×
Mobilā versija
Brīdinājums +13.8°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
13. decembris, 2017
Drukāt

Ilmārs Latkovskis: Nožēlojamais nozīmīšu likums (5)

Ilmārs Latkovskis. Foto  LETAIlmārs Latkovskis. Foto LETA

Tagad, iespējams, darbs pie likumprojekta vainagosies ar panākumiem. Otrā pasaules kara dalībnieki pēc rūpīgas pārbaudes tiks atalgoti ar… nozīmītēm.

LASI ZIŅU: Vienojas par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu

Vīri, uz kuriem likums attiektos, tagad ir vismaz 90 gadus veci. Būtu labāk klusēt un cilvēkus vairs nekacināt ar likumprojektu, kas nemitīgi iestrēgst. Bet, ja likums tiek taisīts par nožēlojamu vanckaru, tad nu klusēt nevar. Pirms pieciem gadiem likumprojekts tēmēja uz regulāriem un arī atsevišķiem materiāliem pabalstiem, bet tagad paredzēts to aizstāt ar nozīmītēm. Atsevišķi deputāti ar priekšlikumiem par pabalstiem šobrīd ir kritiskā mazākumā.

Likumprojekta priekšvēsture ir vismaz piecus gadus veca. 2012. gada novembrī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija pēc ilgām diskusijām tomēr šķietami nonāca pie rezultāta un izstrādāja likumprojektu “Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu”. Tas paredzēja ne tikai ikmēneša pabalstus, bet arī garantētus atvieglojumus nodokļu un nodevu maksāšanā, bezmaksas medicīnisko aprūpi, sociālo rehabilitāciju un atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā. Tas viss būtu jāsedz no valsts budžeta. Pašvaldības varētu lemt par papildu sociālo garantiju noteikšanu.

Labāk vēlāk nekā nekad, toreiz teica latviešu vecie karavīri, no kuriem jaunākajam likuma pieņemšanas brīdi būtu jau 85 gadi. Vecie zaldāti nebūt neizrādīja kareivīgumu tikt pie materiāliem pabalstiem. Tomēr viņu tuvinieki un aprūpētāji zināja teikt, cik ļoti noderētu katrs papildu santīms. Kara laika garīgie un fiziskie ievainojumi ar laiku liek sevi manīt ļoti smagi un prasa arī naudu zālēm un aprūpei.

Saeima nobalsoja par likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai tālākai virzībai. Tam bija jākļūst par latviešu vēsturisko ievainojumu sadziedēšanas likumu – gan garīgi, gan fiziski. Taču piecus gadus nekas nekustējās no vietas. Kāpēc?

Viens no būtiskākajiem šķēršļiem bija latviešu politiķu nevēlēšanās sasmērēt savu mundieri. Ka tik kāds nepārmet, ka mēs leģionārus gribam pielīdzināt okupantiem! Tad labāk neko nedosim arī savējiem! Taču no likumprojekta bija redzams, ka šie “okupanti” praktiski var būt tikai tie latviešu vīri, kurus kā jaunus puišus “krievs” sāka ņemt ciet 1944. gada rudenī, kad sarkanā armija ienāca Latvijā. Tie bija latvieši, kuri vardarbīgi tika nolikti viens pret otru kā brālis pret brāli, kaimiņš pret kaimiņu, latvietis pret latvieti.

Diemžēl likumprojekts tika pakļauts asai kritikai gan tiešā tekstā, gan aizmuguriskās sarunās. Puikas, kuri paši pat pa gabalu nebija ostījuši kara pulveri, provocēja vecos zaldātus ar retorisku moralizēšanu – jūs taču piecdesmit latu dēļ nepārdosiet savu sirdsapziņu? Protams, ka ne. Bet skarbs mācītājs svētā vietā sauca, ka tāds likums būtu pakļaušanās ļaunumam.

“Saprotošākie” latviešu politiķi sāka arī aizbildināties ar riskiem, ka tālākā likuma virzībā “Saskaņa” patiešām varētu panākt statusa piešķiršanu visādiem “nepilsoņiem okupantiem”. Vecie latviešu karavīri to taču nemaz nevēloties. Tāda lavierēšana gan uzreiz ir atmaskojama ar acīmredzamo faktu, ka “Saskaņa” nekādi nevarētu panākt savu, ja koalīcijas latviskās partijas “Vienotība”, ZZS un NA konsekventi iestātos par latviešu karavīriem.

Tagad pēc pieciem gadiem Saeimas dienaskārtībā ir jauns likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”. Ko tas sola vecajiem vīriem? Tik vien kā… nozīmīti. Vairs nekādu naudas pabalstu un materiālu atvieglojumu. Ak, jā, pašvaldības varēšot dot kaut ko iespēju robežās. Bet Saeimas komisijas sēdē pašvaldību pārstāvji atklāja, ka tāds likumprojekts nekādas jaunas iespējas pašvaldībām nedodot. Tas pats jau atrodams esošajā likumdošanā.

Daudzi politiķi savās parādēs ir piesegušies ar vecajiem karavīriem, kurus ķengāja pretinieku pūlis. Vīriem tagad ir jau vismaz 90 gadi. Kopā no abām frontes pusēm dzīvi palikušo būs labi ja trīs simti. Vai tiešām vienīgais, ko šiem latviešu vīriem varam iedot, ir nozīmītes?

Vienīgais saprātīgais šā likumprojekta rezultāts ir likums, kas paredz ikmēneša materiālos pabalstus. Citādi šo likumu labāk nevajag.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Latkovskis isklausās noguris. Laiks pensionēties?

  2. Mūsu politiķiem daudz svarīgāk bija dubultot uzņēmumu padomēs sēdošās partiju nomenklatūras algas un ieviest Saeimas ģenerālsekretāra amatu!

    • pilnībā Jums piekrītu, šis likumprojekts ir ņirgāšanasā par jebkuru kara dalībnieku neatkarīgi no tā kurā pusē ‘viņš karoja un vai karoja brīvprātīgi vai piespiedu kārtā, jo tas bija pasaules karš kurā iesaistījās pat ASV, kura mierīgi to varēja nedarīt. Un Latvijai kura atradās starp PSRS un Vāciju bija jāizdara smagākā izvēle savas pastāvēšanas laikā, bija jāizlemj kurā pusē nostāties. Šobrīd ir viegli zākāt PSRS valdību, bet neviens nav iedomājies par to kāds būtu pasaules liktenis ja piemēram karā uzvarētu Vācija, vai būtu vieglāk, vai arī grūtāk, neviens to nezina un nekad neuzzinās

      • Tur jau tā lieta,ka neuzzinās,toties visi zina ar ko beidzās Staļina bandītu plosīšanās Eiropā.

      • Kāda vēl izvēle!!! Pēc krievu sarīkotā bezprecedenta etnocīda “Baigā gada”, katra latvieša svēts pienākums bija parūpēties, lai pēdējais krievs nogāktu pie sava radītāja, ellē. Ja karā būtu uzvarējusi Vācija, visdrīzāk tāds mēsls, kā tu nemaitātu planētas gaisu.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+