Obama un Romnijs debatēs diskutē par ārpolitiku 0
Arī pēdējās televīzijas debatēs pirms gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām pašreizējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama bija agresīvāks par savu sāncensi – republikāņu kandidātu Mitu Romniju.
Obama Kritizēja Romniju par ideju trūkumu Tuvo Austrumu situācijas risināšanai, izsmēja viņa prasības palielināt ASV karaflotes kuģu skaitu un apsūdzēja par vēlmi atgriezties pie Aukstā Kara. Savukārt republikāņu kandidāts norādīja, ka pašreizējais prezidents nav spējis uzturēt ASV vadošo lomu pasaulē. Abu pretinieku domas bija pretējas arī definējot Amerikas pašreizējo galveno ienaidnieku. Kamēr Obama paziņoja, ka galvenais drauds Amerikai joprojām ir terorisms, Romnijs pauda viedokli, ka vislielākās briesmas rada Irāna.
Atbildot uz diskusijas vadītāja jautājumu, kas šobrīd rada vislielākos draudus Savienotajām Valstīm, Obama sacīja: “Nu, manuprāt, tie joprojām ir teroristu tīkli – kā tikko sacīju, mums jāsaglabā modrība.” Savukārt Romnijs norādīja, ka lielākās briesmas, kas draud pasaulei, ir ar kodolieročiem bruņota Irāna. Taču, neielaižoties sīkākās diskusijās šajā jautājumā, abi sāncenši tūlīt pat pievērsās Ķīnai, izklāstot pasākumus, kurus viņi veiks nonākot Baltajā namā, lai stātos pretī arvien asākajai ekonomiskajai konkurencei no Pekinas puses. “Mēs cienām Ķīnu, Ķīnu kā konkurentu un arī kā partneri starptautiskajā sabiedrībā, ja tā ievēro noteikumus,” uzsvēra Obama, solot, ka pārvēlēšanas gadījumā viņš panākšot, lai Pekina spēlētu “pēc tiem pašiem noteikumiem kā visi pārējie”. Vienlaikus viņš apsūdzēja republikāņu kandidātu, ka tas neesot gatavs vērsties pret amerikāņu darbavietu eksportu uz Ķīnu rūpniecības centriem.
Debašu laikā Obama pastāvīgi centās uzsvērt to, ka Romnijam trūkst pieredzes ārpolitikā un ka viņš ir nepiemērots kandidāts uz ASV bruņoto spēku virspavēlnieka amatu. Kad Romnijs norādīja, ka šobrīd ASV karaflotē esot mazāk kuģu nekā 1917. gadā, Obama ironiski atmeta, ka armijai esot “mazāk arī zirgu un durkļu”. Demokrātu kandidāts uzsvēra, ka republikāņu priekšstati esot novecojuši, un apsūdzēja bijušo Masačūsetsas gubernatoru centienos atgriezties pie Aukstā kara, atgādinot, ka vēl nesen viņš par ASV galveno “ģeopolitiskais pretinieku” esot pasludinājis Krieviju.
Esošais prezidents arī apgalvoja, ka Romnija attieksme pret Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku neapturēšot teroristiskā grupējuma “Al Qaeda” nostiprināšanos šajā reģionā. Uz to republikāņu kandidāts reaģēja, norādot, ka uzbrukumi viņam neesot nekāda politiskā programma. “Uzbrukumi man nav veids, kā risināt Tuvo Austrumu problēmas,” uzsvēra Romnijs. Viņš no savas puses apsūdzēja Obamu par novēršanos no Vašingtonas tuvākā sabiedrotā šajā reģionā – no Izraēlas, kuru pašreizējais Baltā nama saimnieks kopš stāšanās prezidenta amatā tā arī ne reizi nav apmeklējis. Izsakot atzinību pašreizējai administrācijai par “Al Qaeda” līdera Osamas bin Ladena likvidēšanu, Romijs vienlaikus uzsvēra, ka “mēs nevaram rast izeju ar nogalināšanu. Mums nepieciešama visaptveroša stratēģija.”
Dažos jautājumos abi sāncenši tomēr spēja rast kopīgu nostāju. Abi kandidāti, piemēram, iebilda pret militāru iesaistīšanos Sīrijas konfliktā. Romnijs arī izteicās, ka atbalsta Obamas ieceri līdz 2014. gadam izvest karaspēku no Afganistānas, lai gan iepriekš republikāņu viedoklis bija citāds.
Lai gan trešās un noslēdzošās abu kandidātu debates bija veltītas ārpolitikai, bieži tās pārsviedās uz iekšpolitiku, Romnijam atgādinot, ka Obama nav spējis panākt ekonomikas atlabšanu, ka joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis, bet valsts parāds turpina augt. Nevienam no kandidātiem šoreiz neizdevās dot savam pretiniekam kādu iznīcinošu triecienu. Neviens no abiem nepielaida arī kādu īpaši smagu kļūdu, tomēr pirmās aptaujas liecina, ka kopumā par uzvarētāju atzīstams pašreizējais prezidents.
