Lauris Strautmanis
Lauris Strautmanis
Foto – Edijs Pālens/LETA

Jāslēdz iekšā pīkstuļi jeb nozagtās olimpiskās spēles 9

“Ja teikšu, ko par to patiesībā domāju, tad vajadzēs cenzēt,” norāda talantīgais šāvējs Lauris Strautmanis, kuram Latvijas Šaušanas federācija (LŠF) šovasar atņēma iespēju debitēt olimpiskajās spēlēs.

Reklāma
Reklāma

Aizklāts balsojums

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Jūlijā LŠF pēdējā brīdī no Starptautiskās šaušanas federācijas saņēma ielūgumu startam olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. Uz vienīgo ceļazīmi bija trīs pretendenti – Lauris Strautmanis un Agate Rašmane, kuri šauj ar pistoli, kā arī stenda šāvējs Dainis Upelnieks. Tā kā nebija izstrādāti normatīvi, kā šādā situācijā rīkoties, LŠF valde nolēma balsot, un, ieguvis sešas balsis no deviņām, uz Rio posās Upelnieks, kurš starptautiskajā rangā ieņēma vietu otrajā simtā, kamēr pārējie pretendenti – ap sesto desmitu. Abi ir jauni un perspektīvi, Strautmanis (21 gads) vairākkārt ticis uz goda pjedestāla pasaules un Eiropas junioru čempionātos, pērn pirmajās Eiropas spēlēs bija Latvijas karognesējs un šogad, debitējot Eiropas pieaugušo čempionātā, ierindojās 14. vietā. Rašmane (19) pirms diviem gadiem pasaules jaunatnes olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu, bijusi uz pjedestāla junioru Pasaules kausa izcīņas posmos. Upelniekam (34) līdz Rio labākais rezultāts bija 15. vieta pērnajā Eiropas čempionātā.

“Visi sportisti atradās līdzīgās pozīcijās, valde lēma par labu Upelniekam, un viņš Rio startēja labi,” LŠF ģenerālsekretārs Valērijs Vaskis uzteic iecavnieku, kurš olimpiskajā debijā ieņēma 14. vietu. Balsojums valdē bijis aizklāts un netika komentēts, arī Vaskis neatklāj, par ko balsojis. “Tā jau ir pagātne, jauniešiem viss vēl priekšā – lai gatavojas Tokijas spēlēm,” viņš nosaka.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis par šādu situāciju nebija informēts: “Pirmo reizi dzirdu. Mums toreiz no LŠF atnāca ziņa, ka ielūgums ir tieši stenda šaušanā. Būs viņiem jāvaicā šāda lēmuma motivācija.”

LŠF prezidents Kārlis Krēsliņš uzsver, ka Dainis Upelnieks spējis piesaistīt sponsoru atbalstu, kas ļāvis bieži piedalīties sacensībās ārzemēs: “Mūsu atbalsts bija vairāk morāls, bet Dainis ar savu treneri paši visu izdarīja. Pieaugušajiem ir pavisam cits līmenis, jaunajiem sevi vēl jāpierāda, un tad var domāt par startu olimpiskajās spēlēs.” Upelnieks pavasarī pameta algotu darbu un visu enerģiju sāka veltīt šaušanai, piedalījās piecos Pasaules kausa izcīņas posmos, viens no tiem notika Rio. Aizkulisēs runā, ka Upelnieks simpātijas ieguvis, jo viņu un valdes locekļus vieno viens medību kolektīvs, taču iesaistītās puses to noliedza.

Līdzīga situācija bija izveidojusies maratonā – normu bija izpildījušas četras skrējējas, bet startēt olimpiskajās spēlēs drīkstēja trīs. Saskaņā ar Latvijas Vieglatlētikas savienības izstrādātajiem kritērijiem priekšroka tika labāko rezultātu īpašniecēm. LŠF kritēriji nebija noteikti. Ģenerālsekretārs Valērijs Vaskis neuzskata, ka nākotnē tādi būtu nepieciešami: “Ja gadīsies tāda situācija, valde atkal nobalsos. Sportisko principu pārkāpumu es tur nesaskatu.”

Jāstrādā tālāk

Pretējās domās gan ir Lauris Strautmanis, kuram pēc ranga pienāktos ceļazīme: “Ja teikšu, ko par to patiesībā domāju, vajadzēs cenzēt. Trenerim torīt zvanīja no Maskavas un apsveica – Latvijai esot viena vieta Rio. Vakarā izrādījās, ka jau pieteikts Upelnieks. Ātri visu izlēma, politika nospēlēja savu lomu. Vai tas ir godīgi vai ne, spriediet paši. Nevar teikt, ka jutos šokēts, taču patīkami nebija. Tagad jau viss pārgājis, ko tur daudz dusmoties. Laikam nebija lemts, gatavošos Tokijai un darīšu visu, lai nākamreiz pats izcīnītu ceļazīmi.”

Strautmaņa un Rašmanes treneris Vilnis Celmiņš: “Bija pārliecība, ka iedos mums, taču LŠF valde argumentēja, ka mani audzēkņi vēl jauni un viņiem viss priekšā. Negribu asumus, esam to jau pārdzīvojuši. Paši licenci neizcīnījām, jātrenējas tālāk, lai nākamreiz dabūtu. Tagad zinām, kāds ir šis ceļš. Līdz šim nebija īstas skaidrības, iepriekšējās divās olimpiskajās spēlēs ielūgums tika sūtīts konkrēti Afanasijam Kuzminam.”

Reklāma
Reklāma

“Rio nebija jauniešu olimpiāde, vajag pieredzi. Droši vien tāpēc valde tā lēma. Ko tur sūdzēties, tā ir cīņa par vietu zem saules. Labi, ka mums ir iekšējā konkurence,” vaicāts izteikt subjektīvi objektīvu skatījumu, sprieda Dainis Upelnieks.

Viņš godam pārstāvēja valsti olimpiskajās spēlēs. No otras puses – varbūt pēc četriem gadiem Strautmanis pretendēs uz daudz ko vairāk, un, ja viņš būtu jau ieguvis olimpisko pieredzi, tas izrādītos liels pluss. “Nākamie četri gadi būs smagāki nekā tad, ja es būtu startējis Rio,” norāda Strautmanis. Ar pirmo gadu pieaugušo konkurencē viņš ir apmierināts, esot iejuties, sapazinies ar sāncenšiem un jau domā par nākamo sezonu – tuvākie starti ir Pasaules kausa izcīņa janvārī un Eiropas čempionāts februārī. “Viss notiek, mērķi nemainās.”

“Lauris tika galā, Eiropas čempionātā startēja labi, divu punktu pietrūka, lai kvalificētos Rio. Potenciāls ir. Uz šobrīd ieņemto vietu nedrīkst skatīties, svarīga ir izaugsme un attieksme, un abi šie rādītāji mani priecē. To pašu varu teikt par Agati,” arī treneris Vilnis Celmiņš cer uz audzēkņu progresu.

Rašmane par netikšanu uz Rio nepārdzīvo, ar aizvadīto sezonu ir apmierināta, un nākamais mērķis esot labi sagatavoties Eiropas čempionātam. Jāiet soli pa solim, un tad jau redzēs, cik tālu ceļš aizvedīs, viņa saka.

Lai arī LŠF valdes izšķirošajā sēdē esot izskanējis arī tāds arguments, ka Upelniekam šī ir “pēdējā iespēja doties uz olimpiskajām spēlēm”, viņš pats apgalvo, ka plinti krūmos nemetīs un mēģinās tikt arī uz Tokiju 2020. gadā, turklāt ne tikai piedalīties, bet cīnīties par medaļu: “Pats Rio sapratu un atbalstītāji pārliecinājušies, ka varu labi šaut.”

Latvijas šaušanas flagmanis ilgus gadus bija Afanasijs Kuzmins, kurš 1988. gadā Seulā izcīnīja olimpisko zeltu, četrus gadus vēlāk Barselonā – sudrabu un piedalījās deviņās olimpiskajās spēlēs. Tagad viņam ir sekotāji, laba jaunā paaudze un cerība uz augstiem rezultātiem arī nākotnē.