Foto – Sandis Priede

Novadnieku tikšanās mākslā 0

Īsi pirms Ziemassvētkiem, 21. decembra vakarā, Talsu novada muzejs nosvinēja 90 gadu jubileju. Vakara viesi ar muzejnieku sagatavotās prezentācijas palīdzību ātri pārskrēja pāri šiem deviņdesmit – no pašiem sākumiem 1923. gadā, kad šajās pašās telpās (baronu Firksu pilsētas mājā “Villa Hochheim”, toreiz jau Valsts Talsu vidusskolā) tika dibināts skolas vēsturiskais muzejs, līdz pat mūsu dienām, kad muzejs atkal (kopš 1996. gada) ir atgriezies savā sākotnējā mītnē K. Mīlenbaha ielā 19. Šo rindu autorei iepriekšējā muzeja adresē Rožu ielā 7 (toreiz Tukuma novadpētniecības un mākslas muzeja Talsu filiālē) 60. gadu beigās ir bijusi iespēja skatīt vēl pavisam tukšus muzeja krājuma plauktus ēkas bēniņstāvā. Arī – pavisam dziļi noglabātus latviešu gleznotāju modernistu (J. Tīdemanis, K. Neilis, U. Skulme u. c.) darbus, kas taču bija iepirkti par vācu reihsmarkām.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Mūsdienās varam lepoties ar speciāli būvētu jaunu krājuma ēku kopā ar izstāžu zāli un tuvu 180 tūkstošiem krājuma vienību moderni aprīkotās krājuma telpās. Bet lielā Firksu māja piedzīvo pārējo muzeja aktivitāšu – pastāvīgo un mainīgo vēsturisko ekspozīciju un izstāžu, mākslas projektu, izglītojošo programmu – dinamisko dzīvi, ko veido muzeja krājuma, vēstures, mākslas un dabas nodaļu speciālisti. Muzejā satiekas mūsdienīgais ar tradīciju un senatni, un te ir laba satikšanās vieta arī mazas pilsētas sabiedrībai.

Viena no Talsu muzeja vissenākajām tradīcijām ir mākslinieku novadnieku izstāžu rīkošana. To tālajā 1929. gadā aizsāka divi Sūniņi brālēni, Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Kārlis Sūniņš un Žanis Sūniņš. Tajā laikā tā bija galvenokārt jauno no Talsu puses nākušo mākslas studentu sīkdarbiņu izstādīšanas (un arī pārdošanas) iespēja, taču jāpiemin arī jauno censoņu vēlēšanās izglītot provinces sabiedrību, vēlākajās apriņķa mākslinieku izstādēs pieaicinot arī tādus spēkus kā Kārlis Miesnieks, Ludolfs Liberts, Jānis Kuga, arī Janis Rozentāls ir bijis izstādīts Talsos! Pat Otrā pasaules kara laikā Talsu apriņķa gleznotāju izstāde tomēr notika – Vandzenē 1944. gada oktobrī, kad Kurzemes katlā sapulcējušies mākslinieki no visas Latvijas jau gaidīja savu laivu grūtajam ceļam pāri jūrai uz Gotlandi….

CITI ŠOBRĪD LASA

Šoreiz Talsu mākslinieku novadnieku darbu fons rotā muzeja 90. jubilejas svinības, pulcējot izstādē 35 māksliniekus novadniekus – šobrīd talseniekus, rīdziniekus, liepājniekus, jelgavniekus un citus, arī Vācijā, Šveicē un Beļģijā atrodošos. Vienmēr jau tas ir viens un tas pats – satikšanās, šķiršanās, aiziešana, tad atnākšana, atkal pievienošanās. Mainās mākslinieku paaudzes, “sabiedriskās formācijas”, dzīves vietas un nu jau arī valstis… Jau visai sen esot klāt šo izstāžu rīkošanā, vienmēr ir bijis interesanti vērot no mūsu puses nākušo talantu likteņus un gaitas mākslā, meklējumus un jaunu strāvojumu ienākšanu. Šogad no mūsu novadnieku pulka aizgājis izcilais grafiķis un grāmatu ilustrators Viesturs Grants (1926 – 2013), nu viņš “citos muzejos” pievienojies pārējiem tās paaudzes talseniekiem (Romis Bēms, Valda Blunova-Malēja, Arnis Zupiņš, Juris Mauriņš, Maigonis Osis), kuri sāka studēt mākslu Mākslas akadēmijā tūlīt pēc Otrā pasaules kara.

Pēdējo 20 – 25 gadu laikā novadnieku izstādēs tradicionālajiem mākslas veidiem (glezniecībai, grafikai, tēlniecībai, tekstilmākslai) klāt nākusi fotogrāfija, dizains, instalācija, video, objekti. Arvien profesionāli spēcīgāks kļuvis pašu Talsu mākslinieku (Krūmu mākslas grupa) sniegums, kuri uzdrīkstas sev pievienot arī Latvijā labi pazīstamo naivistu Modri Sapunu. Tikai izstādes iekārtotāja ziņā ir veiksmīgi “savietot” Latvijā labi zināmās spožās reālistiskās glezniecības pārstāves Intu Dobrāju un Lolitu Zikmani ar talsenieku spraigajām abstrakcijām un ekspresijām (Andris Vītols, Gunta Kalsere, Andris Biezbārdis, Zigurds Poļikovs, Guna Millersone, Raimonds Stop-nieks, Ance Gricmane). Ir izdevies izveidot akvarelistu reālistu (Jānis Lagzdiņš, Gundega Zikmane, Inese Mīlberga) darbu grupu pelēcīgā krāsu kopgammā, jaunajā izstāžu zālē radot minimālisma stilistikas un gadu mijas noskaņu ar Lauras Feldbergas vēsi zaļo dziju instalāciju “Ziemeļblāzma” un Tatjanas Krivenkovas gleznu “Pērļu sniegavīrs saulrietā”. Fotomākslu izstādē pārstāv Talsu fotogrāfi Dainis Kārkluvalks un Uldis Balga, rīdzinieks–mālpilietis Atis Ieviņš, tēlniecību – Arta Dumpe, lietišķo mākslu – tekstilmāksliniece Aija Baumane ar simbolisko audumu “Pāri slieksnim”, metālmākslinieks Miervaldis Zibens, kā arī strauji progresējošie Talsu podnieki Diāna Dzelme un Nauris Galviņš. Objektu mākslā kā vienmēr pārliecinoši ir profesors Jānis Andris Osis (ar optiski telpisko glezniecību darbā “Lokaties(i), mežu gali”) un Ojārs Feldbergs ar skujām un kūdru ieziemotām dobēm nr. 17, nr. 18. Šoreiz sagaidīts arī jauna mākslinieka radīts pārsteigums – Katrīnas Vīnertes instalācija “Māja. Čurkstes”, LMA maģistra darbs, romantisks pētījums par čurkstu ligzdu “būvniecību”.