Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. janvāris, 2013
Drukāt

Noziegums un sods (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

No šā gada Krimināllikumā ir spēkā daudzi svarīgi grozījumi. Būtiskākos jaunumus komentē juriste Kristīne Krēsliņa. 
Lai gan dažas lietas jāņem vērā jau no 1. janvāra, taču lielākā daļa grozījumu būs spēkā no 1. aprīļa. Atsevišķas izmaiņas paredzētas vēl tikai 2015. gadā.

 

Vispārīgas izmaiņas

Noziedzīgi nodarījumi ir kriminālpārkāpumi un noziegumi. Pēdējie iedalāmi mazāk smagos, smagos un sevišķi smagos. Šāda kvalifikācija ir atkarīga no soda, ko atbilstoši Krimināllikumam var piemērot par personas noziedzīgajām darbībām. Jaunajā likuma redakcijā, nosakot noziedzīga nodarījuma smagumu, vērtēts arī tā apdraudējuma raksturs un kaitīgums, kas nodarīts personai vai sabiedrības interesēm. Izmaiņas redzamas tabulā.

 


pirms grozījumiem pēc grozījumiem
krimināl­pārkāpums nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana
no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai vieglāks sods
nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana
no piecpadsmit dienām līdz trim mēnešiem
(īslaicīga brīvības atņemšana) vai vieglāks sods
mazāk smags noziegums tīšs nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana
no diviem līdz pieciem gadiem;
nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru likumā
paredzēta brīvības atņemšana no diviem līdz desmit gadiem
tīšs nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana
no trim mēnešiem līdz trim gadiem;
nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru likumā
paredzēta brīvības atņemšana ne ilgāk par astoņiem gadiem
smags noziegums tīšs nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana
no pieciem līdz desmit gadiem;
nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru likumā
paredzēta brīvības atņemšana ilgāk par desmit gadiem
tīšs nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana
no trim gadiem līdz astoņiem gadiem;
nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru likumā
paredzēta brīvības atņemšana ilgāk par astoņiem gadiem
sevišķi smags noziegums tīšs nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana
ilgāk par desmit gadiem vai mūža ieslodzījums
tīšs nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana
ilgāk par astoņiem gadiem vai mūža ieslodzījums

 

Atbilstoši jaunajai Krimināllikuma redakcijai organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta, lai kopīgi izdarītu vienu vai vairākus noziegumus, un kuras dalībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus. Iepriekš par organizētu grupu varēja atzīt arī personu apvienību, kas gatavojās izdarīt tikai vienu, bet smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Krimināllikuma redakcija paredz arī citu atbildību par noziedzīgu nodarījumu atkārtotību, t.i., kad viena persona izdara divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti vienā un tajā pašā likuma pantā, vai arī divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti dažādos pantos, ja atbildība par šādu atkārtotību paredzēta likumā. Ja, piemēram, zaglis vienas vai vairāku dienu laikā veicis zādzības no vairākām automašīnām, pēc jaunās likuma redakcijas viņam nu nāksies atbildēt par katru zādzību atsevišķi. Arī sods tāpēc tagad būs smagāks.

 

Sodu veidi

Krimināllikumā paplašināti soda mērķi. Tie ir:

• aizsargāt sabiedrības drošību;

• atjaunot taisnīgumu;

• sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu (bija arī līdz šim);

• resocializēt sodīto personu;

• panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas (bija arī līdz šim).

Mainīsies soda veidi. Turpmāk kā pamatsodu varēs noteikt tikai brīvības atņemšanu, īslaicīgu brīvības atņemšanu (no 15 dienām līdz trīs mēnešiem), piespiedu darbu un naudas sodu. Nebūs tādu pamatsodu kā arests un mantas konfiskācija. Toties notiesātajam varēs piespriest šādus papildsodus:

• mantas konfiskācija;

• izraidīšana no Latvijas Republikas;

• piespiedu darbs;

• naudas sods;

• tiesību ierobežošana;

• policijas kontrole;

• probācijas uzraudzība.

Nebūs vairs tāda papildu soda veida kā aizliegums kandidēt Eiropas Parlamenta, Saeimas, pilsētas domes un novada domes vēlēšanās.

Atsevišķos gadījumos par kriminālpārkāpumiem un noziegumiem, par kuriem likumā paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, varēs noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem.

Izmaiņas veiktas arī nosacījumos par piespiedu darba piemērošanu. Turpmāk to varēs noteikt gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu.

Piespiedu darbu kā pamatsodu nosaka no 40 līdz 280 stundām. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot piespiedu darbu, varēs piemērot ne vairāk kā pusi no maksimālā šī darba ilguma.

Piespiedu darbu kā papildsodu no 40 līdz 100 stundām varēs noteikt personām, kuras notiesātas nosacīti. Piespiedu darbu nevarēs piemērot tikai darbnespējīgām personām (iepriekš – arī karavīriem). Ja persona ļaunprātīgi izvairīsies izciest piespriesto piespiedu darbu, šo sodu varēs aizstāt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (iepriekš – ar arestu).

Jaunums ir arī tas, ka tiesa pēc soda izpildes iestādes priekšlikuma personu no piespiedu darba varēs atbrīvot, ja tas būs noteikts ne mazāk par 80 stundām un ja persona priekšzīmīgi izpildīs visus tai uzliktos pienākumus, un ja faktiski būs izciesta ne mazāk kā puse no noteiktā soda.

 

Naudas un papildsodi

Precizēts arī naudas soda piemērošanas apjoms katrā situācijā – proti, to kā pamatsodu atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim turpmāk varēs noteikt:

1) par kriminālpārkāpumu – trīs līdz simt minimālo mēnešalgu apmērā;

2) par mazāk smagu noziegumu – piecu līdz simt piecdesmit minimālo mēnešalgu apmērā;

3) par smagu noziegumu, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana ne ilgāk par pieciem gadiem, – desmit līdz divsimt minimālo mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim tiesa naudas sodu kā pamatsodu varēs noteikt arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana ne ilgāk par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja tas nav izraisījis cilvēka nāvi, nav radījis smagus miesas bojājumus vai psihiskus traucējumus vismaz vienai personai vai mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām, nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un nav izdarīts organizētā grupā, – no 201 līdz 400 minimālo mēnešalgu apmērā.

Krimināllikuma jaunā redakcija nosaka, ka mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt tikai kā papildsodu. Tiesai būs arī konkrēti jānorāda, kāda manta konfiscējama.

Tiesa, nosakot šādu papildsodu par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecinās to tikai uz transportlīdzekli. Krimināllikuma līdzšinējā redakcija paredzēja arī daļēju mantas konfiskāciju.

Jaunā redakcija maina arī definīciju tādam papildsodam kā tiesību ierobežošana. Turpmāk par to uzskatīs noteiktu tiesību atņemšanu vai tāda aizlieguma noteikšanu, kas personai neļauj ieņemt kādu amatu, veikt kādu profesionālu vai cita veida darbību, apmeklēt kādas vietas vai pasākumus. Tagad tiesību ierobežošanu traktē daudz šaurāk – kā tiesību atņemšanu uz noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, uz profesionālu vai cita veida nodarbošanos, uz amatu ieņemšanu vai speciālā likumā paredzēto atļauju vai tiesību iegūšanu.

Krimināllikuma jaunajā redakcijā ietverts nosacījums, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka veida sodiem. Tātad faktiski tiesām dotas plašākas iespējas samazināt brīvības atņemšanas sodus.

 

Vieglāki sodi 

No Krimināllikuma izslēgti apstākļi, kas mīkstina atbildību – ja noziedzīgais nodarījums izdarīts smagu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, vardarbības iespaidā, materiālas vai citādas atkarības dēļ un ja to izdarījusi grūtniece. Taču jebkurā gadījumā tiesa var atzīt par atbildību mīkstinošu arī jebkādu citu apstākli, kas nav minēts likumā.

Mainīti arī nosacījumi par vieglāka soda noteikšanu nekā likumā paredzētais. Turpmāk tiesa varēs piemērot sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu likumā, taču vairs nevarēs visos gadījumos noteikt vieglāka veida sodu, piemēram, brīvības atņemšanu aizstāt ar naudas sodu.

Nosakot brīvības atņemšanas sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu likumā, personai tomēr nedrīkstēs piespriest mazāk nekā pusi no attiecīgā panta sankcijā paredzētā minimālā soda par smaga nozieguma izdarīšanu un divas trešdaļas – par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Tas nozīmē, ka sodu nevarēs samazināt līdz minimumam.

Taču likums paredz iespēju tiesai noteikt vieglāka veida sodu, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošus ap­stākļus un viņa personību, par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana ilgāk par pieciem gadiem, un pat par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Tas iespējams, ja noziegums nav izraisījis cilvēka nāvi, nav radījis smagus miesas bojājumus vai psihiskus traucējumus vismaz vienai personai vai mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām, nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un nav izdarīts organizētā grupā.

Krimināllikums tagad arī paredz, ka personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, sods par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem noteicams, ņemot vērā konkrētu laiku.

Saskaitīto brīvības atņemšanas sodu kopējais laiks par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem nedrīkstēs pārsniegt 12 gadus un sešus mēnešus, bet pēc vairākiem spriedumiem – 15 gadus. Līdz šim šāds ierobežojums nepastāvēja.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Piebilde Ilzes Līvmanes skaidrojumam 2013. gada 21. janvārī – Īslaicīga brīvības atņemšana nav soda veids…(KL 36.pants)

Draugiem Facebook Twitter Google+