Egils Līcītis: Nozīmīga tikšanās 3
Prezidenta Londonas vizītē paredzēta audience Bekingemas pilī pie karalienes Elizabetes II. Jūs varat iedomāties, ka mūsu debitantu vis neienesīs Viņas Augstības pieņemamajās telpās kā Latgales māla podu aiz osām, un Vējonis prot radīt iespaidu, ka lasījis ko vairāk par Aleksandra Milna bestselleriem. Tomēr sarunai labāk ļaut ritēt pēc Majestātes vadības diedziņa. Prezidents ir tāds vienkāršs, gribētos teikt, blaumanisks, nesarežģīts. Radis uzstāties vasaras estrādēs, nevis sabiedrības lauvu diplomātiskajos salonos, toties redzējis Džeimsa Bonda filmas un iegaumējis, kad ceremonējoties jāklanās satiksmē ar kronētām zilo asiņu personām un ka jāpaglauda karaliskais foksterjers Monmorensijs. Pat ja plezīra sarunām un etiķetes reveransiem neapkaltais Vējonis iekristu, aizķēries aiz persiešu paklāja krociņas, jāatceras, ka audiencēs porcelānu plēsuši cilvēki ar lielāku praksi un bagātāku iztēli šajā jomā. Skaidrs, ka bruņinieks no Latvijas, sers Raimonds, nemetīsies bučot karalienei ne roku, ne pieri, kā vīrietis vamps Nils dara gados vecākām līdzjutējām, neliks lāča ķepas dāmai uz pleciem un nesagrābs purinošās skavās. Nebūtu pieņemami audiencē uzvesties tā, lai kādubrīd Elizabetei liktos, ka Latvijas prezidenta vietā no staļļa uzvests zirgs vai viesis, sasarkušu seju, uzkāpis no paba. Tikšanos sākt ar “papriekšu jāierauj” būtu pārsteiguma moments, bet nevēlams 90 gadus mierā un harmonijā nodzīvojušai karalienei.
Ļoti no svara, vai valdniece Vējonīti pieņems karaliskajā bibliotēkā, kamīnzālē vai bērnistabā. Kaut prezidents nav no tiem, kam atbildīgā brīdī divatā rīklē iestrēgst kamols, tomēr telpas izvēle pateiktu priekšā tematu abu rojālistu dialogam. Vai apjautāties, kā klājas Velsas princim (jācer, māte piemirsusi, kā dēlu Rīgā iepliķēja ar neļķēm), cik apaļš kā pūpols aug mazmazdēls Džordžiņš, vai nodoties apcerei par šaudīgiem laika apstākļiem vai uzreiz ķerties pie lietas un mēģināt izspiest Latvijai nieku no kroņa zelta. Par “Brexit” jāvaicā uzmanīgi – ir aizdomas, ka karaliene ir tautas pusē! Lai nesatrūktu īpašā saikne, gludi vērpjot sarunas pavedienu, Bigbens laimīgo stundas tete–a–tete neskaitīs.
Uzturoties Vindzoru namā, smalkais tonis prasa izmeklētu ģērbšanās manieri, glaunākas drēbes. Diez vai piestāvēs karalienes krāšņajām cepurēm atbildēt ar Vējoņa galvasrotu – bereti vai naģeni. Prezidents allažīgi ir saskrullējies, bet uzpucējies smokingā vai ketovejā, laķenēs, ar apročpogām no “Harrods” veikala, mazliet iemīļotā sportiskā “Old Spice” aromāta – un nekas nespēs dzēst karalienes atmiņā slaiko jaunekli no Latvijas.
Ko dāvināt Anglijas tronim? Augstdzimušo kundzi iepriecinātu “Dzintara” kosmētika, sudraba biķerītis, no kura ēst mīksti vārītu olu, dzijas šķetere no Pāces vilnas kārstuves.
Allažu ķimeļa pudeli, veltes no Rāznas ezera un Dimdiņu kāpostaudzētavas, eksportsviesta muciņu ieteicams nodot pils virtuvē, nevis nest Elizabetes privātajās istabās.
Ja pēc “mister Vedžonis” vizītes, madonieša vieglā flirta un nepiespiesta humora angļu karaliene vēl būs dzīva, citurīt lēdijas un džentlmeņi, notvēruši avīžpuiku aiz apkakles, “Daily Mail” sabiedriskās dzīves nodaļā atradīs R.V. ģīmetni un aprakstu, cik jūtami pasaule pavirzījusies uz priekšu. Kopš Gorbačova – Tečeres tikšanās bijis otrs nozīmīgākais kontakts Austrumu un Rietumu Eiropas starpā.
– Elle un Indija! – vērsdamies pie galmadāmas Egitas, dārdināja prezidents. – Es visu sapratu! Bet kas, pie velna, ir Aleksandrs Milns?
