Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. oktobris, 2012
Drukāt

Novgoroda piedāvā noieta tirgu

Foto - Vivanta VolkovaFoto - Vivanta Volkova

Nedēļas nogalē notika Novgorodas apgabala (Krievija) gubernatora vēlēšanas, kurās uzvarēja līdzšinējais gubernatora pienākumu izpildītājs Sergejs Mitins. Viņš ir ekonomikas zinātņu doktors, bijis vadītāja amatā vairākās Krievijas rūpnīcās, vēlāk vietnieks Krievijas Federācijas ekonomikas ministram, tad rūpniecības, zinātnes un tehnoloģiju ministram, kā arī lauksaimniecības ministram.

 

 

Pēdējos piecus gadus viņš pametis krēslu Maskavā, lai ieviestu kārtību Novgorodas apgabalā. Nesen mēs, trīs žurnālisti no Baltijas valstīm, kā arī televīzijas darbinieki no Baltkrievijas un Ukrainas, bijām uzaicināti uz interviju ar Sergeju Mitinu. Gubernators atgādināja, ka apgabalā joprojām esot izjūtams cilvēku trūkums, daudz ir pensijas vecuma cilvēku, tāpēc sirsnīgi aicināja, lai mūsu uzņēmēji un speciālisti brauc strādāt Novgorodas apgabalā.

S. Mitins: – Mūsu Novgorodas apgabals aktīvi strādā ar Baltijas valstīm, Baltkrieviju un Ukrainu. Tiesa, uzreiz jāatzīmē, ka gandrīz puse no 333 miljoniem dolāru – ārējās tirdzniecības apgrozījuma ar šīm piecām valstīm pērn – attiecas uz Baltkrieviju, ar kuru mums ir ļoti aktīva sadarbība. Baltkrievi mums ceļ arī sociālos objektus, mājas, es pat plānoju, ka mēs kopīgiem spēkiem būvēsim loģistikas centru, lai nodrošinātu Sanktpēterburgas vajadzības. Un Baltkrievija taču neatrodas tuvāk kā Baltijas valstis, ar kurām mēs arī vēlētos tikpat veiksmīgi sadarboties.

Mūsu apgabala priekšrocības ir veiksmīgā atrašanās vieta, dabas resursi, kūdras un derīgo izrakteņu atradnes, kā arī pietiekami ražīga zeme. Regulāri apbraukājot lauku rajonus, varu teikt, ka esam lutināti – mums nav bijis liels sausums vai ilgstoši lieti. Lielas perspektīvas saskatu liellopu un aitu audzēšanā. Nesen biju Ziemeļkaukāza apgabalā, kur esam noslēguši sadarbības līgumu, ka viņu cilvēki pie mums audzēs liellopus. Tas varbūt ir paraugs arī Baltijas valstīm, jo mēs tagad meklējam kontaktus sadarbības partneriem.

Mums šobrīd trūkst cilvēku, tāpēc aicinu jūsu ļaudis braukt šurp un strādāt, izmantot mūsu resursus, zemi, dabas bagātības. Var atbraukt uz laiku vai pastāvīgi.

– Mums ir kopēja problēma – ļaudis atstāj lauku rajonus. Vai jums ir kādi plāni, programmas, kā cilvēkus piesaistīt laukiem, veicinot viņu saimniecisko darbību ne tikai lauksaimniecībā?

– Statistikas rādītāji liecina, ka pēdējos divos gados cilvēku skaits lauku rajonos pat ir pieaudzis, bet jāatzīst, ka šis pieaugums ir saistīts ar noteiktu ražošanas uzņēmumu izveidošanu: uzcēlām vistu fabriku, kur sāka strādāt 800 darbinieku, un kopējais lauku iedzīvotāju skaits palielinājās. Taču cilvēku aizplūšana no laukiem, protams, ir vērojama. Kā jau katrā valstī cenšamies īstenot dažādus projektus, kas piesaistītu ļaudis laukos. Gribu atgādināt, ka pie mums ir teicams noieta tirgus. Piemēram, šogad mums ir ap 20 000 liellopu, lielu daļu no tiem audzē privātsaimniecībās. Tas ir ļoti izdevīgi, jo barības bāze te ir un vajag tikai attīstīt ražošanu. Latvijā, cik noprotu, ir problēmas ar noieta tirgu, jo Eiropas valstis jūsu produkciju pārāk daudz neiepērk, arī Krievija ne, jo produkti, kamēr tiks piegādāti, vairs nebūs svaigi, arī atdzesētu gaļu neatvedīsiet izcili svaigu. Tāpēc mēs piedāvājam, lai no Latvijas vai Lietuvas kāds lauksaimnieks brauc šurp, mēs viņam piešķirsim zemes gabalu, kur uzcelt fermu, dzīvojamo māju, un saimnieks var audzēt cūkas, liellopus vai ko citu. Gaļu, pienu ļoti labprāt paņems Sanktpēterburga, kur šādiem produktiem ir milzīgs patēriņš. Tādējādi mēs ražotāju pietuvinām noieta tirgum. Lai arī nevienam droši vien negribas doties prom no mājām, taču mēs piedāvājam te izveidot savu ražošanu, turklāt ar tālākām attīstības perspektīvām.

Lauksaimniecības nozare ir vicegubernatora atbildībā, taču arī pats esmu ar mieru risināt sarunas ar ieinteresētiem cilvēkiem, firmu pārstāvjiem, jo situācija lauksaimnieciskās ražošanas jomā tagad ir nopietnākā problēma. Valsts mums piedāvā zemi, tikai vajag, lai šie resursi strādātu.

Es, protams, neaģitēju, lai cilvēki brauktu pavisam prom no mājām un pārceltos uz šejieni. Uzskatu, ka mūsdienu transporta attīstība ļauj dzīvot mobili: piemēram, ir kārtīga māja Latvijā, bet darbs – Novgorodas apgabalā, jo uzņēmīgus cilvēkus te gaida reālas darba iespējas un alga, un viņu ražotā produkcija būs pieprasīta.

– Kādas iespējas Novgorodā ir dzīvokļu jomā?

– Apgabalā tiek attīstīta dzīvokļu un kotedžu ciematu būve, kas paredzēti skolotājiem un citiem speciālistiem, kas vēlas pārcelties uz Novgorodu. Ir dienesta dzīvokļi, esam uzcēluši deviņstāvu māju ārstiem – tā atrodas līdzās apgabala slimnīcai un poliklīnikai, apkārt izveidots skaists rajons. Ja slimnīcā, piemēram, vajadzīgs kāds speciālists, tad to var aicināt te strādāt un nodrošināt ar dzīvokli un vienreizēju pārcelšanās pabalstu.

– Šurpbraucot no Sanktpēterburgas, mēs iekļuvām sastrēgumos. Varbūt pastāv iespēja atbraukt pa ūdens ceļiem?

– Nesen atgriezos no Ņižņijnovgorodas, kur pēc mūsu pasūtījuma būvē kuģi ar 60 cm iegrimi. Vedīsim šurp pirmo paraugu un nākamgad visus spēkus veltīsim, lai tādu nopirktu un sāktu ekspluatēt. Kuģītis kursēs starp Sanktpēterburgu un Dižo Novgorodu, kā arī pa maršrutiem, kurus izvēlēsies pasažieri, piemēram, pa pašu Dižo Novgorodu vai uz Staraja Rusu. Esmu gatavs sadarboties ar jūsu uzņēmumiem, tūrisma kompānijām, kas ieinteresētas izmantot ūdens ceļu satiksmi.

– Agrāk bija satiksme ar kuģīti no Rīgas uz Novgorodu.

Būtu labi atkal šādu satiksmi izveidot, taču, lai kuģītis no mums nokļūtu Rīgā, tam jāšķērso Lādogas ezers. Tāpēc kuģim vai dīzeļelektrokuterim jābūt ar jūras apstākļiem piemērotu konstrukciju. Mums šobrīd tāda kuģa nav, bet, ja rīdzinieki spētu nodrošināt šādu kuģi, tad mēs no Krievijas puses apņemamies darīt visu nepieciešamo šādas satiksmes nodrošināšanai.

 

Uzziņa

Novgorodas apgabala preču apgrozījums ar Latviju 2011. gadā bija 43,5 milj. dolāru. Eksports uz Latviju – 36,1 milj. USD, imports no Latvijas – 7,4 milj. USD.

Eksporta preces no Novgorodas apgabala uz Latviju: minerālmēsli, plastmasas izstrādājumi, organiskie ķīmijas līdzekļi, neorganiskās ķīmijas produkti, mēbeles, gultas piederumi.

No Latvijas importēti: dzīvnieki, mājdzīvnieku produkti, medicīnas iekārtas un aparatūra, papīrs, kartons, sāls, būvniecības materiāli.

2012. gadā Novgorodas apgabalā Latvijas ieguldījumi bijuši 1,17 milj. USD.

Novgorodas apgabalā darbojas 15 uzņēmumi ar Latvijas kapitālu. Galvenās darbības nozares ir mežizstrāde un kokapstrāde, būvmateriālu ražošana, tirdzniecība, celtniecības, montāžas un remonta darbi, kravas un pasažieru pārvadāšana, tūrisma pakalpojumi.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+