Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. jūnijs, 2012
Drukāt

Novērtē latviešu energotaupību


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Vakar Briselē ES Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas laikā enerģētikas komisārs Ginters Otingers balvu “Labākais enerģijas piegādātājs 2011” pasniedza Latvijas energoservisa uzņēmumam SIA “Renesco”.

 

Dienu agrāk Eiropas Komisija (EK) par vienu no trīs labākajiem starp 64 pretendentiem no 23 valstīm nominācijā “ManagEnergy Local Energy” atzina Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras (ZREA) īstenoto aktivitāti “Enerģijas efektivitātes palielināšana daudzdzīvokļu mājās”. Tātad var secināt, ka energoefektivitātes nozares izaugsmei ir dots jauns grūdiens.

 

Atzinība par atbalstu

“ManagEnergy” ir EK programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” sastāvdaļa, tās mērķis ir sniegt atbalstu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem enerģētikas nozares speciālistiem, kas nodarbojas ar enerģijas efektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jautājumiem vietējā un reģionālajā līmenī.

 

Galveno balvu saņēma Dānijas projekts “Samsø 2.0 – Energy Education”, kas paredz ciemata būvi, kur neizmantos fosilo enerģiju. Trešais finālam nominētais bija Lielbritānijas projekts “Community Power Corn-wall”, kas paredz Kornvolas pilsētiņā vēja ģeneratora būvi enerģijas taupīšanai.

 

Ļoti augsti vērtējams arī ZREA sasniegums, kas pašlaik sagatavojusi jau aptuveni 60 projektu pieteikumus daudzdzīvokļu māju siltināšanai. “Mēs priecājamies, ka Latvijas dzīvojamā fonda problemātika ir pamanīta ES līmenī. Pēcpadomju daudzdzīvokļu māju zemā energoefektivitāte rada ievērojamus enerģijas zudumus, oglekļa dioksīda emisiju un nepieciešamību iedzīvotājiem lieki pārmaksāt par patērētajiem energoresursiem. Šā iemesla dēļ mēs esam lepni un pagodināti par Eiropas Komisijas enerģētikas ekspertu mūsu darba augsto novērtējumu, strādājot pie daudzdzīvokļu māju renovācijas projektiem Zemgalē,” stāsta Inga Kreicmane, ZREA direktore.

 

Vajag deviņus miljardus

Eiropas Enerģētikas pakalpojumu iniciatīvas balva SIA “Renesco” piešķirta par sasniegumiem enerģijas taupīšanā vairāku Latvijā īstenotu māju renovācijas projektos. 2010. gadā SIA “Renesco”, izmantojot tā saucamo ESCO principu, renovēja pirmo māju Valmierā, Gaujas ielā 13, samazinot siltuma enerģijas patēriņu par 67%. Piebildīsim, ka renovētais nams ir deviņu stāvu ēka ar 36 dzīvokļiem. Patlaban pabeigta divu māju renovācija, vēl trīs mājām darbus beigs jūlijā, bet divām – šā gada beigās. Nākamgad iecerēts renovēt 20 daudzdzīvokļu namus.

 

“Mēs Latvijā nenovērtējam, ka aizvadītā gadsimta 70. – 80. gados uzbūvētās 13 000 dzīvojamās mājas, vēlākais, pēc vairākiem gadu desmitiem sāks brukt, tāpēc svarīga ir to atjaunošana. Patlaban atjaunoto māju īpatsvars veido mazāk nekā divus procentus.

 

Mūsu firma vienīgā darbojas pēc ESCO principa, tāpēc būtiski kopējo situāciju mainīt nevar,” teic Raivo Damkevics, SIA “Renesco” valdes loceklis. Viņš piebilst, ka masveida veco dzīvojamo māju sabrukumam patlaban nav gatavas pašvaldības, banku nozare, valsts iestādes un arī uzņēmēji, kuriem nav vajadzīgo būvniecības jaudu. Aprēķini rāda – lai nākamo 20 gadu laikā uzbūvētu 13 000 jaunas mājas, vajadzētu atrast deviņus miljardus latu.

 

Kas traucē ieviest ESCO

Aizvadītā gadsimta 70. gados ASV ieviestais ESCO darbības princips paredz, ka pakalpojumu pircējs vienojas ar pakalpojumu pārdevēju par to, ka pirmais par saņemto pakalpojumu maksā tikpat, cik agrāk, bet pakalpojuma pārdevējs savu naudas ieguldījumu atpelna ar investīciju rezultātā gūto ietaupījumu. Ilustrēsim iepriekš teikto ar piemēru. Minētajā namā Valmierā dzīvokļu īpašnieki pirms nama renovācijas vienojās ar SIA “Renesco” par siltuma patēriņa samazinājumu vismaz par 50%, par minimālo 21,5 grādu temperatūru un citiem nosacījumiem, bet “Renesco” par savu naudu saveda kārtībā ēkas siltumapgādes sistēmu un veica arī citus remontdarbus. Piemēram, kāpņu telpas remontu un jumta seguma hidroizolācijas uzlabošanu. Mājas iedzīvotājiem labums no šādas sadarbības ir dzīves apstākļu uzlabošanās, dzīvokļa vērtības kāpums, bet energoservisa uzņēmums ilgtermiņā – ne agrāk kā pēc 17 gadiem – sāks no ieguldījuma pelnīt (līgumu ar mājas iedzīvotāju kopsapulci un apsaimniekotāju slēdz uz 20 gadiem).

Svarīgi, ka “Renesco” dod 20 gadu ilgu garantiju par to, ka izpildīs uzņemtās saistības, tostarp veiks mājas siltumapgādes apkopi. Šajā laika posmā mājas iedzīvotāju maksājumi par siltumu ir tikpat lieli, cik pirms renovācijas.

 

“Mums ir ļoti grūti pārliecināt cilvēkus par nepieciešamību uzlabot savus dzīves apstākļus. Iemesls kritiskajai cilvēku attieksmei ir pēdējos 20 gados novārtā atstātie daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas samezglojumi, biežās pakalpojumu tarifu maiņas, arī cilvēku nepietiekamās zināšanas, par ko tiek veikti maksājumi.

 

Cilvēkiem ir ļoti maz zināšanu par renovāciju. Informatīvu kampaņu rīkošanā svarīga būtu Ekonomikas ministrijas un citu valsts un pašvaldības iestāžu iesaistīšanās. Visgrūtāk sokas mājās, kur ir vairāk nekā 60 – 70 dzīvokļu,” teic R. Damkevics. Viņaprāt, svarīgi būtu arī ieviest regulējumu, kas liegtu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem slinkuma vai negribēšanas dēļ nepiedalīties mājas iedzīvotāju kopsapulcē. Patlaban šāda nepiedalīšanās nozīmē balsojumu “pret”.

 

Labi, ka var izvēlēties

Ekonomikas ministrijā priecājas gan par ZREA, gan arī par “Renesco” saņemto atzinību. “Ir ļoti labi, ka daudzdzīvokļu māju iemītnieki patlaban var izvēlēties sev vispiemērotāko energoefektivitātes pasākumu īstenošanas modeli. Mēs paredzam, ka nākotnē Latvijā būs aizvien vairāk uzņēmumu, kas darbosies pēc ESCO principa. Valdība ir nolēmusi, ka pie 45 miljoniem latu, kas paredzēti māju siltināšanai, papildus piešķirs vēl 15 miljonus latu. Tāpat var izmantot Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam paredzēto naudu,” teic ministrijas pārstāve Evita Urpena.

 

Uzziņa

Sasniegtie rezultāti valsts atbalstītajā māju 
siltināšanas programmā

iesniegti 979 projektu iesniegumi, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums tajos ir Ls 58 138 119,

patlaban pabeigts 101 projekts, ERAF līdzfinansējums ir Ls 4 229 499,

visvairāk projektu pieteikumu ir no Kurzemes (273) un Vid-
zemes (234). No Rīgas reģiona saņemti 180, no Zemgales 166, bet no Rīgas 85 pieteikumi. Vismazāk – 41 pieteikums – ir no Latgales. No pilsētām visvairāk pieteikumu iesniegušas Liepāja (135), Valmiera (99), Rīga (85) un Ventspils (67),

līdz šā gada 20. jūnijam LIAA bija noslēgusi 477 līgumus ERAF aktivitātē “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, piesaistītais ES atbalsts šiem projektiem ir Ls 28 140 637,

atbalsta saņēmējiem ES un Latvijas valsts kompensē 50 – 60% no energoefektivitātes projekta attiecināmajām izmaksām.

 

Viedokļi
Vaidere_letaEP_10

Inese Vaidere, Eiropas Enerģijas foruma valdes locekle: “Kā zināms, Latvija ir spiesta lielāko daļu enerģijas importēt, un, gāzes tarifiem nepārtraukti pieaugot, jāveicina viss, kas palīdz taupīt enerģiju. Labi, ka arī Latvijā ir energoservisa uzņēmumi, kas piedāvā cilvēkiem mājas renovāciju un siltināšanu, neprasot papildu ieguldījumus.” Deputāte cer, ka, ievērojot pieaugošo energoefektivitātes svarīgumu, nākotnē valstī aizvien vairāk uzņēmumu darbosies pēc ESCO principa.

 

 

 

 

Piebalgs_JOHN_THYS_AFP_10Andris Piebalgs, ES attīstības komisārs: “Esmu patiesi iepriecināts par “Renesco” mērķtiecību investēt tehnoloģijās un projektos, kas vērstas uz energoefektivitāti un energoresursu taupību. Vēlu būt avangardā, pilnveidojot Latvijas sabiedrības izpratni par enerģētikas efektivitātes jautājumiem, skaidrojot sabiedrības ieguvumus ilgtermiņā. Piešķirtā balva apliecina, ka “Renesco” veiksmīgi darbojas vienā no šī brīža dinamiskākajām un inovatīvākajām jomām Eiropā, nostiprinot ilgtspējīgu enerģijas resursu izmantošanas politiku un domāšanu.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+