Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. februāris, 2014
Drukāt

Ņūtona manuskripts: pasaules gals iestāsies 2060.gadā

Foto: shutterstockFoto: shutterstock

Nesen Izraēlas Jeruzalemes Senebreju universitātē izstādē “Ņūtona noslēpumi” bija izstādīts izcilā fiziķa, astronoma un matemātiķa Aizeka Ņūtona (1643. gada 4. janvāris – 1727. gada 31. marts) manuskripts, kurā paustas visnotaļ šaušalīgas pasaules nākotnes prognozes. Vienā no sadaļām vēstīts par to, ka patiešām īstens pasaules gals iestāšoties 2060. gadā, kas esot 1260 gadu garš cilvēcei atvēlētais termiņš pēc Kārļa Lielā 800. gadā dibinātās franku impērijas. Pašu manuskriptu Ņūtons pilnībā noformējis 1704. gadā. Jāpiebilst, ka šim darbam Ņūtons iztērējis 50 sava mūža gadus, raksta žurnāls “Planētas Noslēpumi”.

Pirmo reizi šos it kā mazāk zināmos Ņūtona manuskriptus plašākai auditorijai piedāvāja iepazīt 1969. gadā, lai gan to, ka fiziķis tajos norādījis precīzu pasaules gala datumu, speciālisti apjēguši tikai 2002. gadā, kad atklāja īpašās Ņūtona manuskripta piezīmes. Un tās tātad ilgstoši glabājās Jeruzalemē, ebreju nacionālajā bibliotēkā, citu vēl lāgā nesakārtoto pasaules pievilkšanas spēka likuma atklājēja arhīva dokumentu jūklī.

Kā zināms, līdzīgu apokaliptisku paziņojumu netrūkst, taču šis gadījums šķiet īpašs, jo Ņūtons tomēr nav gluži parasta “ragana” un līdztekus izteikti eksaktajai zinātnei bija nopietni aizrāvies arī ar teoloģiju un alķīmiju, un, kā jau to varētu sagaidīt, pētījis visu vairāk nekā nopietni. Patlaban mūsdienu zinātnieki tikpat nopietni pēta viņa izteikumu iespējamo pamatojumu un loģiku.

Dokumenti vēsta, ka šo pasaules gala datumu izcilais fiziķis noteicis, veicot kristiešu Bībeles atšifrēšanu, proti, izmantojot matemātiskos aprēķinus par faktiem, kas pausti vienā no pravieša Daniēla grāmatas fragmentiem. Raugi, senebreju leģendas vēsta, ka Daniēlam piemitušas pareģotāja un sapņu tulkotāja spējas. Tieši ar to viņš kļuvis slavens Babilonijas valdnieka Nebukadnecara un viņa pēcteču galmā, bet pēc Babilonijas krišanas arī senās Persijas valsts imperatoru Dārija un Kīra galmos. Kristiešu aprindās pravieti Daniēlu vērtē ārkārtīgi augstu, jo tieši viņš esot tas, kurš pareģojis Mesijas ierašanos pasaulē un tieši Jeruzalemes templī, un tieši uz to, kā pausts Jaunajā Derībā, tik ļoti labprāt atsaucies Jēzus Kristus.

Sīkākiem skaidrojumiem acīmredzot vēl vajadzīgs laiks, taču liela daļa pētnieku iesaka patiešām ļoti nopietni ņemt vērā šo Ņūtona pareģojumu – aprēķinu.

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+