Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. aprīlis, 2012
Drukāt

“Noziegums/sods” – JRT variācija par Dostojevska romānu

noziegums_sods_jaanis_deinats_4

Jaunajā Rīgas teātrī režisore Māra Ķimele un aktieri Edgars Samītis, Guna Zariņa, Andris Keišs, Varis Piņķis un Jana Čivžele izrādē “Noziegums/sods” piedāvā savu variāciju par Fjodora Dostojevska slavenā romāna tēmu.

 

Izrādes veidotājus vairāk par varoņu psiholoģiskajām norisēm un vairāk par pašu noziegumu un tam sekojošu (vai nesekojošu) sodu interesē tas, cik atšķirīgi katrs no pieciem varoņiem skatās uz vienu un to pašu nodarījumu. Romānā “Noziegums un sods” Fjodors Dostojevskis piedāvā galējas cilvēka rīcības izpausmes – slepkavību, prostitūciju. Taču – kas vienam ir varoņdarbs, otram – noziegums, trešajam līdzeklis laimes sasniegšanai, ceturtajam – upuris, piektajam – darbs. Izrādes veidotāji uzdod jautājumu – vai tiešām nodarījums pats par sevi nav ne labs, ne slikts? Vai jēgu visam piešķir vienīgi mūsu attieksme?

“Dostojevskis bija nelaimīgs cilvēks, kurš risināja sadzīves problēmas tādēļ, ka pats bija gājis cauri visādām dzīves likstām un nelaimēm un daudz ko dabūja pārciest arī sava riebīgā rakstura dēļ. Viņš pārzināja šo zonu un uzdrīkstējās runāt par to. Es negribētu piedēvēt viņam kādu īpašu filozofiju. Tas, ko viņam varētu piedēvēt, ir dziļa dzīves izjūta un drosme atvērt to miskastes vāku vaļā un parādīt savu personisko pieredzi. Nozīmīgākais, ko dara Dostojevskis, – runā par lietām tā, kādas tās ir,” uzskata režisore Māra Ķimele.

 

“Mans uzdevums ir lietot to dzīves materiālu, ko Dostojevskis fiksējis un uzdāvinājis mums salīdzināšanai, saprašanai, nevis iestudēt to, jo tas ir kaut kādā veidā “šodienīgi”.”

 

Galvenā varoņa – slepkavas, intelektuālā ciniķa Raskoļņikova – lomā iejūtas aktieris Edgars Samītis. “Viņš ir lepns un godkārīgs cilvēks, maksimālists,” par savu varoni spriež aktieris. “Rīcības cilvēks, kurš ļoti pragmatiski izvēlas radikālus soļus. Viņam jāiziet cauri lielām grūtībām un šmucei, lai varētu atbrīvoties no visādām sliktām īpašībām. No bedres, kurā viņš sevi ievilcis, viņam lielā mērā līdz tikt ārā līdzcilvēki.”

Tā kā JRT aktieru sastāvs nav liels, bet stāsta varoņu – daudz, režisore katram aktierim iedalījusi pat vairākas lomas. “Spēlēju Svidrigailovu,” atklāj Andris Keišs. “Viņš ir tāds iemīlējies izvirtulis, diezgan anarhistiski domājošs, tāds, kurš nemoralizē, tomēr vienlaikus saprot, ka pastāv kaut kāda objektīva morāle. Esmu arī dzērājs kučieris, kā arī māmiņa – visnesavtīgākā, visjaukākā. Skatītājam varētu būt interesants apstāklis, ka viens aktieris spēlē daudzus. Būtībā izrāde ir par to, kā tiek glābta viena gudra, jauna, talantīga, bet spītīga un augstprātīga cilvēka dvēsele. Viņš ir intelektuāli izdomājis, ka var paveikt noziegumu un viņam par to nekas nebūs. Par to, kā apkārtējie ar savu mīlestību, nevienaldzību pret viņu izglābj viņu, par to, kā viņš atdzimst.”

 

Uzziņa

Režisore – Māra Ķimele.
Mākslinieces – Inga Bermaka, Agnese Stabiņa.
Lomās: Edgars Samītis, Guna Zariņa, Andris Keišs, Jana Čivžele, Varis Piņķis.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+