obamu tika izdarīts milzīgs spiediens, lai viņš sāktu uzbrukumus Sīrijai. Taču tas nenotika, jo, iesaistoties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, Asads bija ar mieru atdot savus ķīmisko ieroču krājumus ANO un ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas inspektoriem. Tas gan nav izbeidzis vardarbīgo konfliktu, taču, iespējams, ķīmiskie ieroči Sīrijā vairs netiks izmantoti. Vienlaikus Sīrijas konflikts iezīmējis lielo ASV un Krievijas pretstāvi, abām valstīm pat nespējot vienoties par laiku, kad sasaukt Sīrijas jautājumam veltītu miera konferenci.

Merkele trešo reizi kancleres amatā


22. septembrī Vācijas parlamenta vēlēšanās kancleres Angelas Merkeles vadītā kristīgo demokrātu partiju un tās Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība – saņēma pārliecinošu balsu vairākumu – 41,5 procentus. Tas ir konservatīvo partiju labākais rādītājs pēdējos 23 gados. Tiesa, Merkelei nācās veidot koalīciju ar lielākajiem politiskajiem pretiniekiem – sociāldemokrātiem. Tā dēvētās lielās koalīcijas veidošanas sarunas ilga trīs mēnešus, un tikai decembra vidū Vācijas parlaments trešo reizi Merkeli apstiprināja kancleres amatā.

Militārā sāncensība


2013. gadā netrūka arī militāru manevru un muskuļu demonstrēšanas, kam, visticamāk, būs iespaids uz drošības situāciju Baltijas reģionā arī nākamajā gadā. Pavasarī – īsi pirms Lieldienām – divi Krievijas iznīcinātāji un četras citas kara lidmašīnas atveidoja uzbrukumu Zviedrijas dienvidu apgabaliem un galvaspilsētai Stokholmai. Krievijas gaisa spēku manevros oktobra beigās piecas kara lidmašīnas, arī divi stratēģiskie bumbvedēji 
”TU-22″ atveidoja uzbrukumus nu jau ne tikai Zviedrijai, bet arī Polijai un Baltijas valstīm. Oktobra manevri notika tikai dažas dienas pirms Baltijas valstīs un Polijā paredzētajām NATO reaģēšanas spēku mācībām “Steadfast Jazz”, kurās militārās alianses dalībvalstu 6000 sauszemes, jūras un gaisa spēku karavīri trenējās aizsargāt Baltijas valstis no iespējama iebrukuma. Septembra beigās Baltkrievijas rietumos, Kaļiņingradas apgabalā un Baltijas jūrā militāros manevrus veica arī Krievija un Baltkrievija. Tajos piedalījās aptuveni 13 tūkstoši karavīru, tika izmantoti 350 bruņutransportieri, 70 tanki, 50 kara lidmašīnas un helikopteri, Krievijas flotes desanta kuģi un baltkrievu bezpilota lidaparāti “UAV”. “Šādas militārās mācības nenotiek, lai radītu iespaidu, ka mēs šeit esam, ka mēs esam spēcīgi. Mums ir stingra pārliecība, ka šo mācību saturs nav draudzīgs mūsu valstij,” septembrī komentēja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Ukraiņi protestē, Janukovičs tuvinās Krievijai


Kopš novembra beigām, kad Ukrainas prezidents Viktors Januko-
vičs paziņoja, ka tomēr neparakstīs politiskās asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar ES, valsti pārņēmuši lielākie protesti kopš 2004. gada Oranžās revolūcijas. Pēdējās piecās nedēļās demonstrācijās Kijevas ielās piedalījušies simtiem tūkstoši cilvēku, prasot Janukoviča un Ukrainas valdības atkāpšanos un līguma parakstīšanu ar ES. Tiesa, Janukovičam nekas tāds nav padomā. Viņš jau parakstījis līgumu ar Krieviju, saskaņā ar kuru Ukrainai tiek piešķirts 15 miljardu dolāru aizdevums un samazināta cena gāzes piegādēm. Tāpat pēdējā laikā Ukrainā notiek aizvien asāka vēršanās pret protesta kustības dalībniekiem. Ziemassvētkos brutāli tika piekauta protestu atbalstītāja žurnāliste Tatjana Čornovila un smagi sadurts opozīcijas aktīvists Dmitrijs Piļipecs. Tikmēr demonstrāciju rīkotāji sola nepadoties un turpināt savas darbības. Viņi arī noliedz, ka protestu gars Ukrainā būtu mazinājies, vien pieklusis svētku laikā.

Indieši grib pētīt Marsu
rakete_AFP_ImageForum_ISRO_11

Novembra sākumā no Indijas Šrīharikotas kosmodroma Zemes orbītā iegāja indiešu nesējraķete, kas aprīkota ar Marsa izpētes zondi “Mangalyaan”. Ar šo misiju Indijas kosmosa izpētes organizācija cer kļūt par ceturto Visuma izpētes aģentūru, kuras zonde sasniegusi sarkano planētu. Indiešu zonde, ja nokļūs uz Marsa, pētīs sarkanās planētas virsmu, tur esošos minerālus un Marsa atmo-sfērā meklēs metāna pēdas. Marsa misija Indijai izmaksās 4,5 miljardus rūpiju jeb 37 miljonus latu. Indieši ir pārliecināti, ka centieni izpētīt Marsu būs nozīmīgs solis valsts ambiciozajā kosmosa programmā. Indijas valdība veltījusi daudz laika un naudas kosmosa izpētei, izpelnoties kritiku no pašmāju aktīvistiem, kuri norāda, ka Visuma izpētes dārgie projekti tiek īstenoti laikā, kad miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo nabadzībā un daudziem bērniem trūkst iespēju iegūt labu izglītību.

 

 

 

 

Apraud Čavesu, 
Tečeri un Mandelu


Pēc garas cīņas ar vēzi 2013. gada 5. martā mūžībā aizgāja ilggadējais Venecuēlas prezidents Ugo Čavess. Virknē piemiņas pasākumu mirušo līderi apraudāja tūkstošiem venecuēliešu, tikmēr Čavesa oponenti loloja cerības reformēt ekonomiski novārdzināto valsti. Tās gan izplēnēja pēc aprīlī notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās ar nelielu pārsvaru pār savu lielāko konkurentu uzvarēja Čavesa izraudzītais pēctecis Nikolass Maduro. Viņš turpina sava priekšgājēja iesākto sociālistisko kursu un, kā pats apgalvo, joprojām saņem norādes no Čavesa gara, kurš viņu ik pa laikam apciemojot.

8. aprīlī 87 gadu vecumā no dzīvēs šķīrās Britānijas bijusī premjerministre Mārgareta Tečere, kas vadīja konservatīvo valdību no 1979. līdz 1990. gadam. Pēdējos dzīves gados veselības problēmu dēļ viņa reti parādījās sabiedrībā, un viņas meitai Kerolai, kā rakstīja britu prese, bieži nācās atgādināt, ka viņas vīrs Deniss jau desmit gadus ir miris – Tečere cieta no vecuma demences. Britānijas vēsturē par dzelzs lēdiju dēvētā Tečere ir vienīgā valdības vadītāja sieviete, un 20. gadsimta britu premjeru vidū visilgāk nepārtrauktu laika posmu bijusi premjeres amatā.

Dienvidāfrikas Republikā 5. decembra vakarā 95 gadu vecumā pēc smagas cīņas ar plaušu infekciju nomira leģendārais cīnītājs pret aparteīdu, valsts pirmais melnādainais prezidents un Nobela Miera prēmijas laure-
āts Nelsons Mandela. Viņa piemiņas pasākumi norisinājās visā pasaulē, un tas apliecina, ka Mandela bija visu cienīts un mīlēts pasaules līderis.

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+