“Neatkarīgo Tukuma Ziņu” 1. marta numurā lasīju par Kandavas novada domes izvēlēto novada ģerboni – melnu mežakuili uz sarkana vairoga. Tāds ģerboņa krāsu kombinējums liecinot par novada piederību Kurzemei. Gan ģerboņa autoriem, gan domniekiem derēja ielūkoties ne tik senajā Kandavas novada vēsturē.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi

Lasīt citas ziņas

Pēc otrās padomju okupācijas Kurzemes Šveicē, tas ir, Abavas ielejā, tika radīts komplekss cūkgaļas ražošanai. Visai drīz četrdesmito gadu beigās kompleksu piemeklēja cūku mēris. Visas sprāgoņas sameta turpat senlejas teritorijā. Vai vēsturiski pareizāk līdzās kuilim nebūtu piezīmēt kraukļu armādu? 
Artūrs Frīdenbergs Kandavā

A. Frīdenbergs nav vienīgais sašutušais par ģerboņa izvēli – daudz neglaimojošu atsauksmju publicēts vietējā presē. Vairākumam šķiet nepieņemami, ka novadu turpmāk saistīs ar… kuili, pēc būtības – cūku. Tā, piemēram, kādā komentārā ”NTZ” portālā ironizēts: “Kuilis varētu būt ģerbonis administrācijas darbiniekiem, bet ne jau novadam, novadu iedzīvotājiem!” vai “Nu tad beidzot kaut kas interesants Kandavā noticis! Tā tikai ziņas par zolīšu turnīriem. Bet cūka puķu dobē nudien smieklīga!”

TV24

“Ja ir psihiatra atzinums..” Kā paši ārsti jūtas, veicot dzimuma maiņas operāciju?

Kokteilis

VIDEO. “Ja es, uz veikalu braucot, iekāpju Teslā, nevis “zaporožecā”…” Daugaviņš izsakās par Kariņa skandālu

Izvirzi savu labklājību pirmajā vietā! Horoskopi 20. aprīlim

Kandavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Leonārija Gudakovska skaidro, ka lēmums par novada ģerboni nav bijis spontāns, jo deputāti to pieņēma pēc divu gadu ilgas darba grupas darbības. Darba grupā ietilpa domes vadība, skolotājas, arhitekte un muzeja vēsturnieks, un esot ņemtas vērā arī iedzīvotāju aptaujas. Tomēr 28. februārī balsojumā par Kandavas novada ģerboni vien astoņi domes deputāti balsoja par. Gandrīz tikpat daudz – septiņi deputāti – bija pret.

Heraldikas komisija jauno novada simbolu gan jau apstiprinājusi. Tās priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos, komisijas atbildīgā sekretāre Ramona Umblija skaidro, ka komisija ļoti atzinīgi novērtēja Kandavas novada ģerboņa māksliniecisko un idejisko līmeni un saistību ar novada vēsturi.


Sākotnēji Heraldikas komisijai kandavnieki iesniedza pārveidotu esošo pilsētas ģerboni ar ozolzīli, kas bija papildināts ar zelta malu. Taču Heraldikas komisija ieteica veidot pilnīgi jaunu novada ģerboni ar jauniem simboliem. Kandavnieki izvērtēja apmēram 20 citus variantus, bet atgriezās pie viena no pirmajiem – melnā mežakuiļa. Par ģerboņa skiču veidošanu noslēdza līgumu ar māksliniekiem Ilzi Lībieti un Juri Ivanovu. “Mani ļoti iepriecināja kandavnieku izvēle, jo melnais kuilis ir unikāls simbols, kas nav nevienam citam novadam,” atzīst I. Lībiete. J. Ivanovs uzskata, ka šis ģerbonis ir viens no interesantākajiem Latvijā.

Novada ģerboni turpmāk lietos uz veidlapām, visos novada sarīkojumos un pārstāvot novadu, piemēram, šovasar gaidāmajos Dziesmu svētkos, stāsta L. Gudakovska. Kandavas pilsētai arī turpmāk paliks iepriekšējais ģerbonis – ozolzars.

Kuilis nav vienīgais nicinošu slavu ieguvušais dzīvnieks, kas izmantots Latvijas novadu ģerboņos, – Vārkavas novada ģerbonī, piemēram, ir sudraba bullis ar zelta ragiem, bet vietēji iedzīvotāji ar šo simbolu sadzīvo labprāt, stāsta I. Lībiete. No 109 novadiem tikai nepilniem 10 novadiem vēl nav apstiprināts ģerbonis. Viens no pēdējiem bija arī Kandavas novads, lai gan šis bija pirmais novads valstī, ko izveidoja jau 1999. gadā.