Atkal modē. Viss par nutriju audzēšanu un kopšanu 0
Jautājums. Vēlētos uzzināt kā audzēt nutrijas. Kur tās var iegādāties, cik maksā? Ar ko barot, kad jānošķir mazuļi? Ārija Mālpils novadā
Pirms vairākiem gadiem nutrijas turēja gandrīz katrā lauku sētā cerībā piepelnīties, bet pašlaik tās reti sastopamas, jo dzīvnieki lēni aug un Latvijā nav pieprasījuma pēc kažokādām. Nutrija ir žigls, apaļīgs grauzējs, pēc izskata līdzīgs bebram, ar lielu, pliku, žurkai līdzīgu asti.
Var dzīvot ģimenē
Nutriju meitenes nobriest 6–7 mēnešu vecumā, tad tās var aplecināt. Grūsnība noris ļoti ilgi – 4–4,5 mēnešus, mātes mazuļus pēc piedzimšanas zīda divus mēnešus.
“Atšķirībā no citiem dzīvniekiem nutrijas var dzīvot ģimenēs, kopā būrī turot 5–6 mammas un vienu tēvu. Tēviņš var dzīvot kopā ar mātītēm visu laiku, arī kad piedzimst bērni, jo neuzbrūk mazuļiem,” stāsta veterinārārsts Ingars Vuškāns. Literatūrā minēts, ka mātīte, dzīvojot kopā ar tēviņu, meklējas jau trešajā dienā pēc atnešanās, līdz atkal kļūst grūsna, taču praksē tā notiek reti. Ja tēviņus visu laiku tur kopā ar mammām, parasti ir viens, retāk divi metieni gadā.
Grūsnības beigās mammas no kopējā būra var arī likt atsevišķi, lai bērnus dzemdē katra savā būrī. Dzīvniekus parasti lecina vienreiz gadā. Otrreiz lecināt vērts tikai izcilas mammas. Turklāt otro reizi to darīt ir pagrūti – tas var būt laikietilpīgs darbs, un nepieciešami vismaz divi tēviņi. Atkārtoti lecinot, mātīte ļoti rūpīgi izvēlas potenciālo kandidātu, tāpēc var gadīties, ka neviens no piedāvātajiem tēviņiem neatbildīs viņas gaumei.
Ja gadās, ka dažas dienas pēc atnešanās mātīte aiziet bojā, pienu mazuļiem var aizstāt ar govs pienu un maizīti, jo piedzimstot mazuļi ir pilnībā attīstījušies, redzīgi, dzīvotspējīgi – paši sāk ēst jau otrajā trešajā dienā. Metienā pārsvarā ir četri mazuļi. Dzimumu var noteikt uzreiz pēc piedzimšanas. Divu mēnešu vecumā mazuļus var atdalīt un sašķirot. Var jau atšķiršanas brīdī meitenēm pielikt puiku, tad līdz lecināšanas brīdim dzīvnieciņi ir saraduši un sadraudzējušies.
Ēšanas paradumi
Nutrijas baro tāpat kā trušus. Ēdināšana ir vienkārša – bļodiņa ar ēdienu sprostā jāieliek tā, lai to nevarētu apgāzt. Noteikti jāsagādā kaut kas graušanai, piemēram, kārklu vai alkšņu zari. Dzīvniekiem zobi aug nepārtraukti, un, ja nav ko grauzt, tie izaug pārāk gari. Ingars Vuškāns savā saimniecībā nutrijas baro ar sutinātiem graudiem (der jebkuri, izņemot rudzus) un kukurūzu, miltu putrām, vārītiem kartupeļiem, ziemā ar sienu, dažādiem sakņaugiem (burkāniem, bietēm), vasarā ar zāli. Nutrija ēd visu, ko var saķert savās ķepās un noturēt. Svaigus kartupeļus dzīvniekiem nedrīkst dot.
Ziemā – sausumā un siltumā
Vasarā nutrijas var turēt aplokā kopā ar trušiem – dzīvnieki nav agresīvi un ļoti labi sadzīvo. Piemājas saimniecības Lazdukalns saimnieks Vitauts Akmentiņš iesaka iežogojumu veidot no pītā žoga 1,2 metru augstumā ar acu izmēru augšpusē 5×5 cm. Lejasdaļā izmanto smalkāku sietu, lai mazuļi neaizbēgtu. Dzīvniekiem patīk rakties, tādēļ siets jāierok zemē aptuveni 30 cm dziļi. Ja šis darbs šķiet pārāk darbietilpīgs, žoga ārpusē var salikt akmeņus. Vasarā nutrijām patīk plunčāties. Tvertnēs ūdens jāmaina regulāri. Dzīvnieki ir ļoti tīrīgi, jo stundām ilgi var pucēt savu kažoku.
Pēc SIA “TD Sveķi” saimnieces Dzintras Karavaičukas teiktā, ziemā nutrijas jātur sausā un siltā mītnē, kur temperatūra ir virs nulles. Atšķirībā no bebriem pie mums nutrijas savvaļā nedzīvo, jo dzīvnieki ir ļoti jutīgi pret salu. Lielā aukstumā tiem apsalst ķepas un aste (tajā iemetas gangrēna), dzīvnieki sāk nīkuļot, līdz aiziet bojā. Nutriju sprostus var likt vairākos stāvos, tiem jābūt lieliem un no viendabīga materiāla (metāla režģu konstrukcija), lai dzīvniekiem nav kur ielaist nadziņus, citādi tie pazudīs tālēs zilajās.
Grauzēji diennakts laikā koka konstrukcijas pārvērtīs skaidu kaudzē. Sprosta grīdiņai jābūt līdzenai, lai nutrijas uz tās var atpūsties. Apmēram pusi grīdiņas var ierīkot no stiepļu pinuma, bet nekādā gadījumā visu, jo tad dzīvnieki izjutīs diskomfortu: atspiedīs pēdiņas, neēdīs, neapaugļosies. Turot nutrijas sprostos, piemēram, neapsildāmā kūtī vai šķūnī, tām ziemā ūdens nav jādod, jo dzīvnieki izmanto katru izdevību saslapināties. Lai uzņemtu nepieciešamo ūdens daudzumu, dzīvniekiem regulāri dod sakņaugus. Vēl sprostos bagātīgi jāsaliek pakaiši, lai nutrijas tajos var ierakties un izveidot migu.
Gaļa – sulīga, garšīga
Nutrijas gaļa ir vērtīga. Trušu gaļa ir sausa, balta, bet nutriju – sarkana, sulīga, starp muskuļiem ir tauku slānīši, pēc garšas ir starp vistu un trusi. Nutrijas gaļā, līdzīgi kā meža dzīvniekiem, ir maz holesterīna un daudz nepiesātināto taukskābju, to droši var dot alerģiskiem bērniem. Nutrijas kautķermenī ir procentuāli maz kaulu. Kautsvars ir aptuveni puse no dzīvsvara.
Dzīvnieki aug diezgan ilgi – aptuveni gadu (salīdzinājumam – truši ir kaujami jau pēc 4–5 mēnešiem). Pieauguša īpatņa svars ir 6–7 kg, taču tos var kaut arī agrāk. Kaušana ir tāda pati kā trušiem, vienīgi novilkt ādu nutrijām ir krietni ilgāk.
Pēc nutriju ādām Latvijā nav pieprasījuma. Audzētāji tās parasti izmet. Tomēr kažoki no nutriju ādiņām ir piemēroti mūsu ziemām, jo ir izturīgi pret mitrumu. Nutriju ādiņas ir izturīgas pretstatā trušu kažokādām.
UZZIŅA
• Nutrijas ir grauzēju kārtas purva bebru ģints dzīvnieki. Savvaļā dzīvo Dienvidamerikas purvainajos apvidos.
• Pieradinātas nutrijas nav agresīvas. Grauzējus nedrīkst ņemt aiz čupra, bet gan aiz astes, citādi tie iekodīs (velkot ārā no sprosta, ar vienu roku ņem aiz astes, bet ar otru roku tur pie krūtīm, lai dzīvnieks nekarājas). Dzīvnieki kļūst nikni un kož, ja tos izprovocē.
• Nutrijām nav apmatojuma sezonalitātes, tādēļ tās var kaut jebkurā laikā.
• Nutrijas ir lielas alu racējas. Ja kāda ir izrakusies, izmukusi, nav vērts uztraukties – ja dzīvnieki ir pieradināti pie regulārām ēdienreizēm, būs klāt, kā likts. Dzīvniekus var arī pievilināt ar maizi.
• Mānīgs ir iespaids, ka šie dzīvnieki ir lēnīgi. Nutrijas ir nakts dzīvnieki, kam īstā rosība sākas vakarā.
• Nutrijas ir dažādās krāsās: ar baltu, apelsīnkrāsas, perlamutra vai pelēcīgu akotu, arī tumši brūnas un melnas.
Dzīvnieku iegāde:
• Pie Ingara Vuškāna (Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā) pašlaik var iegādāties četrus mēnešus vecas nutrijas par 15 eiro, kā arī pieaugušus tēviņus par 30–35 eiro.
• Piemājas saimniecībā Lazdukalns (Madonas novada Bērzaunes pagastā) 4–5 mēnešus vecas nutrijas tirgo par 10 eiro, bet pieaugušas mātītes – par 20 eiro.
• Lai nerastos tuvradniecība (kā rezultātā ir mazi metieni un neizturīgi mazuļi), audzētāji vaislas materiālu palaikam atsvaidzina ar dzīvniekiem, ko iegādājas Lietuvā.
