Notver ideju aiz staras! PRIEKA bikses! 0
Pirms pāris gadiem siguldiete Agnese Kalniņa, māsas iedrošināta, pievērsās līdz tam neiepazītai jomai – šūšanai. Tagad viņas darinātās austrumnieciskā stila bikses savā garderobē ir iekļāvušas gan jaunas sievietes un dāmas brieduma gados, gan stalti puiši un draiski bērni. Tajās ieģērbj pat zīdainīšus!
Prieka bikses
Tik dzīvespriecīgu nosaukumu saviem darinājumiem devusi to autore. Pamatojums šāda zīmola izvēlei Agnesei ir pavisam vienkāršs – kurš tad negribēs sev iegādāties Prieka bikses?
– Pirmās uzšuvu sev, nedomādama, ka tas vēlāk izvērtīsies par manu rūpalu. Vajadzēja doties uz kādu pasākumu, tāpēc kārojās uzvilkt kaut ko jaunu.
Tā kā naudas dārga apģērba iegādei nebija, aizgāju uz lietoto preču veikaliņu un nopirku austrumnieciska stila bikses, kuras dēvē arī par turku vai harēma biksēm. Tām bija ļoti skaists audums, taču uzvilkusi sapratu, ka tās ir uzšūtas briesmīgi. Bikses izārdīju, lai būtu paraugs, un no lietotiem aizkariem piegriezu savu versiju. Šuvējas iemaņu man nebija nekādu, šujmašīnas arī ne, visus gabaliņus sadiedzu ar rokām.
Ar savu veikumu bijusi dikti apmierināta, tāpēc pašas uztapināto apģērba gabalu atrādījusi draugiem un radiem – re, kas man sanācis, ko es māku! Māsa, novērtējusi Agneses pirmos soļus šūšanas virzienā, iesaukusies:
– Tev tik labi sanācis, ka vajadzētu turpināt. Tā ir reāla lieta, kurai tu varētu pievērsties!
Jaunā sieviete nebija divreiz mudināma. No mātes aizņēmusies viņas veco šujmašīnu “Čaika” un zibenīgā ātrumā sadiegusi vairākus pārus bikšu, lai dotos uz Kalnciema ielas tirdziņu Rīgā. Šo vietu izraudzījusies tāpēc, ka tur valda ļoti radoša gaisotne, apmeklētājiem ir labvēlīga attieksme pret oriģinālām, nepieradinātām lietām, turklāt pēc tirgošanās vienmēr notiek koncerti.
Agneses šūdinātajām biksēm bijusi liela piekrišana – debitējot Kalnciema ielas tirdziņā, viņa pārdeva deviņus pārus. Tas izrādījās iedvesmojošs stimuls turpināt iesākto ar vēl lielāku jaudu. Strādājusi tik intensīvi, ka nācies meklēt citu šujmašīnu, jo mātes dotā nobrukusi. Nākamo aizņēmusies no draudzenes, bet tad iegādājusies pati savu.
Principiāla pieeja
Agnese ne vien pati šuj Prieka bikses, bet arī pati tās popularizē un tirgo. Vasarā pēc šī košā un ērtā apģērba gabala esot vislielākais pieprasījums. To zinādama, enerģiskā sieviete ar savu produkciju dodas ne vien uz Kalnciema ielas tirdziņiem, bet arī uz mūzikas festivāliem “Summer Sound” Liepājā un “Positivus” Salacgrīvā.
– Varētu šķist, ka “Prieka bikses” valkā tikai tādi bišķiņ “ku-kū” cilvēki, bet tā nav. Kalnciema ielas tirgū šo apģērba gabalu ir iegādājušās arī sešdesmitgadīgas un vecākas kundzes, sakot, ka patīk, jo ir ērtas un dzīvespriecīgos toņos. Un ne vien pirkušas sev, bet arī pasūtījušas, lai tās uzšuj, ko dāvināt draudzenēm. Zinu, ka dažas “Prieka bikses” velk kājās, kad iet strādāt dārzā, bet citas, tajās tērpušās, dodas uz biroju. Manai māsai, klasiskā stila piekritējai, garderobē ir pat kādas četras piecas šīs austrumnieciskā stila bikses.
Agnese savus darinājumus šuj tikai no otrreizējiem materiāliem – gultas veļas, aizkariem un lakatiem, ko iegādājas lietoto apģērbu veikalos.
No šī principa viņa nedomā atkāpties, jo tā ietaupot resursus (neiztirgotās second hand preces tiekot sadedzinātas!), turklāt šie audumi ir tiešām kvalitatīvi. Un vēl nav mazsvarīgi, ka nevienai valkātājai pretim nenāks tieši tādās pašās biksēs, jo visas top tikai dažos eksemplāros.
Pirms ķerties pie šūšanas, Agnese katru lietoto gabalu rūpīgi izmazgā, izgriež vīles un tikai tad piegriež Prieka bikses. Nu jau viņa no biezā aizkaru auduma šuj arī pārvalkus apģērbiem un maisiņus apaviem.
Likteņa līkloči
Atraktīvā sieviete nosmej – ja kāds pirms pāris gadiem būtu teicis, ka viņa nodarbosies ar šūšanu un paralēli vadīs tautas deju kolektīvus, noteikti uzskatītu, ka šis cilvēks neveiksmīgi joko.
– Tagad mana dzīve tiešām ir mainījusies par 180 grādiem. Jo, sastopoties ar negaidītiem piedāvājumiem, no tiem nevairos, saku – jā! Man patīk izaicinājumi, – savu attieksmi pret dzīves piespēlētiem gadījumiem un iespējām pauž Agnese Kalniņa.
Viņa atklāj, ka ir diplomēta aktrise – beigusi Kultūras akadēmiju kopā ar Ievu Puķi, Krišjāni Salmiņu, Annu Šteinu, Zani Daudziņu, Sandru Zvīguli un Daini Gaideli. Mācījusies Jaunā Rīgas teātra aktieru kursā.
Kad to beigusi, teātrī notika radikālas pārmaiņas, un darba nebija. Vairāki kursa biedri tomēr palika uzticīgi skatuvei, bet Agnese padevās, ko pēc gadiem desmit tomēr nožēlojusi.
– Biju jauna, notikušo ļoti nepārdzīvoju, – atceras Agnese. – Strādāju vairākās vietās – lidostā, tidzniecībā, izveidoju arī savu SIA “LustesLV”, lai organizētu un vadītu pasākumus.
Veidoja izklaides programmas tūristiem, kas apmeklē Siguldu, kā arī korporatīvajām ballītēm. Iestudēja tautas dejas, sadarbojās ar kapellu, kas spēlē dzīvo mūziku. Agneses vadītie dejotāji uzstājās kopā ar Krimuldas novada vidējās paaudzes deju kolektīvu “Dzirnakmeņi”.
– Kad vadītāja gāja prom no kolektīva, viņa man piedāvāja pārņemt “Dzirnakmeņus”. Bija piefiksējusi, ka man šī lieta padodas. Redz’, skolas gados dejoju Agra Daņiļeviča vadītajā tautas deju kolektīvā, pēc tam augstskolā arī bija deju nodarbības, tāpēc dejošana man jau ir kaulos.
Arī vadītājas talants un cīnītājas gars viņai ielikts šūpulī. Agnese sapratusi – plīst vai lūst, bet “Dzirnakmeņiem” jātiek uz Dziesmu un deju svētkiem, jo citādi kolektīvs var arī izjukt.
– Mums trūka viena pāra, lai būtu pilns sastāvs. Sameklēju cilvēkus, kas ir gatavi ielekt “ejošā vilcienā”.
Nu Agnese vada ne vien vidējās paaudzes deju kolektīvu, bet māca dejot arī bērndārzniekiem un jaunāko klašu skolēniem Krimuldas vidusskolā. Tāpat esot noticis it kā neticamais – viņa spēlē teātri. Pirms pāris gadiem uzrunājis kādreizējais kursabiedrs Krišjānis Salmiņš un aicinājis piedalīties projektā “Valmieras kinostudija”. Lieki piebilst, ka Agneses atbilde bija skaļš “Jā!”. Tagad viņai sācies ļoti karsts darba laiks – jāšuj un jātirgo bikses, jāmēģina ar deju kolektīvu un jāpiedalās Dziesmu un deju svētkos, jābraukā pa Latviju, lai spēlētu izrādes bērniem. Lai veicas!
