Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. augusts, 2016
Drukāt

Noziegums, ko Annai izdarīja Vietvārdu komisija (39)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Māras Celles jautājumu par citvalodu īpašvārdu atdarināšanu latviešu valodā (“Kāpēc tādas pārvērtības”, “LA” 4.08.2016.) nedrīkst vienkārši skaidrot ar “atveides noteikumiem” vai tradīcijām un Valsts valodas centra Vietvārdu komisijas darbību, kā to dara vārdā neminētas Latviešu valodas aģentūras konsultantes.

Starptautiskam lietojumam, pašu iesaistīto vēlmēm un latviešu valodas lietotāju valodas izjūtai ir nozīme, kas jāizvērtē tikpat saprātīgi kā latviešu valodas likumi, ieradumi un komisiju lēmumi. Galu galā – dzīvojam atvērtā, mainīgā pasaulē, protam vai visas pasaules valodas, un mums ar šo pasauli jāsadzīvo.

Ja nu, kā Māra Celle min, “Istanbula” der pārējai pasaulei un paši turki tā vēlas, kāpēc gan mums iecirtīgi jāturas pie “Stambulas”? Nedomāju, ka latviešu valodai būs nodarīts kāds ļaunums, ja šo pilsētu internacionalizēsim arī savā valodā. Nesen tradīcijas dēļ atteicāmies sekot Georgijas aicinājumam šo valsti vairs nesaukt Krievijas un PSRS impērijas vārdā par Gruziju. Tā esam saukuši, tā sauksim, vienalga kā georgieši par to jūtas. Ir arī citi piemēri, par kuriem jāpabrīnās. Pieņemu, ka Doveras (Dover) pilsētai Anglijā pilnīgi vienalga, ka latvieši tās apzīmēšanai lieto francisko nosaukumu Duvra (Douvres). Bet ja nu tā, kāpēc gan mēs Londonas vietā nesakām Londra (Londres)? Un kāda gan loģika diktē, ka valsti saucam par Meksiku, bet galvaspilsētu par Mehiko, kas nozīmē to pašu, pēc spāniskās izrunas. Pilsētas spāniskais nosaukums ir Ciudad de México, Meksikas/Mehiko pilsēta. Kur palika “pilsēta” latviskojumā?

Nopietnāks ir jautājums par citvalodu vietvārdu atdarināšanas principiem. Māras Celles jautājums par Maine pavalsti ASV ir pilnīgi vietā. Kāpēc gan Mena, ja pēc izrunas ir Meina? Pastāv taču loģisks un saprotams princips, ka svešos īpašvārdus latviešu valodā “atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā”. Kāpēc ne šeit? Tradīcija? Tāpat varam prasīt arī, kāpēc Klīvlenda un ne Klīvlande (Cleveland). Ja sekojam Ministru kabineta noteikumiem par personvārdu atveides principiem no angļu valodas, tie skaidri nosaka 91.2.7.: [æ] – a. Tas ir saprātīgi. Proti, angļu valodas skaņu, ko parasti rak­stos apzīmē ar “a” un kas izrunā atbilst platajam “e”, latviešu valodā apzīmē ar “a”. Bet praksē nereti rīkojamies citādi, kā ar minēto Klīvlendu, un bieži sastopamajos personvārdos, kā Entonijs (Anthony), Ebigeila (Abigail). Tupretī prieks, ka Brīnumzemē vēl dzīvo Alise (Alice), ne Elise, un ka galvu nenocirta vis Ennai bet Annai Boleinai (Anne Boleyn).

Pieminu šādu briesmu darbu, kas nodarīts nelaimīgajai Annai, jo man pašam nesen nejauši gadījās sastapties ar līdzīgu noziegumu, ko kādai Annai izdarījusi Vietvārdu komisija. Piecdesmito gadu beigās studēju un dzīvoju skaistā universitātes pilsētā Mičiganā, ko vietējā valodā sauc Ann Arbor. Vietējā leģenda par 1824. gadā dibinātās vietas pirmsākumiem stāsta, ka brašie pionieri savām čaklajām sievām Annām te iekārtojuši lapeni (Arbor), no kā radies pilsētas nosaukums. Bet Lielajā pasaules atlantā tā latviskota kā Enarbora. Kā gan latviešu valodā kādam ienāca prātā no Annas izveidot “En”? Ja tā nav vārda slepkavība, tad vismaz smaga miesas bojājuma nodarīšana. Man šī universitātes pilsēta Mičiganā vienmēr bijusi un būs “Annārbora”. Domāju – tīri saprātīgi un bez kropļo­jumiem.

Jau Mārtiņš Luters, klāstot savus tulkošanas principus, izteica ģeniālo ideju nesekot latīņu valodas burtiem, bet prasīt un uz muti skatīties, kā runā pati tauta. Gadījums ar Enarboru/Annārboru liek aizdomāties, ka komisija, kas izšķiras, kā latviešu valodā būs rakstīt un izrunāt citvalodu īpašvārdus, nezin vai ieklausās tajos, kas tos izrunā un ikdienā lieto savā valodā. Taču pats atveidošanas princips to prasa. Šai ziņā, par vietvārdiem runājot, būtu arī svētīgi un lietderīgi lietot pieredzi un tradīcijas, kas izveidojušās trimdā, galvenokārt angliski runājošās zemēs dzīvojot. Bet, liekas, viņos neieklausās. Tai pašā Mičiganas pavalstī ir pilsēta, ko Latvijā tagad oficiāli sauc Grandrepidsa (Grand Rapids), tulkojumā “Grand­upes krāces”. Divas problēmas, kuras vietējie latvieši savā valodas izjūtā pareizi novērsa. Abos vārdos “a” apzīmē platā “e” skaņu, taču oficiālajā latviskojumā “a” un šaurais “e”. Kāpēc gan? Un amerikāniskajam daudzskaitliniekam nezin kāpēc piekārta vienskaitļa galotne. Trimdas latviešiem analoģiski Latvijas daudzskaitlī lietotajiem vietvārdiem pilsēta bija Grand Rapidi, un to locīja kā daudzskaitlinieku. Manuprāt, ne tikai saprātīgi, bet arī latviešu valodas garam atbilstoši. Nevienam taču Latvijā neienāktu prātā teikt “Cēsisa”. Līdzīgi par latviskotu daudzskaitlinieku kļuva arī Milvoki (Milwaukee), lai gan tas nav tāds oriģinālā. Bet kā daudzskaitlinieku to var jauki locīt, ko pēc jaunākajiem noteikumiem nedrīkst. Saprātīgi? Es savulaik vedu bērnus uz latviešu skolu Milvokos. Labi, ka bērni izauguši, jo tagad man viņi būtu jāved uz Milvoki. Tas būtu kā braukt uz Talsi. Tāpat trimdas latvieši groza galvas par jaunlatviskotajām pilsētām Indianapolisu un Mineapolisu, ja jau latviešu valodā ir Akropole un Konstantinopole bez piekarinātas liekas galotnes. Saprātīgi?

Slavenais amerikāņu rakstnieks Marks Tvens?/Tveins (Mark Twain) (atceramies Māras Celles jautājuma par Menu?/Meinu!), izrunai vistuvāk Mārks Tueins, reiz sarakstīja uzjautrinoši kritizējošu aprakstu par “Šausmīgo vācu valodu”. Lai nepaliktu tikai kritizētāja lomā, viņš beigās sniedza dažus tikpat uzjautrinošus ieteikumus šīs valodas reformēšanai. Lai nu “Valodas policija” nedomātu, ka esmu aizdomās turams valodas terorists ar ļauniem nodomiem, kas tikai sūdzas par dažu labu savādību citvalodu īpašvārdu atveidošanas teorijā un praksē, es varētu nākt ar vairākiem ieteikumiem. Taču beigšu tikai ar vienu, kas varētu atrisināt daudzas, ja ne visas problēmas. Varbūt “Latvijas Avīze”, kurai šīs lietas rūp, to ir gatava īstenot: pirmo reizi kādā rakstā lietojot svešvalodas īpašvārdu, iekavās ievietot tā rakstību oriģinālvalodā. Tā mēs ne tikai izrādītu cieņu citām pasaules valodām un to īpatnībām, tālām vietām un citu tautu cilvēkiem, bet vienlaikus palīdzētu novērst daudzus pārpratumus, jā – arī norādīt uz kļūdām un nepilnībām mūsu atdarinājumos, tā kopjot un izkopjot pašiem savu valodu pasaules valodu vidē.

Pievienot komentāru

Komentāri (39)

  1. Visu cieņu autoram! Nerunājot nemaz par visu pārējo, pietiktu, ja minētu absurdu ar “ārzemju” izcelsmes Annām, kuras visas kļuvušas par Šaur-Ennām, bet Antoni/Antoniji – Šaur-Entoni/-ji! Pie kam, tas noticis neatkarīgi vai šo personvārdu īpašnieki piederīgi anglosakšiem, kad, iespējams, vietā būtu platais E, jeb latviešu rakstībai tik nepieciešamais dubultpatskanis AE, vai ģermāņiem, kuriem nepārprotami skan A. Nedomāju ka runa ir par latviešu valodas īpatnībām! Visticamāk, tā ir nodeva “veiksmīgai” latviešu valodas rusifikācijai (pārkrievošanai), jo mūsu “vecāko brāļu” valodā, diemžēl nav skaņas, kura atbilstu platajam E (AE), bet, lai pasvītrotu kādas personas nekrievisko izcelsmi, tiek viņas vārds sakropļots. Tāpēc, šī prakse pārņemta un “latviešu” valodnieki to atbalsta, jo, uz ko mums vēl skatīties, ja ne uz “lielo un neuzvaramo”, ar ko mūs saista tik daudzi un “patīkami” vēstures mirkļi…

  2. Fantastiska tēma – to var runāt līdz bezgalībai… Visačgārnākais ir uzskatīt, ka tagad kāds var atnākt un izteikt vēlmi kaut ko zināmu sākt saukt kādā citā vārdā… vienīgais, ko valodnieki un terminologi šodien var darīt – sekot, lai tagadējie jaunvārdi un jauno laiku aizguvumi būtu pietiekami labskanīgi un sabiedrībai pieņemami – tas arī viss! Jebkuru vēsturiski lietoto vārdu (arī ievazāto(!), uzspiesto(!)) aizvietošana ar “pareizākiem” ir bezjēdzīgs pasākums. Nu nebūs nekādas Īslandes, lai kā “īslandieši” mums to lūgtos… tas ir kā zāģa zobu asināšanas skaņa absolūtajai dzirdei… Nereti šādas sarunas provocē ārzemju latvieši no angliski runājošām zemēm, jo viņu vēsturiskajā atmiņā ir iekodētas tās latviešu valodas skaņas, kādas lietoja vēl pirms okupācijas… viņiem daudz kas mūsdienu latviešu runā izklausās krievisks, un tajā noteikti ir sava daļa taisnības; arī vietvārdi pasaules kartē visbiežāk ir ierakstīti ar angliski ērtāku lietojumu, tāpēc jebkas, kas mūsdienu latviešu valodā ir ienācis caur citu rakstības tradīciju (pamatā krievu, retāk vācu, poļu vai zviedru), šķiet “nepareizi”. Bet terminoloģiju nosaka vairākums – vairākums latviešu un latviešu valodas lietotāju (pagaidām) dzīvo Latvijā, tad šī tradīcija būs noteicošā. Būs “dators”, nevis “kompjūters” 🙂

  3. Aplausi no manas puses.

  4. Vienīgā izeja ir aiziekavās ieraxtīt oriģinālo īpašvādu. Ja tie ir hieroflīfi, tad angliskoto variantu, ja tas ir kirilicā vai ivritā, tad arī angliskoto variantu, bet, ja tas ir sengrieķu vai rūnu rakstā, tad jau arī, (sa)protams, angliskoto variantu.

  5. Ja gribam perfekti iebraukt auzās, sāksim ar Vāciju: Deutshland, Germany, Alemagne, Niemcy, Saksamaa, Vācija… (kāds atradīs vēl variantus) KurS variants labāks un pareizāks, īpaši ja pašiem vāciešiem pie kājas?

  6. nevajag "no gudrības pārkarsēt galvu" Atbildēt

    Kārtējā muļķošanās (sagrābstīta informācija un daudz brīva laika, un ,redz, atkal viens te pamācīs, kā vēlreiz un vēlreiz pārtaisīt nosaukumus, kas jau tautā “iegājušies” ).
    Kāpēc Stambulai “piesējāties” ? Gribam rakstīt un runāk “tā kā oriģinālā”? Nu , gudrīši, tad ņemam vērā, ka pasiem turkiem viņu lielākās pilsētas nosaukumā pirmais burts nav nekāds “i” . Turkiem ir divas dazādas skaņas, ko arī apzīmē dažādi – un, ja mēs savu “latvisko i ” sākumā rakstām ar lielo burtu bez punktiņa, tad… nu jā, turkiem ir otrs, “bezpunkta I, ” lai apzīmētu ~apmēram~ “cieto i” . Tad izvēlamies- vai ieviešam savā valodā, piemēram, krievisko rakstuzīmi “cietā i apzīmēšanai”, vai visu rakstu sistēmu samainām, rakstām to Istanbulu, bet tad visām Iecavām un Ievām un Izglītības ministrijām nosaukumā jābūt uz pirmā burta Punktam (lai nesajauktu, dies pasarg, ar citu tautību skaņām, kuras te valodas grozītājiem svētākas par svētākajām… :))

  7. Prieks, ka autoram ir prieks par to, ka galvu nocirta Annai Boleinai (Anne Boleyn). 😀

  8. Katrā ziņā – visām valodām jāizrāda cieņa, rakstot to oriģinālus iekavās! Interesanti, vai latviešu valodai arī to cieņu parādīs, rakstot šņāceņus un mīkstināmās zīmes? Piegružos vēl vairāk latviešu valodu ar svešvārdiem. Ja jau grib Gunāru saukt par Ganneru, lai sauc, Īrisu par Airisu , lai sauc.
    Bet Enarbora ir Enarbora.

  9. Nollendorfs ieskrējies. Nepietiek, ka muzeju un arhitektūras jomu sabeidzis, tagad ķēries pie linvistikas.

  10. Noziegums?!
    Kā man apriebušies šie pirmās pasaules problēmu apvaimanātāji.
    Starp citu, Enārboru tieši tā arī izrunā. Enārbora.

  11. Svešie vietvārdi Latvijā patiešām ļoti savādi. Bieži nekādas līdzības ar oriģinālu. Kā veidojušies šie un daudzi citi vietvārdi, kuri nemaz nelīdzinās oriģinālizrunai?
    Krievija – Rossija
    Vācija – Doičland
    Igaunija – Eesti
    Islande – Ailend (izruna)
    Tikai pēc rakstības? Bet nē taču – Krievija, Vācija un Igaunija – nav līdzības pat ar rakstību.
    Kāds zinošs cilvēks varētu paskaidrot?

    • Elementāri, šie nosaukumi nāk no tik seniem laikiem, kad nedz latviešu nedz igauņu nedz krievu vēl nebija, bet ziemeļos no baltiem bija ugauņu cilts, austrumos kriviči, bet vāci vispār ir vēkšķi, kas normālu valodu neprot, tāpat kā krievu немцы, jeb mēmie.

  12. Kāpēc latviski Pskovu sauc par Pleskavu?

  13. Piekriitu autorei.Ne mazaak saapiigs moments ir uzvaarda latviskosana.No Phillips – Fillipsa un paldies atljaava abus ll patureet jo pirmajaa variantaa bija Filipsa.Absurds

  14. Labs raksts. Man sen derdzas skeneri utt. Tāpat arī poļu īpašvārdi: Kāpēc Ježijs, nevis Ježi? Laikam krievu valodas ietekme.

  15. Man šķiet, ka šai lietā galvenā ir tradīcija; tik pēc tam jaunsacerēti valodnieku likumi vai importa pravieši …

  16. Visai daudz kas no tā, ko gan šā raksta autors, gan arī dažs labs komentētājs pūlas uzdot par “visai pasaulei piederīgu”, patiesībā ir tikai angļu valodai un tajā runājošajām zemēm piederīgs. Paskatīsimies, kā Stambulu, Gruziju, Pekinu un vēl dažas citas vietas sauc mūsu brāļi un kaimiņi lietuvieši, un nomierināsimies. Jā, es varu saprast kāda Amerikā uzauguša latvju trimdinieka dzelžaino pārliecību, ka tieši viņa mītnes zemē mājojuši paši īstākie latvieši ar pašu pareizāko latviešu valodu. Tomēr es negrasos šim kungam un viņa trimdas domubiedru valodas izjūtai bez īpašas vajadzības piekāpties. Tai nekad nebūs tāda nozīme svešvārdu atveidē, kāda ir saskaņā ar latviešu valodas likumībām veidotām formām.

  17. Pie reizes paskaidrojiet lūdzu, kāpēc visā pasaulē Ķīnas galvaspilsētu sauc Beigin bet mums ir Pekina?

  18. laukim; vai gribat, lai Igauniju pardeve par Estiju, Krieviju par Rusiju un Vaciju par Deiciju?

  19. Un jūdi – liela, varens no bībeles un vēsture pazīstama cilts, kas dažādu valodu izrunā tiek dēvēta gan džidas, gan latviski žīdi? Ar neko nepamatotu, nerakstītu likumu, bet par nepakļaušanos tam mūsu demokrātiskā Eiropā draud sankcijas, latviski jāsaka – ēbreji. Vai tā drīkstētu izturēties pret jūdiem un viņu vēsturi, gan latviešiem un latviešu valodu.

    • Nu, lielākie bļāvēji pret vārda “žīds” lietošanu bija paši žīdi. Ne jau valodnieki lika pāriet uz ebrejiem un melnādainajiem/ afroamerikāņiem.

  20. Te derētu kāda kompetenta valodnieka komentārs. Citādi izskatās, ka mēs te, komentāros, nebūdami speciālisti, varam aizbraukt galīgās auzās.

  21. Vai autors maz apzinās, ko pateicis – bez tiesas nosaucis cilvēkus par noziedzniekiem! Kas Jums devis tādas tiesības?! Ejiet un pastrādājiet viņu vietā!
    Jā, citu valodu īpašvārdu atveide latviešu valodā ir problēma daudzu iemeslu dēļ. Viens no tiem (kas arī attiecas uz šo publikāciju) ir vēsturiskais iemesls saistībā ar citu valodu (starpniekvalodu) ietekmi.
    Nez kādēļ rakstītāji domā, ka šie nosaukumi latviešu valodā nesen ienākuši. Diemžēl daudzi no tiem ir atveidoti sen, kad nekādu valodas komisiju nebija, kad pat valodniekiem neviens nejautāja vai vispār vēl nebija nekādu kaut cik vienotu nosaukumu un valodnieku nebija. Jā, ne tikai šie vārdi būtu precizējami. Arī Igaunijas un Gruzijas.
    Starp citu, kāpēc autors nepieprasa lietot valsts nosaukumu gruzīnu valodā c – Sakartvelo, valodu saukt par kartli, bet iedzīvotājus – par kartveli? Jā, nosaukumu nosaukumu „Gruzija” ieviesa cariskā Krievija, un latviešu valodā tas tad arī ienāca. Neviena valodnieka ne tuvumā nebija. ko vēlāk pārņēma Georgia jau nav gruzīnu vārds, tas nāk no grieķu valodas – tā Gruziju sauca Romas impērijā, tā tas ir saglabāts pasaules kartēs. Ja maina vienu nosaukumu, jāmaina visi, kas neatbilst mūsdienu skatījumam. Bet – tiklīdz tiek mainīts kaut viens sen lietots nosaukums, jāmaina visas kartes un vēl daudz kas cits. Kāda brēka tad sāksies? Kas notika ar Īslandi, ko mēģināja atveidot atbilstoši tā oriģinālizrunai?
    Un vēl – tiem, kuri kliedz par nodokļu naudu – visas valodas ekspertu komisijas, nozares terminoloģijas apakškomisijas strādā sabiedriskā kārtā, nesaņemot par savu darbu ne centa. Tas tā, zināšanai.

    • Raksts rada ļoti daudzus iebildumus – īpaši paštaisnā toņa dēļ. Par Stambulas nepieņemšanu varu tikai pasmaidīt un brīnīties, kāpēc kungs nav uzstājis tikpat sparīgi, lai Salonikus turpmāk dēvētu vienīgi un tikai par Tesalonikiem, Bet par vēlmi Gruziju saukt par Georgiju – jāvaicā, kā Jums ar prātu? Jo Georgia ir tikpat tālu no tās zemes oriģinālā, gruziniskā nosaukum Kartelia kā Gruzija. Līdz ar to viss raksts ir baltiem diegiem rotāts. Un rotājuma pamatideja – nepatika pret to, kā Latvijā latvieši runā/raksta un vēlēšanās visu aizslaucīt, noslaucīt, izmēzt. Ak vai, vai maz apzināties, kādu ļaunumu Jūs ar šādu viltus reformātorismu nodarāt latviešiem?

      • Ne jau tu noteiksi, kurš ir valstij tuvākais nosaukums – Georgija vai kāds cits. Šeit runa bija tikai par pašas valsts vēlmi, lai to nesauc okupantu dotajā vārdā.

  22. Es jau, Celles publikāciju komentējot, rakstīju par dažiem augstāk minētajiem gadījumiem.
    Ak, dievs, kādus epitetus nenācās saņemt no krievu valodu dievinošajiem latvijiešiem !
    Joprojām pastāvu uz to, ka likumi truli atspoguļo krievu šībrīža kultūru.
    Ar latviešu vārdiem runā krieviski.
    \
    Arī, ne tikai valodniecībā…

  23. Liels paldies

  24. Nu ko var cepties par tiem amerikāņu nosaukumiem. Labāk pieslēdzamies starptautiskajam viedoklim un beidzot kautko daram ar IGAUNIJU!!!!!

  25. Šis ,tiešām,ir sāpīgs jautājums. Man ,visbiežāk,ar latviskotajiem vietvārdiem iznāk sastapties Booking.com un bieži kādas pilsētas nosaukums sagrozīts līdz nepazīšanai,vai stipri pietuvināts krieviskajai izrunai.Varbūt valodas centrā strādā personas,kuras vāji runā latviski?

Draugiem Facebook Twitter Google+