Mobilā versija
Brīdinājums +10.3°C
Leontīne, Lonija, Ligija, Leokādija
Otrdiena, 23. maijs, 2017
14. februāris, 2017
Drukāt

Guna Roze: Kā rīkoties situācijā, kad godprātība un cilvēcība ir zaudējusi cīņā ar varu? (9)

Matīsa Purmaļa fotoMatīsa Purmaļa foto

Guna Roze

Cilvēku varot pārbaudīt ar varu, naudu un slavu. Nez, kurš no šiem elementiem visātrāk salauž cilvēcību? Šķiet, pasaules vēsture ir pierādījusi, ka vara, bet literatūra saka – nauda. Ja tā ir amata vara, tad vara ar naudu visbiežāk iet roku rokā.

Pavisam nesen Latviju pāršalca ziņa (ļoti populārs formulējums), ka tautas mīļotā “Pūt, vējiņi!” Baibiņa – aktrise Esmeralda Ermale – ir atlaista no Dailes teātra. Neticami! Neiespējami! Tāds talants! Ļoti reti pēc izrādes es uzmeklēju aktieri, lai kaut vai neklātienē pateiktu, kādā sajūsmā esmu par viņa darbu. Kamerizrāde “Visas viņas grāmatas” ar Esmeraldu galvenajā lomā bija viens no šiem gadījumiem. Un, ja teātris izliekas neredzam, ko uz skatuves spēj paveikt šī aktrise, ir ne tikai skumji. Tā ir ļaunprātība pret mākslinieci, teātri un skatītājiem.

Internetā (tepat, “la.lv”) lasīju Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja Dž. Dž. Džilindžera taisnošanos, ka vecuma dēļ nevienu neatlaižot (tā arī nepaskaidrojot, kādu iemeslu dēļ aktrise ir atlaista) un ka Ermalei taču piedāvāts cits sadarbības modelis – ārštatā. Viņš minēja konkrētus uzvārdus: Mirdzu Martinsoni, Olgu Dreģi, Leonu Krivānu un citus aktierus, kuri vēl cienījamākā vecumā joprojām ir teātrī (nevīrišķīgs, neprofesionāls, glums formulējums), nepaskaidrojot, ka daži no viņiem ir štatā, bet nevienu no nosauktajiem vietējā vara nav ieskaitījusi ārštatā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Vēl “cienījamāk” rīkojās teātra direktors Andris Vītols – viņš no komentāriem vispār atteicās. Jau pēc pāris dienām raksta saturs ir diplomātiski mainīts, saudzējot ne jau aktrisi, bet vīrus, kuriem Dailes teātrī ir vislielākā vara.

Kungi! Jūsu skatītāji nav muļķi! Vairākums cilvēku ļoti labi saprot, ko nozīmē strādāt ārštatā. Tas nozīmē – bez algas, tātad arī bez sociālajām iemaksām un garantijām, saņemot vien honorāru par nospēlētajām izrādēm. Zina arī, ka pensijas apmērs lielā mērā ir atkarīgs no algas pēdējos divos gados, bet Ermalei līdz pensijas vecumam ir tieši šie pāris gadi. Hallo, Dailes varas vīri! Vai jums tiešām nospļauties? Nevarat aktrisi nodarbināt? Vai negribat? Jūs tieši tāpēc esat amatā, lai domātu, kā nodarbināt savus cilvēkus tā, lai vieni nejustos nenovērtēti, bet citus nepārstrādinātu un nepadarītu apnicīgus skatītājiem.

Šis gadījums rosina domāt par mākslinieku vecumdienām vispār. Par nespēju dzīvot bez skatuves; skatītāju, lasītāju, klausītāju ovācijām. Ne mazāk apspriestas bija publikācijas par Vijas Artmanes pēdējiem dzīves gadiem visai nožēlojamos apstākļos. Pati pētīju un rakstīju LNO baleta premjera Andreja Rumjanceva traģisko dzīvesstāstu. Vēl dzīvi ir dzejnieki un mūziķi, kas, intervijās piesaucot savus zenīta gadus, savās ķibelēs vaino visus, izņemot paša nespēju atteikties no glāzītes. “LaIPA” nupat radījusi sociālo fondu “Līdzskaņa”, kura mērķis ir sniegt finansiālu, praktisku un emocionālu atbalstu grūtībās nonākušiem mūziķiem. Uz žurnālista jautājumu, vai situācija, ka Latvijā ir tik daudz nenovērtētu, aizmirstu mākslinieku, ir arī valsts atbildība, fonda vadītāja Liena Grīna atbild “jā” un piebilst: “Viņu sociālās iemaksas nav bijušas pietiekami augstas, līdz ar to finansiālās grūtības dzīves otrajā pusē dažkārt var izrādīties ļoti smagas.”

Jā, tā ir. Taču jebkuras profesijas cilvēks, kas apzinīgi strādājis, ir pelnījis cienījamas vecumdienas, – ne tikai skatuves, ekrāna vai grāmatu vāku zvaigznes. Un darba devējs ir pirmais, kas par to var parūpēties, ja vien viņa godprātība un cilvēcība nav zaudējusi cīņā ar varu.

P. S. Ar Esmeraldu Ermali neesam personīgi pazīstamas, un aktrisei ne prātā nenāk, ka kāda rakstītāja ņemas viņu aizstāvēt. Esmeralda nepazudīs. Ceru, ka jau ir uz izķeršanu citos Latvijas teātros, kur vienīgais kritērijs ir profesionalitāte.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Vieni zaudē, citiem ērtāk Atbildēt

    Cilvēciskā ziņā es attiecības ar kolēģiem jūtu vairāk nekā tad, kad ienācu teātrī. Toreiz es šādu saiti ar vecākajiem kolēģiem nejutu. Es domāju par tiem, kuru vairs nav. Viņi bija manos pašreizējos gados, bet man tā likās aizplūdu laika paaudze. Agrāk bija tādi kolēģi, ar kuriem palikām tikai uz jūs, lai arī tuvināšanās bija pat lielāka, bija izbraukumi. Šobrīd nav neviena, par kuru es domātu – kāpēc viņš ir manā ansamblī, bet agrāk daži tādi bija.
    I.Ramute no Valmieras teātra Kultūras Dienas intervijā nemaz nekautrējas, ka kolēģi ansamblī var arī traucēt. Kas to lai zin, varbūt Dailes teātrī E.Ermale ar kādiem no aizplūdu laiku paaudzes, ka jādomā, “kāpēc viņa manā ansamblī”…

  2. Nu nezinu, aktrisi redzam Tv ekrānos, ir iespējas ko darīt citur, izmantot savu talantu. Cilvēku ir tūkstošiem, kas paliek bez darba. Es arī nevarēju dabūt darbu pirms pensijas. Izmantoju bezdarbnieka statusu, gāju kursos, mācījos. Ja teātrim nav ko aktierim piedāvāt, protams viņš nav mākslīgi jātur pie algas. Pensiju jau nerēķina tik no pēdējiem gadiem. Tur svarīgi tie 90-tie gadi, kur shēmas sabīdīja toreiz pietuvinātie un tagad saņem tūkstošus un ne jau par darbu. Vārīties par Ermali ir nevajadzīgi, aktrise bez maizes rieciena nepaliks. Un tēlot baigos aizstāvjus ir nevajadzīgi, domāju, cienījamajai aktrisei pat aizvainojoši.

    • Velta! Man Jūsu viedoklis šķiet nevietā. Teātra direktora pienākums ir uzturēt ne tikai ēku, bet likt lietā savus talantus. Ir sajūta, ka Dailīte “brauc auzās”- degradējas, sākot ar neprofesionālu teātra direktoru, baisu un tukšu režisoru. Operatīvas pārmaiņas jāsāk ar šiem abiem un koncepcijas maiņu- jāsāk mainīties uz augšu nevis grimt arvien dziļāk mēslainē.

  3. “…ne tikai skatuves, ekrāna vai grāmatu vāku zvaigznes.” Vienas grāmatas vāka zvaigzne – Regīna Devīte – arī no nākošās sezonas strādās uz pusslodzi. “Ugunsgrēks:, kā zināms, arī beigsies… Viņai, tiesa gan, ir pensija.

  4. Jā, tā ir visur. Īstenībā – gandrīz visur, jo nevar visus mest pār vienu kārti. Bet teātrī tā nedrīkstētu būt, jo tas nav privātbiszesiņš – to paturu štatā, to nē. Te varētu pieņemt vai atlaist skatītāji. Pat ne režisori, kuriem taču arī ar aktieriem vai nu ir vai nav privātas attiecības

  5. Ja vien godprātība nav zaudējusi cīņā ar varu … Tas ir visās nozarēs un jomās. Paldies, autorei, ka pievērš tam uzmanību.

  6. ar halturēšanas piegaršu Atbildēt

    tā aktieru šilierēšana acīs katrā izrādē ir smaga problēma.
    Gan izrādei, gan pašam aktierim.

Konfesijas būs vienlīdzīgākas par citiem īpašniekiem?Viens miljons eiro nākamgad un vismaz divi miljoni eiro gadā, sākot no 2019. gada – tik lielu valsts budžeta finansējumu reliģiskajām organizācijām to īpašumā esošo valsts pieminekļa statusu ieguvušo dievnamu atjaunošanai paredz šobrīd varas gaiteņos klīstošais Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumprojekts.
Draugiem Facebook Twitter Google+