Mobilā versija
Brīdinājums +12.8°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
8. septembris, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Nozieguma aizstāvji (7)

Juris LorencsJuris Lorencs

Latviešiem dažkārt pārmet, ka mēs joprojām pārāk daudz un dziļi rakņājoties vēsturē. Piemēram, atkal un atkal atgādinot par Molotova–Ribentropa paktu. Taču pēdējā laikā tam aizvien biežāk pievēršas Krievijas mediji. Piemēram, Igora Šiškina (nejaukt ar radikālās organizāciju aktīvistu Latvijā) lielais, savā ziņā pat programmatiskais raksts “Kāpēc “viņi” neieredz Molotova–Ribentropa paktu”, publicēts laikraksta “Zavtra” interneta versijā 28. augustā.

“Viņi” – tie esam mēs: latvieši, lietuvieši, poļi, ukraiņi un citas tautas, kuras autors nicīgi dēvē par “limitrofiem” jeb “pierobežas teritorijām”. Galvenā ideja – pakts bija vajadzīgs, pat nepieciešams, jo kalpoja kā instruments impērijas atjaunošanai. Lūk, daži citāti: “Nebija neviena starptautiska līguma vai starptautiskās tiesību normas, kas liktu Vācijai pretoties Krievijas vēlmei atjaunot tās vēsturiskās robežas un atgūt savulaik atrautās teritorijas. Ja tā, tad mums šodien jāatzīst kā noziedzīga Elzasas un Lotringas pievienošana Francijai, kā arī Vācijas apvienošanās… Viena no tālaika lielvarām – Vācija – atzina pēcimpērijas telpu par PSRS interešu zonu, pēc tam Jaltā to izdarīja Lielbritānija un Amerika.”

Lūk, kā mainījušies tikumi! Padomju laikā Molotova–Ribentropa paktu centās nepieminēt, bet tā slepenos protokolus noliedza un slēpa līdz pat Gorbačova “atklātības” politikas pēdējiem gadiem, taču tagad ar tiem lepojas! Deviņdesmito gadu sākumā, pat desmit gadus vēlāk šādi raksti Krievijas presē nebūtu iespējami. Acīmredzot tagad pēc tiem ir pieprasījums. Vai arī kāds tos ir pasūtījis. Jautājums – kāpēc? Vienlaikus šajās dienās medijos izskan ziņa, ka Latvijā daži censoņi plānojot izgatavot un uzstādīt pieminekli savulaik par kara noziegumiem notiesātajam, nu jau aizsaulē aizgājušajam partizānam Vasilijam Kononovam.

“Viens upuris – tā ir traģēdija, miljons – vienkārši statistika.” Šos vārdus piedēvē Staļinam, kaut gan, visdrīzāk, tos teicis kāds vācu publicists. Lai kā, bet tie visai uzskatāmi atklāj pakta īsteno būtību. Paraudzīsimies uz vēsturi ar mikroskopu. Divi baisi notikumi, kas risinājās klusā Latgales sādžā. Mazie Bati, 1944. gada 29. februāris. Krupniku ģimenes mājā slēpjas 12 padomju partizāni. Naktī ierodas vācieši un nogalina partizānus, arī komandiera sievu un septiņus mēnešus veco dēlu. Tie paši Mazie Bati, jau 1944. gada 27. maijs. Atriebjoties, viņuprāt, par partizānu izdošanu vāciešiem, Vasilija Kononova vadībā sādžā ierodas jau citi partizāni un nogalina deviņus iedzīvotājus, tostarp Teklu Krupniku, kas ir pēdējā grūtniecības mēnesī.

Viens no lielākajiem ģeopolitiski globālā Molotova–Ribentropa pakta noziegumiem ir traģiskā situācija, kādā tika nolikts katrs individuālais cilvēks. Bet to, šķiet, nesaprot (vai drīzāk negrib saprast) Šiškins. To nesaprata arī Vasilijs Kononovs, pat atrodoties uz apsūdzēto sola, ne viņa priekšnieks Vilis Samsons, kurš tobrīd sēdēja Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa krēslā. To neapzinās arī tagadējie Kononova pieminekļa cēlāji.

Iesim vēl dziļāk, ieslēgsim vēstures mikroskopa palielinājumu. Un tad mēs varbūt ieraudzīsim, ka Vasilijs Kononovs ir ne tikai noziedznieks, bet vienlaikus pats ir Staļina-Hitlera pakta upuris. Jo kas gan būtu šis Vasja, ja Latvijā viena gada laikā nemainītos divas okupācijas varas? Visdrīzāk – vienkāršs lauku puisis, kurš pēc dienesta Latvijas armijā atgrieztos dzimtajā Latgales sādžā, spēlētu ermoņikas zaļumballēs, iedzertu, uzpīpētu, mīlētu meitenes, viņa lielākais pārkāpums būtu kārtīga izkaušanās lauku kāzās. Tā vietā viņš tika padarīts par slepkavu un mūža nogalē atradās uz apsūdzēto sola. Krupniku ģimene nekad nebūtu nolikta izvēles priekšā – ielaist vai neielaist savā mājā partizānus. Un, beigu beigās, nebūtu jau arī pašu partizānu. Dzīvi būtu divi nevainīgi bērni – septiņus mēnešus vecais zīdainis un vēl nedzimušais.

Apskatot trīsdesmito gadu beigās uzņemtās fotogrāfijas, mani visvairāk pārsteidz miers cilvēku sejās, no tām staro gaišums, prieks un paļāvība uz rītdienu. Bet mēs zinām, kas jau pavisam drīz sagaida šos skaistos cilvēkus. Pirmā padomju okupācija, deportācijas un slepkavības, nacistu okupācija, ebreju un čigānu iznīcināšana, atkal padomju okupācija un deportācijas. Pa vidu – notikums Batu sādžā, “sīka vienība no statistikas”. Un tam visam pamatā – Molotova–Ribentropa pakts, kuram vēl šodien uzrodas aizstāvji gan Krievijā, gan tepat pie mums Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. I express a resolute and categorical protest to the moderators of this website for conducting an open political censorship!!! Gentlemen moderators, you cynically violate the constitution of your own country! In accordance with the Constitution, in Latvia – freedom of speech and censorship is prohibited (art. 100)!!!

    Repeatedly, after removal by censors! Gentlemen censors, your actions are illegal! What are the gentlemen, keep on having fun?! Excellent game in “freedom of speech”, I write, you – delete. And spit on the constitution!

  2. Okazivaetsja moderatori zabanili na portale ruskij jazik! Kakaja radostj dlja vseh nacionalozabochennih! Mozet poprobujete zapretitj latinskij shryft?!

    U menja vopros k modertoram? Nu, i chego vi dobilisj zapretiv russkij jazik?! Teperj rusofobstvo etogo sajta imeet oficialjnoje podtvejdenije! Bravo!

  3. Mr. Lorens from distant London, it would be nice to give direct references to the articles of those authors whom he so vehemently criticizes. This is necessary so that any interested reader can go through the link and personally get acquainted with the article, and not with the presentation that the author offers to us. So I was not too lazy and found this article. The truth is there, where the author sends us, for some reason we can not find the article. Having read Shishkin’s article, I am more in agreement with him, and not at all with Mr. Lawrence. Foreseeing a storm of indignant comments, I want to remind you all, and to Mr. Lawrence especially, about your own pacts, which you concluded earlier. Why do you admit your pacts and do not call criminal? And this one is so bad for you ?

    Repeatedly, after removal by censors! Gentlemen censors, your actions are illegal! What are the gentlemen, keep on having fun?! Excellent game in “freedom of speech”, I write, you – delete. And spit on the constitution! Ne nadojelo vam gospoda? Takije usilija da protiv vsego odnogo kommentatora?!

  4. Putina dubultnieka foto.

  5. Domāju, ne jau sagadīšanās pēc Vācija tikai 9 dienas pēc pakta parakstīšanas uzbruka Polijai. Staļins bija devis mājienu, ka nekādi atbildes pretsoļi sperti netiks. Sak’, droši, Ādolf, uz priekšu! Un Ādolfs arī devās. Un Krievija viņam palīdzēja, uzbrūkot Polijai no austrumiem. Jo abus diktatorus vienoja vēlme iegūt (“atgūt”) “vēsturiskās teritorijas. Vācijai to vajadzēja, lai iegūtu papldus resursus tālākajai karošanai, bet Krievijai vienkārši vajadzēja, jo krievu vairuma izpatnē varenība- tā ir teritorija. “Krim naš!” eiforija to apliecina. Molotova-Ribentropa pakts veicināja uzbrukumu Polijai un Otrā pasaules kara sākumu. Bez šī pakta tas būtu sācies vēlāk un, iespējams, mazāka apmēra. Bet arī to Kremlī negrib redzēt, tā vietā ir uzvaras glorificēšana.

  6. Lielkrievu šovinisms ir pastāvējis jau no ‘pašas šīs valsts izveidošanās. Tā nemitīgi ir centusies paplašināt savu valsti uz savu kaimiņu rēķina.Šovinisms Krievijā ir kultivēts nepārtraukti un jo sevišķi apadomju gados, ka bez lielā brāļa mēs būtu pagalam. Tāpat kā cara laikos notika tautu pārkrievošana Baltijas neatkarība un tās teritoriju zaudējums ir katastrof;als notikums un krieviem mēs vēl ilgi būsim kā skabarga acī. Tāpēc atkal tiek pacelti senie dokumenti, lai pierādītu, ka pat hitleriskā Vācija atzinusi Staļina vēlmi atkal valdīt pār Baltijas jūru. Un tāpat to vēlas PUtins un co.

    • Padomijas [svētajai govij] Staļinam laužas blakus Pūķins…
      Dažādas(vārdos) impērijas ar vienu mērķi – uzkundzēties, izlaupīt reģionu bagātības.

Ainārs Dimants: Latvieši – kā apiņi ap citu būvētiem balstiem (18)Ko Maskavas propagandas apkarošanā sola Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ūdens procedūru nodaļa Stradiņa slimnīcā

Pirmdien spēcīgo lietavu laikā parādījušās sūces Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa jumta logos – lietus no aptuveni četru stāvu augstuma pilējis uz foajē grīdas. Zem sūcēm tika palikti spaiņi. Slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja Lāsma Sīle gan teikusi, ka slimnīcas darbu tas netraucējis. Ēka nodota ekspluatācijā marta beigās: tā kā spēkā garantija, tad visi bojājumi ir jānovērš būvniekam – pilnsabiedrībai “SBRE”. Slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas kopējais finansējums ir 87,4 miljoni eiro.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (38)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgts (1)Gads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (74)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+