Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. augusts, 2016
Drukāt

Nožēloja, ka pieteica mikroliegumu (58)

Foto no personiskā arhīvaFoto no personiskā arhīva

Anita Biseniece, ģeogrāfe, vides gide

Ja dabas eksperti neatmetīs savu augstprātību, viņi zaudēs sabiedrībā jebkuru atbalstu, uzskata ģeogrāfe, vides gide Anita Biseniece, pastāstot par savu pieredzi ar mikrolieguma statusu.

Manā mežā jau ļoti sen dzīvo mazais ērglis. Kaut arī viņa ligzdai līdzās 2009. gadā kailcirtē tika nocirsts neliels mežu gabaliņš, ērgli tas nesatrauca un viņš ligzdu nepameta.

Tā nu es pati brīvprātīgi iesniedzu Valsts meža dienestā pieteikumu mikrolieguma dibināšanai. To darīju, balstoties uz saviem vērojumiem ērgļa uzvedībā ar pārliecību, ka dažu koku nociršana ligzdas tuvumā viņam nekaitē. Man tas bija ļoti svarīgi, jo attiecībā uz potenciālā mikrolieguma apsaimniekošanu man bija savi plāni. Attālākā nogabalā no ligzdas esmu ieplānojusi izlases cirti, lai varētu iegūt trūkstošos kokmateriālus mājas piebūves celtniecībai, citādi ziemā man istabā vairāk par + 8 grādiem nav.

Taču izrādās – tos pašus kokus, ko man ar lielu atbildības sajūtu iezīmēja ornitologs, apgalvojot, ka ērglim no to nociršanas nekāds ļaunums netiks nodarīts, nu vairs nedrīkstēšu cirst. Kompensācijas arī nav, un Valsts meža dienests atbild – viss ir likumīgi, varat sūdzēties tiesā.

Un biotopu eksperts pavisam nopietni mani pamāca – vispirms vajadzēja nocirst kokus un tikai tad sniegt dokumentus mikrolieguma izveidei!

Esmu satriekta par šādu attieksmi un atzīšos – to, ka iesniedzu pieteikumu mikroliegumam, nožēloju.

Bet tas vēl nav viss – cienījamais eksperts man paziņoja, ka es esot vienīgā meža īpašniece, ar kuru viņš par šādām lietām jebkad runājis, jo tas, lūk, viņam nemaz nav jādara.

Arī manu meža īpašumu viņš bija izstaigājis viens, man par to neziņojot un neaicinot līdzi, lai gan pieteikumu lieguma izveidošanai iesniedzu es. Iesniegumā biju arī norādījusi, kuros nogabalos es iesaku veidot mikroliegumu.

Eksperts izrādījās arī plaša profila speciālists un sāka man dot padomus, ka vajagot katru gadu izcirst divus trīs kokus un māju būvēt tad, kad to sakrājies pietiekami.

Liels pārsteigums man arī par to, ka liegums ērglim tiek plānots tikai manā niecīgajā meža stūrītī, bet ne ērgļa ligzdas vietai piegulošajā valsts mežā, kur ir 70 gadus veci bērzi, tieši piemēroti ērgļa nākamajai ligzdai, un arī ne Lietuvas pusē, kur tieši aiz robežas tikko cērt vecu, skaistu mežu.

Tagad gaidu eksperta lēmumu. Ja mikroliegums tiks ierīkots visos manos septiņos ha, tad šajā dzīvē es ar dēlu invalīdu pie mājas piebūves netieku.

Bet eksperts nesteidzas, saka, ka viņam darba pilnas rokas – visā Latvijā esot putnu ligzdas jāpārbauda. Sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem nav viņa pienākums. Žēl gan, ja šādi kontakti būtu un ja šī komunikācija būtu cieņpilna, vietējie iedzīvotāji varētu viņiem darbā palīdzēt un sniegt ziņas par aizsargājamiem augiem, sēnēm un puķēm, kā es to darīju par dzegužpuķi.

Ja dabas eksperti nemainīs savu augstprātīgo izturēšanās veidu, nesāks cilvēkiem saprotamos vārdos stāstīt ne tikai par ļoti aizsargājamām sugām, bet par vispārējām saiknēm dabā, kas ir daudz, daudz svarīgāk, tad viņu darbam nemaz nav jēgas.

Līdz šim eksperti komunicē tikai savā starpā, un rodas iespaids, ka nekā citakā augu latīniskie nosaukumi, likuma panti un biotopu numuri viņu vārdu krājumos nav.

Visu mūžu esmu reāli un kaismīgi sargājusi dabu, bet nupat šajā sakarā gūtā rūgtā pieredze liek man pievienoties to cilvēku viedoklim, kuri uzskata, ka ekspertiem par īpaši aizsargājamiem augiem, putniem utt. savos meža īpašumos labāk neko nestāstīt.

Ja šajā jomā nekas nemainīsies, šie augstprātīgie kungi un dāmas zaudēs arī savus nedaudzos atbalstītājus – dabas draugus, kuri ar sirdi un dvēseli gatavi iesaistīties dabas sargāšanā ar reāliem darbiem.

Mēs, kas dzīvojam laukos un dalām apkārtējo vidi ar dažādām retām dabas vērtībām jau desmitiem gadu, nevēlamies darīt ļaunu nedz žagatai, nedz dzegužpuķei, nedz ērglim.

Vai tiešām neesam pelnījuši mazliet uzmanības un vēlēšanos atrast kompromisu?

Pievienot komentāru

Komentāri (58)

  1. Man ir melnã stãrķa ligzda manã mežiņã. Kur var pieteikt speciãlistiem to pēc raksta nesapratu.

  2. Man bija kaut kādas krokusveidīgas puķes. Zvanīju un prasīju, kā tādas lai labāk saglabā. Parādījās, kad sāku pļaut, pirms tam nebija, jo tur bija kārklu mežs. Atbilde – mikroliegums jāorganizē un neko nedrīkst darīt. OK, ja attieksme ir tāda, tad lai ir. Tagad jau pāris gadus tās puķes neesmu redzējis. Tā turpināt!

  3. Dabas draugi ir aizsargājamās teritorijas iedzīvotāju ienaidnieki.

  4. Mūsu cienijamie dabas eksperti visbiežāk ir zaļi kā dolāri, ..;

  5. kaķīša dzirnaviņas Atbildēt

    Anita, ar aploksnīti tās lietas risina, ar aploksnīti, kā jau visu šajā valstī….

  6. Raksta varone piegāja šim jautājumam vadoties no savas iekšējās pārliecības un izpratnes par to kā vajadzētu būt normālā situācijā. Situācijā kad normāls, godprātīgs cilvēks rīkojoties ar atklātām kārtīm patiesībā saņem sodu un vēl vīzdegunīgas pamācības…kad kaut ko labot jau ir par vēlu. Skumji ir tas, ka šādas dabas draugu rīcības rezultātā aizsargājami augi un dzīvnieki kļūst par apkarojamām nezālēm un tiek paklusām iznīcināti. “Eksperti” paši veicina tā iznīcināšanu, ko vārdos cenšas aizsargāt.

    Tieši tā arī ir! Un visskumjākais ir tas, ka valsts iestādei nav pienākums konsultēt īpašnieku par viņas kompetencē esošajiem likumiem un noteikumiem. Tas tikai nostāda īpašnieku peramā zēna lomā, taču krasi maina šī cilvēka attieksmi pret valsti un nodokļu maksāšanu, pareizāk veicina nodokļu nemaksāšanu, jo valsts jau ir atņēmusi nodokļu naudu sodu veidā – kāpēc vēl piemaksāt? Uzskatu, ka ja valsts ierēdniecība nespēs pagriezties ar seju pret saviem maizes devējiem – sekas var būt nopietnas, ja patiesi kādai grupai mērs būs pilns.

  7. ak naivā dvēsele! Tādi stāsti jau dzirdēti pietiekoši daudz (arī par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu). Citreiz, pirms ko dari, apdomā sekas!

  8. Vai tad ekspertam vārds un uzvārds nav?

    • Auziņš.
      Apmierināji ziņkāri, zvirbuli ??

      • Optiskais tēmeklis Atbildēt

        Ja mikroliegums nosakāms mazā ērgļa ligzdai, gribētos, ka augstpratīgais “eksperts” nebūtu gadījies Uģis Bergmanis, Teiču rezervāta zinatniskais direktors laikam. Līdzīgi degradējušies vairāki ornitologi un biologi.

  9. Mūsu pusē arī vienam otram šis tas interesants atrodams. Sargā paši bez ierēdņu līdzdalības. Kādu gadu šī vieta patīk, pecāk sameklējis citu. Te pēkšni ir atgriezies. Mazāk penteru, vieglāk dzīvot.

    • Bet valsts tagad maksās ‘zaļajiem ekspertiem’ , lai tie katru stūrīti pārmeklē un atrod jebko, ko Eiropa izdomājusi aizsargāt… būsim apskates objekts rezervātā ar nosaukumu Latvija….

      • Tas arī saprotams, jo tas zaļajiem ekspertiem ir bizness. Ja viss ir apzināts , sakartēts, nodibinātas aizsargājamās teritorijas – tas nozīmē – nav ko pētīt , nav ko iezīmēt , kartēt. Nav darba , nav projektu, nav naudas . Pavisam elementāri.

  10. Vajadzēja rūpēties par ērgli un savu īpašumu, nevis par nekam nevajadzīgo ekspertu. Eksperti atvicināsies ar normām un likumiem. Viņus interesē viņu alga, bet ne cilvēki, kas ir ienteresēti dabas aizsardzībā.
    Ceru, ka cilvēki sapratīs, ka birokrātija kaitē. No citu kļūdām jāmācās, no savām parasti mācīties par vēlu, ja pirkstiņš iedots birokrātam.

  11. Liels prieks par to, ka beidzot arī viņai atspēlējas.
    Citiem uzmākties ar savām eko idejām var, bet kad pašai, tad slikti. Nekas, lai tagad padzīvo un izbauda, kā tas ir.

  12. Ierakstot dabas mātes vārdu internetā, var jau atrast cik viņa lāga tante. Īsta Bio vecene. Citiem problēmas sataisīt ir ok, bet kad pašai tādas problēmas, tad vecie draugi kļūst par ienaidniekiem un nekompotentiem.

    • Tas tik pierāda to, ka viņiem patīk ar citu rokām rušināt karstas ogles. Sakūdīt dažādas institūcijas, ģenerēt likumdošanas iniciatīvas, sniegt atzinumus par naudu…un norobežoties no jebkādām sekām. Starp citu – nupat mēdijos izskanēja Ķemeru nac parka aicinājums uz siena talku…Tur laikam nevienu ekspertu nevarēs satikt….Par talkām jau nemaksā 🙂

      • Žēl gan, určik, ka neatbraucāt! Eksperts kopā ar pārējiem 18 cilvēkiem tur bija gan… un visi strādāja bez atlīdzības!

        • Man tur arī nebija jābūt. Neesmu no tiem deklaratīvajiem dabas draugiem. Man pašam savs biotops kopjams. 18??? Pēc reklāmas pa radio??? No vismaz 100 sertificētiem ekspertiem bija tikai 1??? Švaki gan. Tas tikai pierāda manis teiktā patiesumu.

        • Negribi arī manā biotopā patalkot? Zaļās idejas vārdā.

  13. Cik forši, ka mums pilsētniekiem nav iespējas nocirst kaut ko, lai uztaisītu jaunu virtuves beņķīti vai naktsgaldiņu.

    • Neviens Tev neliedz nopirkt zemi un stādīt tur visu ko sirds vēlās. No otras puses skatoties, varētu padomāt ka Tavā mājā nav ne skapīša, ne beņķīša, ne galdiņa. Tik zaļš takš nebūsi, lai teltī dzīvotu…

    • Valsts meži nozīmē ka tas viss pieder Latvijas iedzīvotājiem un nevis valdībai budžeta lāpīšanai.
      Teorētiski arī pilsētniekam pienākas kāds koks no valsts meža.

      • Tīri praktiski to teorētisko koku Tu vari dabūt katru gadu uz Ziemassvētkiem. Ja tā pavisam praktiski paskatās, tad LVM ir viens no lielākajiem Latvijas nodokļu maksātājiem un darba devējiem. Tā ka pilsētniekam ir jāskatās nedaudz plašāk uz šo jautājumu.

      • Gribi koku dabūt, tad vērsies LVM ar šādu jautājumu. Jautā un Tev taps atbildēts.

  14. japerk jau gatavi kokmateriali pasai 🙂

    • Protams. Tā jau īstenība dara visi mūsu zemnieki – pērk labību un kartupeļus no citiem un pārdod tālāk. Pēc Tava ieteikuma vadās tikai mazo HES īpašnieki, jo viņu pārdoto elektrību garantēti nopērk par 2x lielāku cenu.

  15. http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/593588-zemgales_iedzivotaji_sauc_paliga
    Šai Tantei ar galvu kautkas nav kārtībā, tas nu toč. Kad pašai vajag mežu izzāģēt tad vajag, kad citiem, tad , redz, šie slikti.
    Tad nu dzīvo un netraucē/nemāci dzīvot citus. Viss nāk atpakaļ.

    • KAILCIRTE nav tas pats, kas nocirst pāris kokus, kas nepieciešami un cērtami. Mežs ir jākopj un koki izlases veidā, ar jēgu,arī jācērt.
      Aizbrauc pie Dolmaņa un Lielkrūzēm, paskaties kā mežs jākopj un ērgļi jāsaudzē.
      Bet Anitu liec mierā.

    • Var redzēt, Māri, ka neuzmanīgi lasāt visu, kas nāk priekšā.
      Jo valsts rekreācijas mežos iestājos tieši par to pašu, ko vēlos darit savā mežā: par izlases cirti tajā nogabalā, kurš no ērgļa ligzdas atrodas vairāku simtu metru attālumā.
      Patiesībā gaidu no Jums pateicību, jo iestājos par nekoksnes vērtību saglabāšanu valsts mežos, kas nenotiek, mežu nocērtot kailcirtē, sadzenot vagas un sastādot monokultūrā priedi da egli.
      Kā arī par maksimālās peļņas gūšanu no valsts meža, jo, nocērtot kailcirtē, tiek nocirsti daudzi vēl nepieauguši koki, kuri vairākās izlases cirtēs no tā paša ha dotu daudz lielāku peļņu.
      Kur tad vēl ietaupījumi uz augsnes sagatavošanu, stādiem, stādīšanu, monokultūras kopšanu, kaitēkļu apkarošanu….
      Domāt vajag, zēni, domāt un rēķināt, nevis tik ar harvesteru rubīt visu pēc kārtas.
      Man tajā nogabalā gan skaistas priedes, gan bērzi, gan egles, gan retas sēnes- biezstaru zemeszvaigznes, kam pāri ar harvesteru jāt negrasos.

      • Optiskais tēmeklis Atbildēt

        Ja mikroliegums nosakāms mazā ērgļa ligzdai, gribētos, ka augstpratīgais “eksperts” nebūtu gadījies Uģis Bergmanis, Teiču rezervāta zinatniskais direktors laikam. Līdzīgi degradējušies vairāki ornitologi un biologi.

        • Nē, tas nav Bergmanis.
          Par citiem expertiem piekrītu.
          Riskēju, ka man sados pa galvu ar Priedīša grāmatu “Latvijas augi”, bet…..
          Nupat man bija dažiem expertiem jāstāsta, ka tas, lūk, ir melnais deviņvīruspēks, bet šī pilnīgi noteikti ir strēļu, nevis rāceņu pulkstenīte.
          Pie tam experti nevienu auga nosaukumu nezināja latviski.
          Kā šāds experts var komunicēt ar vietējo Homo vulgaris letonica, kurš savukārt visus augus var nosaukt tikai latviski, pie tam daudzviet tiem ir vietējie nosaukumi?

      • Laikam neatradīšu rakstu, bet kautkur apkārt nesen klejoja, par varenajām izlases cirtēm Abavas ielejā. Braucot no Rendas uz Rīgas pusi. Nu nocirta. Tagad stāv retas priedes ar mežonīgu bērza paaugu. Ir labi? Nē. Atkal viss slikti.
        Lai dabūtu to priedi atpakaļ, vienīgais veids ir nocirst kailcirtē un iestādīt pa jaunu.
        Varam mēs pārtaisīt Latvijas mežus par šādu čuhņu, vai arī gribam redzēt šos skujkoku mežus, kādus cērtam lielākoties pašlaik?

  16. tu pastāsti cik tautas to saņem. ja tu esi sarkanais barons tad gan jau ka vari saņemt, bet vienkārš mirstigais tiek vienkārši pasutits. es apkaimē zinu tik 1 cilvēku kas saņem un tas pats par dizķoka nezāģešanu un vēcietis miljonārs kam vācijā banka ar kautkur 20 filiālēm pieder. viņam tā nauda hafig nav vajadziga, bet ja pienākas tad pienākas un katru gadu stāsts viens un tas pats-naudas nav, kā šis sāk zvanities tā atruna atrunas galā, kad šis piedraud un saka ka ejot zāģi asināt, tad nauda pēkšņi atrodas un tiek ieskaitita (viņa atstāsts par latvijas ieredniecibu un likumibu) tāpat ir ar tiem liegumiem. neesmu dzirdejis nevienu kurš saņetu kompensācijas, bet lamas ka neļauj neko darit klausos regulāri

  17. Pārsteidz naivums, nekad un nekur nav bījis savādāk jo tā sauktie zaļie tukši muld un māna visu sabiedrību. Kad izčakarē, tad atvainojās ka tāda redz še kārtība. Sakiet paldies ornitologiem un pārējai zilzaļo blicei, vienreiz pamostaties reālajā dzīvē.

  18. . Kompensācijas apmērs:

    6.1. lauksaimniecības zemēs – 44 euro par hektāru;

    6.2. meža zemēs atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida visa gada laikā:

    6.2.1. ja aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, – 157 euro par hektāru;

    6.2.2. ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē, – 157 euro par hektāru;

    6.2.3. ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē, – 128 euro par hektāru;

    6.2.4. ja aizliegta koku ciršana kailcirtē, – 43 euro par hektāru

    Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru

    • Aizmirsi piebilst, ka šo kompensāciju saņemšana nāk komplektā ar saistībām, kuru neizpildes gadījumā var iedzīvoties naudas sodos….lielākos kā saņemtās kompensācijas. Tāpēc labāk no valsts neko neprasīt.

      • Un cik bieži tās kompensācijas par meziem maksā? Tak ne jau katru gadu?

        • Protams, ka šīs kompensācijas maksā katru gadu. Un vienīgās saistības ir veikt sava meža inventarizāciju (t.i. meža taksāciju, nevis biotopu inventarizāciju) un ievērot vides aizsardzības normatīvus.

          • Tiešām katru gadu? Tad jau labu biznesu var taisīt. Nopērk 10 ha meža. Samaksā ekspertam 300 eur, lai atrod kaut ko sargājamu un sakārtojam liegumu. Un katru gadu saņem 1570 eur. Tikai nav skaidrs kapēc joprojām tik maz to biotopu. Varbūt tomēr nemaksā katru gadu ?

        • šīs kompensācijas maksā katru gadu un vienīgais pienākums ir veikt meža taksāciju un ievērot vides aizsardzības normatīvus

          • Labi. Tagad paturpini lūdzu – cik izmaksā ikgadēja meža taksācija un kādi sodi paredzēti par vides aizsardzības normatīvu neievērošanu?

          • Nemaldini cilvēkus, jāizstrādā ir dabas aizsardzības plāns, bet maksā tikai tiem kas atrodas dabas liegumā.

  19. Nav tiesa, par mikroliegumiem kompensācijas ir gan. Savukārt ko var/nevar darīt mikroliegumos nosaka
    Ministru kabineta Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu

    • Tavs naivums liek domāt, ka reāli neesi saskārusies ar dabas liegumiem un dabas ekspertiem. Iesaku vēlreiz rūpīgi pārlasīt šo rakstu.

  20. Iesaku nogalināt ērgli – nebūs mikrolieguma un varēs izzāģēt mežu.

    • Ērgli jau nevajag galināt, viņš jau raksta varonei netraucē…tieši otrādi. Viņš pat nenojauš, ka ir aizsargājams 🙂

    • Ērglis jau prot lidot.
      To es expertam piedraudēju- ka varu arī nozāģēt ar fuksīti konkrēto bērzu, lai gan man ērglis tīri labi patīk, da viņš arī saglabā mana nomnieka ražu blakus esošajos tīrumos…
      Jo šajā sakarā atklājas vēl viens absurds- kaut vai ērglis nedzīvotu šajā ligzdā pēdējos 50 gadus, mikrolieguma statusu, ja tas reiz piešķirts, NOŅEMT neviens nenonemot, jo, lūk, ērglis tak var pēc 51 gada atgriezties…..
      Latvijā vispār šajā jomā ir daudz nesakārtotu jautājumu.
      Ornitologi ir skaļi izbļāvušies un panākuši, ka katram lielajam putnam ir simtiem hektāru liela mikrolieguma zona.
      Ja ērglis var pacelties spārnos un uzcelt ligzdu citur, tad man patlaban karstāko diskusiju objekts ir mana tēma- augi un sēnes.
      Tiem neviens nerīko mikroliegumus, vai dara to ļoti minimāli un negribīgi, skaidrojot man, ka, lūk, sēklas zemē saglabājoties pat 100 gadus, un, kad būs labvēlīgi apstākļi, kaut vai pēc 100 gadiem, atkal uzdīgs.

      Vai tad man jāliek sevi iesaldēt uz 100 gadiem , vai, ja vēlos ieraudzīt dzegužpuķi ziedam?
      Un ja nu tomēr viņa ir iznīcināta pavisam???
      Šī atruna expertiem ir tik ērta……

  21. Kad ziņoju par meža tehnikas izbraukāto aizsargājamo biotopu.Vien noplātija rokas.Ta redz esot mana problema.Kaut plava sakotnējo stāvokli atgūs pēc 30.gadiem.Kur tad lai meklē taisnibu šai valstelē???

  22. tante nezin kādā valstī dzīvo:) Atbildēt

    te gadus atpakaļ bija lūgums ziņot par melnajiem stārķiem, manās pļavās ar viens bija, vardites lai ēda, pat aptuveni ligzdas vietu zināju, bet kad parunāju ar gudrākiem zēniem no mežniecibas tie teica-stāvi klusu ja gribi savā mūžā mežā vel kaut koku nocirst. un kaimiņi ar tevi nolēdēs ja kāds uzzinās ka tu par melno stārķi ziņoji.
    valsts aizliegt /neļaut/ regulet ir ļoti naska, bet pretim nedid absaluti neko. loģiski butu ja tu neļauj cirsts /apsaimniekot, tad kompensē naudā vai ierādi ko lidzvertigu, bet tikai ne šajā valstī

    • Raksta varone piegāja šim jautājumam vadoties no savas iekšējās pārliecības un izpratnes par to kā vajadzētu būt normālā situācijā. Situācijā kad normāls, godprātīgs cilvēks rīkojoties ar atklātām kārtīm patiesībā saņem sodu un vēl vīzdegunīgas pamācības…kad kaut ko labot jau ir par vēlu. Skumji ir tas, ka šādas dabas draugu rīcības rezultātā aizsargājami augi un dzīvnieki kļūst par apkarojamām nezālēm un tiek paklusām iznīcināti. “Eksperti” paši veicina tā iznīcināšanu, ko vārdos cenšas aizsargāt.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (18)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+