Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. janvāris, 2015
Drukāt

Novadu iepazīšanai trūkst naudas

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Novadu mācība jau tagad iekļauta mācību saturā, tomēr tā būtu jāmāca plašāk un dziļāk. Tā var secināt pēc Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdes. Deputāti arī atzina: būtu jāievieš skaidra sistēma, lai skolu direktori zinātu, kā skolā mācāma novadu mācība un kā tās apguve finansējama. Apakškomisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte (Nacionālā apvienība) uzskata, ka Valstiskās audzināšanas programma būtu jāpapildina ar novadu mācību un šajā ziņā jāņem paraugs no suitiem, kuri vakar apakškomisijai stāstīja par savu pieredzi.

Alsungas novada deputāts Grigorijs Rozentāls pastāstīja, ka suiti kā Kurzemes katoļu kopiena pastāv jau kopš 1632. gada. Patlaban Alsungas apkaimē ir ap 2000 iedzīvotāju ar ­suitu saknēm. Reliģija sui­tus norobežoja no apkārtējās luteriskās Kurzemes, tāpēc suiti saglabājuši daudzas tradīcijas, kas citviet atmestas. “Mums ir nozīmīgi saglabāt savu identitāti, domāju, ka tas ir svarīgi arī Latvijai,” teica G. Rozentāls. Suitu novadu mācības veidotāja, “Suitu sievu” vadītāja Ilga Leimane piebilda: “Mēs esam Latvija.” “Lai saglabātos mūsu identitāte, svarīga ir ekonomiskā situācija, lai novadā saglabātos iedzīvotāji, bet tikpat – 
arī patriotisms, kura veidošanā izglītības sistēmai ir nozīmīga loma,” sacīja G. Rozentāls.

Suitu novada mācību Alsungas skolēni 4., 5. un 6. klasē apgūst reizi nedēļā. Finansējuma šādām stundām gan nav, tās jāapmaksā no naudas, kas paredzēta interešu izglītībai. Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Signe Pujāte teica, ka top Nemateriālā mantojuma likums; tajā paredzēts veidot atbalsta mehānismus, lai kopienām būtu iespēja veikt identitātes saglabāšanu. I. Leimane: “Nevar iemīlēt to, ko nepazīst, un jau redzami rezultāti. Uz Miķeļdienu, Jāņiem, citiem svētkiem sabrauc daudz cilvēku. Pat tie suiti, kuri vairs nedzīvo Alsungā, grib tautastērpu.” Suiti izdevuši ne tikai novadu mācības grāmatu, bet arī Miķelīša ābecīti, lai iepazīstinātu ar suitu izlok­sni ne tikai bērnus, bet arī viņu vecākus. Daudzi mazie suiti jau dzīvo citviet un vecmammai aizrāda, ka nepareizi runā. I. Leimane piebilda: iespējams, citiem novadiem jāmeklē citi ceļi. Arī Kuldīgas novada skolās jau divus gadus reizi nedēļā piektajai klasei māca novadu mācību.

J. Kursīte izteica bažas, ka vissarežģītāk novadu mācību būtu apgūt Rīgā, kur sajaukušās daudzas identitātes. Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs Andris Ģērmanis piekrita: “Stundu plāni dažādās Rīgas skolās liecina, ka daudzviet ir novadpētniecības pulciņš vai fakultatīvas stundas, bet tās biežāk vērstas uz skolas vēstures pētīšanu un skolas muzeja attīstīšanu.”

Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvis Imants Vasmanis gan norādīja, ka suiti padziļināti mācot to, kas jau ir Latvijas vēstures saturā. 6. klases sākumā bērni apgūst novadu mācību. Taču skolām nav liegts to mācīt atsevišķā priekšmetā. Var arī ar novadu mācības tēmām papildināt klases audzināšanas stundas. Ir skolas, kas novadu mācību vai vēsturi māca kā interešu izglītību. Otra VISC pārstāve Astra Aukšmuksta atgādināja, ka ne jau tikai novadu mācības stundas veicina patriotismu. Centrs rīko skolēnu konkursus, piemēram, stāstniecībā un muzicēšanā, kuros arī parādās novadam raksturīgais. Saeimas deputāts Rihards Kols (NA) teica, ka skolās jāmāca arī par reģionu kultūras daudzveidību. Lai 
suiti zinātu par latgaļiem un otrādi. A. Ģērmanis iebilda, ka ģeogrāfijas stundās jau māca par kultūrvēsturiskajiem novadiem, tam gan varot atvēlēt tikai trīs vai četras stundas. Deputāti arī sacīja: pat ja šobrīd nav naudas, par ko apmaksāt skolēnu braucienus pa dzimto zemi, būtu vismaz jāaprēķina, cik tas izmaksātu. Jo svarīgi ne tikai apgūt novada mācību, bet arī apskatīt Gaiziņkalnu, jūru un citas Latvijas skaistākās un nozīmīgākās vietas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+