Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
28. novembris, 2012
Drukāt

O. Zandera kultūrvēsturiskā triloģija ir fundamentāls ieguldījums


Foto - Aldis JermaksFoto - Aldis Jermaks

Jaunākā grāmata “Zaļajā Zemgalē raugoties” līdzās abām iepriekšējām sērijas grāmatām ir literatūrpētnieka un kultūrvēsturnieka Ojāra Zandera mūža veikums un fundamentāls ieguldījums latviešu nācijai nozīmīgu procesu un personu apzināšanā un atspoguļošanā.

 

Aptuveni 40 gadu ilgumā tapušie O. Zandera raksti, apceres un dzejoļi lasītājam rāda gan jau ļoti labi zināmas, gan pirmo reizi sastaptas, bet Latvijas attīstībai ne mazāk svarīgas personas.

 

Atspoguļo tuvplānā

“Ne šī, ne arī iepriekšējās grāmatas nav radušās tā nejauši, it kā būtu izbirušas no piedurknes,” saka autors. “Mans mērķis bija radīt nelielu, it kā alternatīvu literatūras un kultūras vēsturi par tiem rakstniekiem, mūziķiem, māksliniekiem un zinātniekiem, par kuriem padomju gados klusēja.” Ļoti iespējams, ka grāmatās atrodamie fakti pārsteigs arī mūsdienu lasītāju, it sevišķi jaunieti. Piemēram, nez vai ir nācies dzirdēt par azartisko kartogrāfu Matīsu Siliņu, kurš apceļojis un pētījis dažādas vietas Latvijā, pirmo reizi sastādot valodas izlokšņu, etnogrāfiskās, ģeoloģiskās, vēsturiskās Latvijas kartes. Ietilpīgs ir arī viņa atstātais etnogrāfiskais materiāls par sava laika cilvēku dzīvesveidu un tradīcijām Latvijas novados.

Bet pieredzējušu un zinīgāku lasītāju O. Zanders grāmatā lutina ar līdz šim nezināmiem faktiem par vēsturiskajām personām, kuras atklājas gan vēstuļu fragmentos, gan dienasgrāmatu izvilkumos un nepublicētajos manuskriptos.

Grāmatā Plūdoni jaunības gados iepazīstam kā dumpinieciski noskaņotu studentu ar dedzīgu raksturu un milzīgu, brīžam izmisīgu vēlmi kļūt par izcilu literātu. O. Zanders stāsta, ka šos unikālos, grāmatā iekļautos faktus viņš apkopojis, vēl strādājot par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāju. Viņa rokās bijušas gan Gētes vēstules vācu augstmaņiem, gan savdabīgu rokrakstu paraugi, kas palīdzējuši izgaismot svarīgas nianses Latvijas kultūrvēsturē. Cita vidū grāmatā minēts arī tāds interesants fakts, ka vēl pirms Raiņa Gētes rakstīto “Faustu” iztulkojuši arī vairāki citi izglītoti latvieši. Tiesa, neviens no šiem tulkojumiem dienasgaismu tā arī nav ieraudzījis.

 

Latvija pasaules kontekstā

Caurauzdams grāmatu ar šiem it kā mazajiem, bet interesantajiem un Latvijas kultūrvēstures ainavā nozīmīgajiem faktiem, O. Zanders rāda daudz plašāku ainu uz kultūrvēsturiskajiem notikumiem Latvijā, nekā ierasts lasīt enciklopēdijās vai mācību grāmatās. Grāmatā nopublicētie raksti ataino, kā savā darbībā cieši bijuši saistīti Latvijas kultūras darbinieki. Tā, piemēram, izrādās, ka nozīmīga daļa no Raiņa un Aspazijas trimdas gados Šveicē tapušajiem darbiem dienasgaismu Latvijā neieraudzītu, ja rakstnieks un kultūrvēsturnieks Augusts Deglavs neparūpētos par to publicēšanu un iestudēšanu Latvijas 
teātros.

Taču grāmatā aprakstīto personāžu gaitas autors atspoguļo arī tā laika pasaules procesu kontekstā, ļaujot novērtēt, cik patiesībā liela loma tālaika Latvijai un tās talantīgākajiem cilvēkiem bijusi Eiropas zinātnes un kultūras attīstībā! Viens no spilgtākajiem stāstiem ir par Tērvetē zemnieku ģimenē dzimušo Kristapu Helmani. Viņš strādājis Pēterburgas universitātē un sadarbojies ar tālaika vienu no izcilākajiem zinātniekiem Luiju Pastēru.

“Lielākā daļa šo rakstu ir tapuši padomju laikā, un tolaik, lai nepaliktu par totālu idiotu, pildot klaušas un mācoties marksisma-ļeņinisma murgus, cilvēkam pašam bija sevi jāpilnveido par izglītotu cilvēku. Neesmu rakstījis par dzīvajiem padomju kultūras darbiniekiem.

Pievērsos nopietniem zinātniekiem un literātiem – tiem, par kuriem ikdienā gānījās un lamājās,” grāmatas tapšanā ievērotos pamatprincipus raksturo O. Zanders.

Vēsturiskajām personām veltītā monogrāfiju sērija tieši šāda arī sākotnēji iecerēta – pa vienai grāmatai katram Latvijas novadam: Vidzemei, Kurzemei un Zemgalei. Bet par Latgali O. Zanders aicina rakstīt pašiem latgaliešiem, jo tie ir “labāki latgaļu mēles zinātāji”.

 

RADOŠĀ VIZĪTKARTE

OJĀRS JĀNIS ZANDERS

Literatūrpētnieks, grāmatnieks, kultūrvēsturnieks, dzimis 1931. gada 11. martā Jaungulbenē, 30 gadus strādājis Zinātņu akadēmijas akadēmiskajā bibliotēkā “Misiņi”.

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors filoloģijā, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Publicējis vairāk nekā 1000 rakstu par latviešu un cittautu kultūras mantojumu un latviešu, īpaši Rīgas grāmatniecību.

Grāmatas: “Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks” (1988), dzejoļu krājums “Dažādu gadu balsis” (1999), “Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā (13. – 17. gs.)”, “Gadsimtu silueti Rīgas bruģakmeņos” (2002), “Vidzemes baltajos lielceļos” (2006), “Ko Kurzemes meži un jūra šalc” (2012), “Zaļajā Zemgalē raugoties” (2012).

 

FRAGMENTS

“Rainis, protams, nebija pirmais, kas ķērās pie “Fausta” tulkošanas latviski. Jau 1886. gadā kāds vārdā neminēts dzejnieks pārtulkojis Grietiņas dziesmu (“Rota”, 1886, 383), kādu daļu no “Fausta” esot pārtulkojis Esenberģu Jānis (1862 – 1890), bet tulkojums noklīdis. Latviešu teātra vajadzībām “Faustu” tulkojuši E. un J. Jaunzemji, bet tulkojums palicis neiespiests. Jānis Poruks apgalvo, ka 1895. gadā kāds latviešu laikrakstu redaktors viņam rādījis “Fausta” tulkojumu nenogurdināmā E. Dinsberga veikumā. Manuskripts esot bijis rakstīts drukas burtiem, kādus Dinsbergs lietojis visu savu garo mūžu.”

No “Zaļajā Zemgalē raugoties” (26. lpp.)

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+