Latvijā
Politika

“Nu, kā var neiedot naudu”. Vai deputātu kvotas aizstās ministriju kvotas? 16

Foto – LETA

Tā sauktās deputātu kvotas pērn esot bijusi sāpīga mācība, un, izstrādājot nākamā gada budžetu, deputāti vairs nevarēs dalīt līdzekļus kādiem sev tuviem projektiem, solījis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Tomēr lūdzēju netrūkst arī šogad un priekšvēlēšanu gadā tiem atteikt būs tikpat kā neiespējami – to neformālās sarunās atzīst arī valdošās koalīcijas pārstāvji.

Pērn ar deputātu priekšlikumiem budžetā vairāk nekā 20 miljoni eiro tika sadalīti dažādiem projektiem – sporta federācijām, partijas biedru vadītu pašvaldību vajadzībām, nevalstiskām organizācijām un baznīcām. Kvotu dalītāji attaisnojas, ka šī nauda netiek izsaimniekota, par to tiek īstenoti daudzi lietderīgi projekti, kam citādi finansējumu iegūt būtu grūti. Oponenti savukārt norāda uz netaisnīgajiem dalīšanas kritērijiem – pie finansējuma galvenokārt tiek valdošajām partijām pietuvinātas pašvaldības un organizācijas – kāds mazs novads tiek pie teju olimpiskā sporta centra, kamēr blakus pašvaldībā iedzīvotāji paliek bešā, jo viņu novada vadītājs nav no “pareizās” partijas. Tikmēr valdošajās aprindās arī spriež, ka nākamais ir vēlēšanu gads, tiks sagaidīta valsts simtgade, gaidāma pāvesta vizīte un citas norises: nu, kā var neiedot naudu!

Saņemot kritiku, šogad politiķi no līdzšinējās naudas dalīšanas kārtības tomēr nolēmuši atteikties, lai gan mehānisms objektīvākai līdzekļu sadalei nav tapis vai atrodas tikai sākotnējā stadijā. Tādēļ, visticamāk, tradicionālie kvotu projekti tiks finansēti caur ministriju budžetiem, tos attiecīgi palielinot. Aizkulisēs jau sākušās neoficiālas sarunas, kurās deputāti cenšas pārliecināt vai piespiest ministrijas atvēlēt finansējumu kādiem projektiem.

Tradicionāli visaktīvākie deputātu kvotu dalītāji ir pašvaldībās plaši pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Saeimā. Pēc “Latvijas Avīzes” rīcībā esošas informācijas, arī šogad vairāki vadoši ZZS pārstāvji aicinājuši šī politiskā spēka vadītās pašvaldības iesniegt savus projektus un vajadzības. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzina, ka tāds aicinājums patiešām bijis. “Taču nekādus individuālos priekšlikumus par budžeta naudu mēs negatavojam un es neko tādu neatbalstīšu, to esmu arī skaidri pateicis frakcijas deputātiem. Taču es arī nevaru aizliegt viņiem gatavot savus priekšlikumus par grozījumiem,” teic Brigmanis. Pašvaldību iesniegtos projektus frakcija pāradresēšot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Ministrs Kaspars Gerhards (NA) gan pagājušonedēļ atradās komandējumā Kazahstānā, bet VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis nebija informēts par pašvaldību iniciatīvu iestrādāšanu ministrijas nākamā gada budžetā.

Galerijas nosaukums

Katram savas vajadzības

Tikmēr Kultūras ministrija, rēķinoties ar to, ka šogad deputātu kvotu nebūs, lūgusi 2018. gada prioritāro pasākumu budžetu papildināt par 1,8 miljoniem eiro, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale. Šajā summā paredzēts atsevišķu objektu remonts Lielajos kapos un dažādās sakrālajās būvēs.

Savukārt Tieslietu ministrija par dažiem tūkstošiem palielinās dotāciju Latvijas politiski represēto organizācijām, bet Aizsardzības ministrijai lūgts atrast kopumā 30 000 eiro nacionālo partizānu un karavīru organizācijām, ko parasti kvotu ietvaros piešķīra NA Saeimas deputāti.

Deputāts Andris Siliņš (ZZS), kurš vienlaikus ir arī Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs, cer, ka ar Labklājības ministrijas starpniecību izdosies rast 15 000 eiro LPF darbības nodrošināšanai nākamgad. “Tie ir vienīgie pastāvīgie mūsu organizācijas ienākumi, jo nekādas biedru naudas pensionāri nespēj maksāt. Ja ministrija mūs neatbalstīs sava budžeta ietvaros, tad esmu gatavs iesniegt savu priekšlikumu budžetam uz otro lasījumu,” neslēpa Siliņš.

Bez kvotām varētu iztikt

Bez deputātu un ministriju kvotām gluži labi varētu iztikt, ja būtu radīts cits mehānisms budžeta naudas sadalei pašvaldībām, nevalstiskajām un reliģiskajām organizācijām. Diemžēl šādu fondu joprojām nav. Pēc ilgām diskusijām pirms diviem gadiem beidzot darbu sāka Nevalstisko organizāciju fonds, ko administrē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Taču tajā dažādiem NVO projektiem pieejami vien nepilni 400 000 eiro, kas tiek sadalīti projektu konkursos. Par šo finansējumu cīnās vairāk nekā simt organizācijas ar kopējo pieprasījumu aptuveni pusotra miljona eiro apmērā. Likumsakarīgi, ka represētajiem vai pensionāriem SIF kritērijiem atbilstošu projektu konkurencē izcīnīt finansējumu savām organizācijām izredzes ir niecīgas, tādēļ viņi paļaujas uz savām labajām attiecībām ar politiķiem.

Pašvaldībām un baznīcām savukārt īsti pat nav citu mehānismu. Pašlaik topošais Sakrālā mantojuma likums gan plāno ieviest īpašu fondu reliģisko būvju un organizāciju uzturēšanai, bet pagaidām tas vēl nav nokļuvis līdz Saeimai. Saskaņā ar šo ieceri fonda līdzekļu sadali administrētu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar konsultatīvo padomi, kurā ietilptu vadošo reliģisko konfesiju pārstāvji.

Latvijas Pašvaldību savienība jau gadiem ilgi pie katras iespējas atgādina par nepieciešamību atjaunot valsts investīciju programmu, lai varētu saņemt finansējumu tiem mērķiem, kuri nav iekļauti ES budžeta prioritātēs. Pagaidām gan dzirdīgas ausis tam nav izdevies atrast un arī nākamgad atbalsts no valsts budžeta lielā mērā būs atkarīgs no labām attiecībām ar valdošajiem politiķiem.

Miljonu sporta centram, divus miljonus – dievnamam

Viena no pašvaldībām, kas vērsusies ZZS frakcijā ar lūgumu rast tai finansējumu nākamā gada budžetā, ir Alūksnes novads. “Pašlaik esam viens no retajiem reģionālajiem centriem Latvijā, kam nav sava sporta centra. Mēs nepretendējam uz olimpisko izmēru sporta halli, bet vismaz zāli, kur varētu trenēties mūsu sporta skolas audzēkņi un vietējie iedzīvotāji, kuri vēlas nodarboties ar veselīgu sporta veidu. Sporta zāles pie skolām jau ir pārslogotas ar skolēnu fizkultūras nodarbībām, sporta skolas audzēkņi spiesti trenēties padomju laika kolhoza darbnīcu angārā. Bet pat šādos ap­stākļos esam izaudzinājuši pasaules klases sportistus – biatlonistu Andreju Rastorgujevu un vieglatlēti Ilonu Merheli. Kvalitatīva sporta būve mums nepieciešama arī tādēļ, ka Alūksnē atrodas Nacionālo bruņoto spēku kājnieku skola,” telefonsarunā stāstīja novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS). Sporta centra projekta izstrādei un celtniecības sākšanai pašvaldībai nākamgad nepieciešams aptuveni viens miljons eiro. Pērn deputātu kvotās ZZS piešķīra Alūksnes novada domei 70 000 stadiona skrejceļa seguma restaurācijai, kas esot veiksmīgi pabeigta. Sarunas laikā Dukulis neslēpa cerību, ka piederība valdošajam politiskajam spēkam varētu palīdzēt saņemt finansējumu arī jaunajam projektam, bet vienlaikus pašvaldības vadītājs atzīst – daudz pareizāk būtu, ja valstī darbotos pro­gramma sporta būvju uzturēšanai un attīstīšanai, kas finansējumu šīm vajadzībām dalītu pēc loģiskiem kritērijiem, nevis savējo principa.

Pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas lūguma vēstuli ZZS Saeimas frakcijai, premjeram M. Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) nosūtījis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Viņš lūdz nākamā gada budžetā atrast 2 000 000 eiro Doma pamatu nostiprināšanas sākšanai. Kopējās nepieciešamās restaurācijas izmaksas esot desmitreiz lielākas, bet steidzamākais darbs esot baznīcas ziemeļu sienas atbalsta konstrukcijas izbūve un pamatu pastiprināšana. Arhibīskaps savā vēstulē atsaucas arī uz Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu, kurā noteikts, ka Latvijas valsts piedalās Doma izpētes, konservācijas, restaurācijas un renovācijas finansēšanā. Šī gada budžetā deputāti Rīgas Domam atvēlēja dotāciju 350 000 apmērā baznīcas ērģeļu prospekta restaurācijai.

LA.lv