Foto – Anda Krauze

Bibliotēku vadītāji visā Latvijā priecājas par nesen Kultūras ministrijas (KM) īstenoto vērtīgo grāmatu iepirkumu programmā “Publisko bibliotēku kapacitātes stiprināšana grāmatu un citu izdevumu iegādē nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības veicināšanai”.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Taču joprojām paliek neziņā, cik liels un vai jaunāko grāmatu iegādei valsts atbalsts sagaidāms arī turpmāk. Situāciju samežģī fakts, ka šāda veida iepirkumi tuvākajā nākotnē turpināti netiks, bet par iespējām regulāri atjaunot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) kultūras programmu grāmatu iegādei publiskajām bibliotēkām vēl tikai diskutēs.

VKKF programma “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām” gadiem bijis vienīgais regulārais valsts atbalsta mehānisms bibliotēku krājuma papildināšanai. Sevišķi nozīmīgs tas bija reģionālajām bibliotēkām ar bieži nabadzīgu un svārstīgu pašvaldības finansējumu – jāpiebilst, ka daudzām vietējām gaismas pilīm nereti tas joprojām ir būtisks atspaids. Kad 2010. gadā programma tika likvidēta un finansējums iepirkumam saruka līdz knapajiem 4000 latiem 2012. gadā, grāmatnieki, literāti un arī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) nevilcinājās paust sašutumu par valsts bezatbildību pret lauku cilvēku ierobežotajām iespējām piekļūt svaigākajai un vērtīgākajai pašmāju literatūrai un tādējādi arī latviešu kultūrai. Gada nogalē VKKF paspārnē tapa jauna mērķprogramma “Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām”, ļaujot Rīgas un reģionālajām gaismas pilīm savus krājumus papildināt kopumā par gandrīz 100 tūkstošiem latu. Tiesa, VKKF šādu mērķprogrammu atkārtot negrasās un šogad nav arī neviena cita finansējuma avota bibliotēku grāmatu iepirkumam. Fonda pārstāve Linda Karlina aicina Latvijas publiskās bibliotēkas LNB vadībā literatūras nozares projektu konkursos iesniegt apvienotu iepirkuma projektu.

Vai zina, ko vēlas?

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Šāds pavērsiens apbēdina reģionālos bibliotekārus. Tukuma bibliotēkas metodiķe Vija Ratniece stāsta, ka, viņasprāt, tieši pērn ieviestā mērķprogramma “Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām” bijis līdz šim veiksmīgākais valsts atbalsts grāmatu komplektēšanā, jo atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad VKKF finansēto grāmatu iepirkumu pārraudzīja LNB, šoreiz vajadzīgos izdevumus bibliotekāri varēja izvēlēties paši.

“Visus iepriekšējos gadus mums jau neviens neprasīja, ko gribam. No Rīgas saņēmām gatavus grāmatu komplektus. Bet kā gan daži cilvēki Rīgā var zināt par pagastu bibliotēku pieprasījumu un vajadzībām? ” vaicā V. Ratniece, piebilstot, ka, valstij veicot iepirkumu, būtu bibliotēkām jādod vismaz iespēja izvēlēties sev vajadzīgo no sagatavotā grāmatu saraksta.

Arī Aizputes bibliotēkas vadītāja Irēna Grundmane atzīst, ka, lai arī iepriekšējos gados par VKKF līdzekļiem LNB vadībā nodrošinātā grāmatu iegāde bijusi nozīmīgs atspaids, sajusta arī lēmēju vājā saikne ar lauku iedzīvotāju vajadzībām. “Vislielākais ieguvums no VKKF mums līdz šim bijuši latviešu oriģinālliteratūras autoru – Gundegas Repšes, Noras Ikstenas, Ingas Ābeles – darbi. Arī augstvērtīgās, akadēmiskās grāmatas saņemt ir patīkami, taču ne jau pēc tām mazā pilsētiņā stāvēs rindā,” saka I. Grundmane. Viņa atklāj, ka Aizputē vispieprasītākā ir tieši latviešu oriģinālproza, tostarp, Lata romāni un vēsturiskie romāni. Ja vien būtu iespēja, bibliotēkas vadītāja iegādātos to papildu eksemplārus, jo citādi lasītājiem nākoties gaidīt pat vairākas nedēļas.

Līdzekļi 
jāparedz budžetā

LNB Bibliotēku attīstības institūts, kura ziņā ir iesaistīties bibliotēku kolekciju veidošanā un kas administrējis visus līdzšinējos valsts finansētos grāmatu iepirkumus, gan pārliecināts, ka grāmatu komplektēšanu tomēr nevar atstāt vien pašu bibliotekāru ziņā – ļoti iespējams, ka tad krājumā virsroku gūtu mazvērtīgāka literatūra. “Lielo valsts iepirkuma programmu uzdevums ir veicināt lasītāju gaumi un izglītošanos – jāno-drošina augstvērtīgu vietējo autoru un tulkoto grāmatu, vēsturiskās literatūras iegāde, veidojot kvalitatīvu krājuma nodrošinājumu nākamajām paaudzēm,” akcentē LNB Bibliotēku konsultatīvā centra vadītāja Evija Vjatere.

Tiesa, arī LNB Bibliotēku attīstības institūts īsti nav apmierināts ar veidu, kādā valsts grāmatu iepirkšanu atbalstījusi līdz šim. LNB Bibliotēku attīstības institūta direktors Andris Eglājs uzskata: finansējums šim mērķim jāparedz valsts budžetā – jāgarantē caur KM programmu, nevis jārosina VKKF rīkot grāmatu iepirkšanas projektu konkursus, kas var arī nenotikt.

Savukārt, piedaloties VKKF literatūras nozares projektu konkursos, konkurence ir sīva. VKKF šā gada pirmajā konkursā LNB sniegtais grāmatu iepirkuma un popularizēšanas projekts 50 tūkstošu latu apmērā nav atbalstīts. LNB redzējums par ideālo valsts atbalsta mehānismu sasaucas ar nule notikušo KM finansēto vērtīgo grāmatu iepirkumu programmā “Publisko bibliotēku kapacitātes stiprināšana grāmatu un citu izdevumu iegādē nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības veicināšanai”. Tādējādi gaismas pilis visā Latvijā ieguva vairāk nekā 14 tūkstošus pērn Latvijā iznākušo grāmatu 100 tūkstošu latu vērtībā.

Varētu arī iztikt

Par šo piešķīrumu sevišķi priecīga ir Lazdukalna bibliotēkas vadītāja Ligita Kalnēja Rugāju novadā. Grāmatu iepirkumam pašvaldība šogad atvēlējusi 600 latu, un šai rocībā viņa nevarētu iekļaut jaunu atlantu, mākslas un fotoalbumu iegādi, arheoloģisku ceļvedi, par kuru Lazdukalna bibliotēkā liela interese. “Vienas šādas grāmatas cena ir aptuveni 20 latu. Par šo naudu varu nopirkt četras piecas pieprasītākas grāmatas. Tāpēc valsts atbalsts ir ārkārtīgi vajadzīgs, lai mēs varētu iegūt augstvērtīgus izdevumus,” saka L. Kalnēja.

Par pašvaldības piešķirto finansējumu viņa vispirms pērk latviešu oriģinālliteratūru, bērnu literatūru, bet pēc tam nozaru literatūru plašam lasītāju lokam – par puķu audzēšanu, adīšanu, psiholoģiju, mājlopu kopšanu, pavārmākslu, dažādu pasaules valstu ceļvežus.

Liels palīgs krājuma veidošanā ir arī ikgadējais valsts finansētais grāmatu piešķīrums Bērnu un jauniešu žūrijai un arī Rugāju novada bibliotēku pavasaros rīkotās ziedošanas akcijas, kuru laikā cilvēki dāvina grāmatas.

Savukārt Elejas bibliotēkas vadītāja Dace Rače par KM finansētajām grāmatām teic: “Labi, ka iedod, bet tikpat labi bez tā varētu arī iztikt.” Bibliotēka galvenokārt paļaujoties uz pašvaldības līdzekļiem krājuma komplektēšanā. Šogad tie ir 1550 latu grāmatām vien. Taču arī iepriekšējos gados valsts iepirkumam nav bijusi izšķirošā loma Elejas bibliotēkas dzīvē. Drīzāk – krājumu papildinošs, taču ne veidojošs ieguvums. Īpaši tāpēc, ka uz valsts atbalstu bibliotēkas varējušas tikai cerēt, nevis paļauties. “Katru gadu piedalāmies Bērnu žūrijā un ikreiz nav skaidrs, vai valsts piešķirs konkursa grāmatas un kādā mēnesī tas notiks. Ja konkursu izsludinām jūnijā, bet valsts nopirktās grāmatas ienāk rudenī, tad skaidrs, ka mēs jau sen tās esam nopirkuši paši,” situāciju Elejā raksturo Dace Rače.

Mehānismu 
mainīt negrasās

Tieši jaunākās bērnu literatūras trūkums ir lielākā problēma Valkas reģiona bibliotēkās – stāsta Valkas novada centrālās bibliotēkas vadītāja Ginta Dubrovska. Šajā ziņā bibliotekāri labprāt baudītu lielāku valsts ieinteresētību. “Strenču novadā vien ir Sedas, Strenču bibliotēkas, kur lasītāji pārsvarā ir krievvalodīgie un krājumā ir ārkārtīgi maz bērnu grāmatu latviešu valodā. Arī pārējām bibliotēkām nav līdzekļu, par ko iepirkt skaistās, izglītojošās grāmatas bērniem, kas ieinteresētu jauno paaudzi lasīt, tāpēc lasītprasme ir zema,” stāsta G. Dubrovska. Gada nogalē par VKKF mērķ
programmā “Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām” piešķirtajiem līdzekļiem viņa visvairāk pirkusi tieši bērnu literatūru.

Taču arī G. Dubrovska, līdzīgi kā LNB Bibliotēku attīstības institūta pārstāvji, ir pārliecināta, ka finansējums jaunāko, augstvērtīgāko dārgo grāmatu iegādei bibliotēkām būtu jānodrošina Kultūras ministrijai: “Ministrija pārrauga mūsu darbu un vislabāk zina mūsu iespējas un vajadzības. Protams, nepārtraukti rakstām projektus Kultūrkapitāla fondam, taču ne jau vienmēr konkursu izturam.”

Mainīt līdzšinējo atbalsta mehānismu bibliotēkām Kultūras ministrija gan neplāno, paužot viedokli, ka VKKF ilggadējā programma “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām” ir vislabākais veids, kā iedzīvotājiem visā Latvijā padarīt pieejamus nacionālās rakstniecības un grāmatniecības vērtīgākos izdevumus. Tāpēc KM rosinās VKKF padomi no nākamā gada atjaunot šo pro-
grammu. Savukārt no KM saliedētības programmas līdzekļiem 25 tūkstoši latu piešķirti Bērnu un jauniešu žūrijas aktivitātēm, jo īpaši latviešu diasporas centros pasaulē.

VKKF administrētie līdzekļi publisko bibliotēku iepirkumam

Kā bibliotēkas krājumus papildina citur Baltijā

Mēli Veski, Igaunijas Kultūras ministrijas bibliotēku nozares padomniece: “Pašreiz norit diskusijas par publisko bibliotēku finansēšanas kārtības izmaiņām, taču Publisko bibliotēku likums paredz, ka ikviena bibliotēka jau kopš 1992. gada saņem valsts atbalstu grāmatu iegādei.

Tam paredzētā summa allaž bijusi daļa no valsts budžeta un nevis kāda atsevišķa mērķprogramma. Piešķirto finansējumu izdala katrai no 15 Igaunijas reģionu galvenajām bibliotēkām, kuras ar pārējām bibliotēkām vienojas par kopīgu grāmatu iepirkumu. Katrai bibliotēkai ir iespēja veidot savu individuālu sarakstu, taču pusi no tā jāveido igauņu autoru grāmatām un Igaunijas kultūras periodikai. 


Ekonomiskās krīzes laikā gan pašvaldību, gan arī valsts budžets iepirkumam ievērojami tika apgriezts, tāpēc bibliotēkas var atļauties iegādāties tikai dažus vai pat tikai vienu grāmatas eksemplāru. Tomēr neviena bibliotēka šajos gados nav aizvērta, jo tās ir vietējo kopienu centri, turklāt pārņēmušas vēl dažas papildu funkcijas.

Piemēram, dažviet Igaunijā bibliotēkas iedzīvotājiem piedāvā arī pasta pakalpojumus. 


Lai arī valsts līmenī pašlaik neattīstām e-bibliotēku platformu publiskajās bibliotēkās, mums ir literatūras programmas, lai radītu elektroniskās grāmatas, kuras bez maksas būs pieejamas visiem lasītājiem digitālajā Igaunijas Nacionālās bibliotēkas arhīvā.” 


Lina Žalīte, Viļņas pilsētas psihikas centra bibliotēkas bibliotekāre: “Mūsu bibliotēka ir kā slimnīcas vēl viens “kabinets”. Par to, cik naudas piešķirt, lemj slimnīcas vadība, savukārt valsts piešķir līdzekļus slimnīcai. Par grāmatu iegādi esmu atbildīga pati, tās izvēlos, vadoties pēc pacientu un darbinieku vajadzībām. Līdzekļus tomēr piešķir ļoti maz, tāpēc neizdodas iegādāties tik daudz grāmatu, cik gribētos. Pērku gan daiļliteratūru, gan medicīnisko literatūru, taču priekšroka ir psihiatrijas un psiholoģijas grāmatām. Lielākā daļa grāmatu, kas atrodamas bibliotēkā, tomēr ir daiļliteratūra. Bibliotēkai grāmatas arī ziedo, visbiežāk – daiļliteratūru. Ziedotāji galvenokārt ir fiziskas personas, bet reizēm arī grāmatnīcas, īpaši pirms Ziemassvētkiem. Arī pati esmu nesusi jau izlasītās grāmatas no mājām.” 


Sagatavojusi Indra Brūvere-Daruliene

Vārds “kultūrzīmju” lasītājiem

Maruta Frisvalds Kocēnu novada Rubenē: “Es gan neesmu ļoti aktīva Rubenes bibliotēkas apmeklētāja, jo mājās ir milzīga bibliotēka ar vairāk nekā 3000 grāmatu. Mana ģimene ir lieli grāmatu cienītāji, mēs izdevumus regulāri nopērkam.

Tomēr laiku pa laikam rodas nepieciešamība kādu grāmatu paņemt no bibliotēkas, un ar piedāvājumu esmu pilnībā apmierināta. Varu piekļūt gan jaunākajai daiļliteratūrai, gan dzejai, sevišķi esmu iecienījusi detektīvromānus. Iepriecina, ka visas jaunākās grāmatas tiek atsevišķi izstādītas jaunumu stendā.”

Valentīna Dzene Dundagas novada Mazirbē: “Bibliotēku apmeklēju regulāri, bet ne tik daudz, lai paņemtu grāmatas, kā lai satiktos ar citiem vecākās paaudzes mazirbeniekiem. Interesējošās grāmatas pārsvarā nopērku pati vai tās atved meita no Rīgas, jo romāniņi, kas veido bibliotēkas kolekcijas lielāko daļu, mani nesaista. Būtu labi, ja bibliotēka vairāk iepirktu kristīgo literatūru, jaunākās enciklopēdijas, arī vēsturisko literatūru, psiholoģijas grāmatas, izdevumus par latviešu dzīvesziņu, folkloru. Tieši šobrīd labprāt palasītu jūrniecības enciklopēdiju, taču tādas bibliotēkā nav. Protams, saprotu bibliotekārus, kuriem šādām dārgām grāmatām līdzekļu nepietiek. Izdevīgāk ir pirkt daudz pieprasītāko vieglo literatūru.”

Sagatavojusi Marciana Krauze