Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
31. oktobris, 2012
Drukāt

Ņujorka ieslīgst tumsā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vairāk nekā astoņdesmit upuru ASV, Kanādā un Karību jūras baseina valstīs, miljoniem amerikāņu mājsaimniecību bez elektrības, tūkstošiem atceltu avioreisu, paralizēta Ņujorkas transporta sistēma, applūdināti metro tuneļi – to visu aiz sevis atstāja, domājams, viena no spēcīgākajām vētrām Savienoto Valstu vēsturē “Sendija”,

kas teju 1500 kilometru plašai teritorijai – no ASV dienvidaustrumiem līdz Kanādas pierobežai – brāzās pāri ar vairāk nekā 30 metru sekundē lielu ātrumu.

 

Viena no spēcīgākajām 
vētrām ASV vēsturē

Izveidojusies Atlantijas okeānā, viesuļvētra ASV austrumu piekrasti sasniedza pirmdienas pievakarē. “Mēs zinājām, ka šī būs ļoti bīstama vētra, un tā apstiprināja mūsu bažas,” paziņoja Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs, piebilstot, ka šādu vētru Savienotās Valstis nav piedzīvojušas ļoti sen, un aicinot ņujorkiešus neiziet no mājām. Viņš arī atklāja, ka avārijas dienesti vakar katru pusstundu saņēma ap desmit tūkstošiem zvanu no cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Ņujorkas universitātes Tišas slimnīca bija spiesta evakuēt tur esošos divsimt pacientus, jo slimnīcā pārtrūka elektrības padeve, arī rezerves ģenerators atteicās darboties. Bet Atlantiksitijas ielas spēcīgās lietavas esot pārvērtušas upēs, informē Savienoto Valstu mediji. Pēc ASV Nacionālo viesuļvētru centra datiem, “Sendijas” spēku būs izjutuši vairāk nekā 60 miljoni cilvēku 12 pavalstīs, bet tās nodarītie zaudējumi jau mērāmi vismaz 20 miljardos dolāru.

“Šī vētra atstās ierakstus rekordu grāmatās. Tik lieli elektrības traucējumi Ņujorkas vēsturē vēl nav bijuši,” ziņu aģentūrai “Associated Press” stāstīja pilsētas elektroapgādes firmas viceprezidents Džons Miksads. Tiek rēķināts, ka bez elektrības palikuši aptuveni septiņi miljoni mājsaimniecību ASV.

Vētras dēļ ASV austrumu piekrastē bija slēgtas skolas, darbu nesāka arī valdības iestādes, durvis nevēra lielākā daļa lielveikalu. Daži ņujorkieši, gatavojoties dabas stihijai, jau iepriekš iepirka pārtikas krājumus, bet apmēram 375 tūkstošus cilvēku no piekrastes rajoniem glābšanas dienesti evakuēja. Tāpat pirmoreiz kopš 1888. gada laika apstākļu dēļ divas dienas pēc kārtas nestrādāja Ņujorkas fondu birža. Bet Ņūdžersijā esošā ASV vecākā atomelektrostacija plūdu draudu dēļ darbojas paaugstinātas trauksmes apstākļos, dabas stihijas atstātās sekas uzskaita ziņu aģentūra “AP”. ASV prezidents Baraks Obama Ņujorkā un Longailendā nodarīto “Sendijas” postu nodēvēja par “milzīgu katastrofu” un paziņoja, ka cietušajiem cilvēkiem tiks piešķirta nauda no federālā budžeta.

 

Kā nelielā zemestrīcē

“Vētru pārcietām diezgan mierīgi. Arī elektrība nav pazudusi. Tiesa, spēcīgās vētras dēļ mūsu dzīvokļu māja ik pa laikam kratījās. Drīzāk bija tāda sajūta it kā būtu maza zemestrīce,” stāsta Ņujorkā dzīvojošā latviete Inese Henlona. Viņa dzīvo Manhetenas augšdaļā, un tur spēcīgās brāzmas neesot atstājušas pārāk lielu postažu. “Zinu, ka draugiem, kuri dzīvo Longailendā, jau vairāk nekā dienu nav elektrības. Arī Manhetenas lejasdaļā cilvēkiem negāja tik labi kā mums. Tur ir diezgan applūdis, arī brāzmas bija krietni spēcīgākas,” teic Ņujorkas iedzīvotāja.

Viņa stāsta, ka daudziem ņujorkiešiem lielākās raizes sagādājuši sabiedriskā transporta traucējumi.

“Nevaram nekur aizbraukt, arī pasts nestrādā. Cilvēkiem vienkārši nav veida, kā nokļūt uz darbu. Tāpēc strādājam no mājām, bet darbu pamatīgi apgrūtina fakts, ka šobrīd nav interneta,” ar situāciju blīvi apdzīvotajā Manhetenā iepazīstina I. Henlona.

“Šodien ir jau pavisam kluss,” stāsta Fordemas universitātes students Māris Krūmiņš, kurš dzīvo Bronksā. “Kad pirmdien izgāju pastaigāties, bija mazliet neomulīga sajūta. Arī, kad pavēros pa logu, varēja redzēt, kā vējš kokus gandrīz līdz zemei atliec. Taču kopumā ļoti veiksmīgi izdevās pārciest vētru, elektrība arī nav pazudusi.” Viņš gan stāsta, ka dienu pirms “Sendijas” ierašanās veikalu plaukti, kur parasti atradušās ūdens pudeles, bijuši pilnīgi tukši. “Nedaudz atgādināja padomju laikus. Bet domāju, ka tagad jau viss būs kārtībā,” nosmej M. Krūmiņš. Arī viņš norāda, ka šobrīd lielas grūtības sagādā paralizētais transporta sistēmas tīkls. “Ja tev nav personīgās automašīnas, kaut kur tikt ir gandrīz neiespējami,” teic M. Krūmiņš.

Ņujorkas transporta pārvalde paziņojusi, ka pārplūduši septiņi Ņujorkas metro tuneļi un sešas autobusu novietnes. “Ņujorkas metro sistēmai ir 108 gadi, taču tā nekad agrāk tik postošu katastrofu nav piedzīvojusi,” ziņu aģentūra “AFP” citē pārvaldes priekšsēdētāja teikto. “Viesuļvētra izraisījusi haosu visā mūsu transporta sistēmā. Tā nogāzusi kokus, pārrāvusi elektrības padevi un applūdinājusi tuneļus, dzelzceļa līnijas un autobusu novietnes.”

I. Henlona tomēr uzteic atbildīgo dienestu brīdinājumus cilvēkiem laikus sagatavoties dabas stihijai. “Paši gan īpaši negatavojāmies. Nopirkām nedaudz vairāk ūdens un pārtiku,” stāsta ņujorkiete. “Šādā laikā noteikti nav droši uzturēties ārā. Pazīstu meiteni, kuru savainoja koka zars, kas lielajā vētrā viņai uzkrita virsū. Cilvēkiem tomēr ir liela interese iziet ārā un paskatīties. Bet jāsaprot, ka daba nav paredzama un var notikt sliktas lietas. Saceltā trauksme noteikti bija vietā. Taču labi, ka nebija tik traki, kā solīja,” uzskata ņujorkiete.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+