ASV prezidents Baraks Obama izsaka līdzjūtību Dalasas policijas departamenta šefam Deividam Braunam pieciem kritušajiem Dalasas policistiem veltītajā piemiņas brīdī.
ASV prezidents Baraks Obama izsaka līdzjūtību Dalasas policijas departamenta šefam Deividam Braunam pieciem kritušajiem Dalasas policistiem veltītajā piemiņas brīdī.
Foto – EPA/LETA

Obama mēģina samierināt amerikāņus 2

ASV mediji slavē emocionālo, bet reizē izsvērto un nāciju samierinošo valsts prezidenta Baraka Obamas runu, kuru tas teica otrdienas vakarā piecu nogalināto Dalasas policistu piemiņas pasākumā šajā pilsētā. Tomēr fona notikumi liecina, ka naids starp melnādainajiem afroamerikāņiem un baltajiem policistiem ASV pilsētu ielās joprojām gruzd.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

“Es esmu šeit, lai pateiktu, ka mums jāstājas pretim šim izmisumam. Es esmu šeit, lai apliecinātu, ka mēs neesam tik sašķelti, kā mums šķiet. Es to zinu, jo es pazīstu Ameriku,” klātesošos Mortona H. Meijersona koncertzālē Dalasā piemiņas brīža laikā uzrunāja ASV prezidents. Viņā klausījās gan policisti un bojāgājušo kārtības sargu radinieki, gan amatpersonas un vietējās sabiedrības pārstāvji. Ieradies bija arī eksprezidents Džordžs Bušs. Simboliski piecas vietas zālē bija atvēlētas kritušajiem – pieci tukši krēsli ar ASV karogiem un piecu mirušo policistu portreti.

Komentētāji atzīst, ka pēdējie notikumi ASV pilsētu ielās tomēr ir iedragājuši policijas prestižu, vismaz melnādaino amerikāņu acīs, bet tā labošana prasīs reformu un pasākumu virkni. Kā solis sabiedrības samierināšanā tiek uztverta arī Obamas runa, kas medijos nodēvēta par “politisku lekciju”, kurā izskanējuši gan aicinājumi būt vienotiem, pārvarēt naidu un “atvērt viens otram sirdi”, gan tāpat norādes uz nepieciešamību ierobežot liberālo ieroču apriti ASV, jo “bērniem ir vieglāk iegūt pistoli nekā grāmatu”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piecus baltādainos policistus Dalasā naktī no pagājušās trešdienas uz ceturtdienu nošāva 25 gadus vecais ASV armijas veterāns Maiks Džonsons. Vēl deviņus kārtības sargus, kā arī divus garāmgājējus viņš ievainoja, pirms tika aplenkts un pēc nesekmīgām sarunām uzspridzināts ar robota palīdzību plašā policijas operācijā. Džonsons savu uzbrukumu sarīkoja kā atriebību par divu afroamerikāņu nogalināšanu neilgi pirms tam divos atsevišķos gadījumos Luiziānas un Minesotas štatos. Abos incidentos nogalināšana bija notikusi aizturēšanas gaitā un vainojami bija baltādainie policisti. Afroamerikāņu nāve nedēļas beigās daudzās ASV pilsētās izsauca vairāk vai mazāk vardarbīgus protestus un sadursmes starp demonstrantiem, kas pauda sašutumu par policijas rasismu. To laikā tika arestēts ap 200 personu, bet sabiedrībā vairojās bažas, ka abu virzienu rasistiskā rakstura incidenti var atstāt postošas sekas ASV sabiedrības vienotībai un izsaukt daudz plašākus nemierus.

Prezidents Obama savā 40 minūšu garajā Dalasas runā cildināja amerikāņu policistu varonību un lomu sabiedriskās kārtības uzturēšanā, uzsverot, ka ASV valda likums un vairākums policijas virsnieku dara savu grūto un bīstamo darbu “taisnīgi un profesionāli”, tāpēc “pelnījuši mūsu cieņu, nevis nicināšanu”. Pēc dažu novērotāju domām, tas bijis reveranss konservatīvākajai ASV sabiedrības daļai, ņemot vērā, ka, ielu nemieriem ritot, daļai radies iespaids, ka prezidents nemaz nav policistu draugs. Tajā pašā laikā ASV vadītājs jau par labas retorikas paraugu atzītajā runā mudināja neuztvert visus tos, kuri mierīgi protestē pret nevienlīdzību sabiedrībā, tikai kā “nemiera cēlājus vai paranoiķus”. Obama apelēja pie visu tautību un rasu ASV pilsoņiem ar aicinājumu atzīt pašiem sev, ka aizspriedumi un diskriminācija, īpaši jautājumā par vienu likumu un taisnu tiesu visiem, pastāv, kaut arī ir mazinājusies: “Neviens no mums nav pilnībā nevainīgs. Neviena institūcija nav pilnībā pret to imūna. Mēs to zinām.” Trešdien atsevišķas privātas tikšanās ar nošauto un ievainoto Dalasas policistu piederīgajiem vēl bija paredzētas ASV pirmajai lēdijai Mišelai Obamai un viceprezidentam Džo Baidenam ar kundzi Džilu.

Kamēr Obama runāja Dalasā, medijus sasniedza ziņa, ka Luiziānas štata galvaspilsētā Batonrūžā, kas ir viens no karstākajiem pēdējo dienu nemieru punktiem, policija par astoņu šaujamieroču zādzību no lombarda aizturējusi trīs vīriešus. Viens no viņiem atzinies, ka ieročus bijis paredzēts izmantot jaunu uzbrukumu rīkošanai policijai.

Uzziņa

“Black Lives Matter”

ASV afroamerikāņu pilsoņtiesību aizsardzības kustība ar šādu nosaukumu ir galvenā, kas organizēja pēdējā laika demonstrācijas un protesta akcijas ASV pilsētās. Izveidota 2013. gadā, par savu uzdevumu tā izvirzījusi protesta kampaņu rīkošanu gadījumos, kad melnādainie amerikāņi cieš no policijas brutalitātes, tiek nogalināti vai arī piedzīvo nevienlīdzības izpausmes tiesu sistēmā. “Black Lives Matter”, kuras nosaukumu var tulkot kā “Melnādaino dzīvībām ir nozīme”, tomēr dod priekšroku legālajām protesta formām. Tā balstās sociālajos tīklos un tai nav centralizētas struktūras vai formālas hierarhijas. Ar to un metodēm tā atšķiras no daudz kareivīgākajām, radikālākajām afroamerikāņu grupām kā “Jaunās melnās panteras” vai “Melno jātnieku atbrīvošanās partija” (ar šīm aprindām bija saistīts Dalasas policistu slepkava M. Džonsons). Visvalsts mēroga atpazīstamību “Black Lives Matter” ieguva 2014. gadā, kad spēja organizēt plašas ielu demonstrācijas, reaģējot uz melnādainā jaunieša Maikla Brauna nošaušanu Misūri štata Fērgusonā un Erika Garnera nāvi Ņujorkā. Kopš 2015. gada kustība aizvien vairāk cenšas pievērst savai problemātikai politiķu, tajā skaitā ASV prezidenta amata kandidātu, uzmanību. Oponenti tomēr norāda uz nekorekto “Black Lives Matter” nosaukumu, jo nozīme ir jebkura cilvēka dzīvībai. Aktīvisti uzskata, ka policisti aizturēšanas incidentos uz afroamerikāņiem šauj lielā mērā ādas krāsas dēļ. Tiesa, statistika gan liecina, ka situāciju, kad policisti pirmie atklāj uguni pret noziedzniekiem, baltādaino likumpārkāpēju gadījumos ir par 20% vairāk nekā melnādaino.