Obamu pavadošie Slepenā dienesta aģenti iesaistīti prostitūcijas skandālā 0
ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti Kolumbijā, kur notiek Amerikas valstu samits, aptumšojis skandāls, jo Obamu pavadošie ASV Slepenā dienesta pārstāvji tiek saistīti ar prostitūtu pakalpojumu izmantošanu.
Uz Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas samitu ieradušies vairāk nekā 30 valstu vadītāji, tostarp Obama, kuram samita laikā bija jāatstādina no pienākumu pildīšanas un mājās jāaizsūta 11 Slepenā dienesta aģenti un piecas militārpersonas aizdomās par “neatbilstošu uzvedību” viesnīcā.
Avots Kolumbijas policijā pavēstīja, ka uz viesnīcu tika nogādātas prostitūtas.
“Obamas apsargi padzīti no Kolumbijas par saistību ar prostitūciju – kauns, ka “gringosi” [portugāļu valodas slengs ārvalstnieku apzīmēšanai] uzskata Latīņameriku par bordeli un uzvedas, kā tādā ieradušies,” sociālas saziņas vietnē rakstīja Venecuēlas kreisi noskaņotais politikas komentētājs Nikmers Evanss.
Obama Karību jūras kūrortpilsētā Kartahenā ieradās piektdien, bet Slepenā dienesta aģenti tur bija jau agrāk. Ceturtdien sāka izplatīties aizdomas par viņu saistību ar prostitūtu pakalpojumu izmantošanu. Aizdomās turētā personāla vidū ir gan slepenie aģenti, gan uniformētas amatpersonas, lai gan neviens no viņiem nebija atbildīgs par ASV prezidenta personīgo drošību.
Slepenā dienesta direktora vietnieks Pols Morisejs skaidroja, ka “aizdomu raksturs kopā ar politiku, ka personāla neatbilstošai rīcībai netiek izrādīta nekāda tolerance” noveda pie “lēmuma atbrīvot šīs personas no darba uzdevuma”.
Uz ASV nosūtītos Slepenā dienesta darbiniekus sestdien iztaujāja dienesta galvenajā mītnē Vašingtonā un 11 no viņiem atstādināti no ieņemamā amata.
Bijušais laikraksta “Washington Post” reportieris un grāmatas par Slepeno dienestu autors Ronalds Keslers raidsabiedrībai CNN teica, ka skandāls izcēlās, jo aģentu “nesamaksāja vienai no prostitūtām, un viņa sūdzējās policijā”.
Baltais nams apstiprināja, ka Obama pilnībā uzticas Slepenajam dienestam.
Slepenais dienests tika izveidots 1865.gadā, lai cīnītos pret naudas viltošanu, bet tā loma tika paplašināta līdz ASV prezidenta apsargāšanai 1901.gadā pēc prezidenta Viljama Makinlija nogalināšanas, bet pēc ASV prezidenta Džona Kenedija brāļa, senatora un ģenerālprokurora Roberta Kenedija slepkavības 1986.gadā Slepenais dienests sāka gādāt arī par prezidenta amata kandidātu drošību.
