Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
14. februāris, 2013
Drukāt

Obama uzrunā ES

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī ASV prezidents Baraks Obama galvenokārt pievērsās iekšpolitikai – reformām imigrācijas politikā, paverot ceļu virknei nelegālo iebraucēju tikt pie pilsonības, ieroču kontroles stiprināšanai, kā arī bezdarba samazināšanas pasākumiem un izaugsmes veicināšanai.

 

“Esam aizslaucījuši krīzes atstātos gruvešus, un ar atjaunotu pārliecību varam teikt, ka mūsu valsts stāvoklis ir spēcīgs,” tā Obama, piebilstot, ka “mūsu paaudzes uzdevums ir no jauna iedarbināt Amerikas ekonomiskās izaugsmes patieso dzinējspēku – augošu un plaukstošu vidusšķiru”.

Ārpolitikai Obama, kurš nesen sāka savas prezidentūras otro termiņu, pievērsās nedaudz. Tiesa, visnotaļ būtiskos jautājumos. Baltā nama saimnieks solīja sākt darbu pie brīvās tirdzniecības līguma izstrādes ar Eiropas Savienību.

“Šovakar es paziņoju, ka sāksim sarunas par plašas Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības uzsākšanu ar ES, jo brīva un godīga tirdzniecība pāri Atlantijas okeānam amerikāņiem nodrošina miljoniem labi apmaksātu darba vietu,” paziņoja Obama.

ASV un ES jau ir ārkārtīgi spēcīgas ekonomiskās attiecības. Saskaņā ar biznesa ziņu portāla “Bloomberg.com” datiem, tirdzniecības un ieguldījumu apjoms starp ASV un ES 2011. gadā sasniedza četrarpus triljonu dolāru atzīmi. Taču brīvās tirdzniecības līgums vēl vairāk tuvinās Savienotās Valstis un citas pasaules ekonomiskās spēkstacijas – Vāciju, Franciju, Britāniju un Itāliju –, radot pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. Vienlaikus līguma parakstīšana ar 27 valstu bloku ļautu piepildīt vienu no Obamas pirmsvēlēšanu solījumiem – līdz 2014. gada beigām dubultot eksporta apmērus.

ASV transatlantisko attiecību eksperts Andrass Simonji sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” pauda, ka šāds “brīvās tirdzniecības līgums diktētu tirdzniecības, ieguldījumu un finanšu uzraudzības standartus visā pasaulē”. Šobrīd lielākajai daļai produktu tirdzniecībai starp ASV un ES noteikts importa nodoklis trīs procentu apmērā, dažiem produktiem tie ir pat 20 procenti. “Šo barjeru likvidēšana krietni uzlabotu eksportu abos Atlantijas okeāna krastos,” pauda Simonji. Viņš arī šādam līgumam saskata plašāku nozīmi, proti, tas varētu ieņemt NATO vietu, kas pašreiz tiek uzskatīta par galveno organizāciju, kurā tiek koptas transatlantiskās attiecības, bet kuras loma, pēc viņa ieskatiem, mazinās.

“Es domāju, ka ir svarīgi meklēt jaunas vietas transatlantisko saišu veidošanai. Un to apzinās arī augstākās amatpersonas kā ASV, tā ES. Pirmo reizi mēs patiesi sajūtam, ka gan Savienotu Valstu, gan Eiropas līderi grib ciešāku sadarbību,” izteicies ASV eksperts.

Vienlaikus kāds vārdā neminēts ES diplomāts ziņu aģentūrai “AFP” norādīja, ka brīvās tirdzniecības līgums starp ASV un ES varētu piespiest arī Ķīnu kļūt atvērtākai. “Domājam, ka, sākot darbu pie ambicioza līguma starp diviem reģioniem, kas dominē globālajā tirdzniecībā, mēs liksim arī jaunattīstības valstīm kļūt atvērtākām,” spriedis diplomāts. Komentējot Obamas aicinājumu slēgt brīvās tirdzniecības līgumu, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu norādīja, ka “tas radīs būtiskas izmaiņas pasaulē, veicinās izaugsmi un abos Atlantijas okeāna krastos nodrošinās jaunas darba vietas”.

Savā uzrunā Obama atkārtoti pauda apņēmību turpināt sarunas ar Krieviju par abu valstu kodol-arsenālu samazināšanu. Pirms četriem gadiem stājoties ASV prezidenta amatā, Obama kodolieroču samazināšanu nosauca par vienu no savām ārpolitikas prioritātēm. Taču viņa centieni nav vainagojušies panākumiem – Krievija joprojām izvairīgi izturas pret šo jautājumu, Irāna atsakās apturēt savu urāna bagātināšanas programmu, bet Ziemeļkoreja turpina savus kodolizmēģinājumus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+