Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. novembris, 2015
Drukāt

Obligātais dienests – igauņi apmierināti, latvieši neplāno (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs foto

“Igaunijas sabiedrībā aizsardzības spēki un iesaukuma sistēma bauda lielu popularitāti,” vakar sarunā ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem uzsvēra Igaunijas aizsardzības spēku pulkvedis Aivars Jaeski. Kaimiņvalsts pieredze, organizējot valsts aizsardzību, ir laba pārdomu viela arī mūsu politiķiem.

Igaunijas konstitūcijā ir noteikts – ikvienam valsts pilsonim ir jāpiedalās valsts aizsardzībā. Pulkvedis A. Jaeski gan arī norādīja, ka bieži vien Igaunijas aizsardzības sistēmas modelis tiekot pārprasts – to veido ne tikai iesaukuma karavīri, bet arī profesionālā dienesta karavīri un Igaunijas drošības līgas zemessargi. Katru gadu notiek trīs iesaukumi, un vidēji katru gadu militārajā dienestā nonāk 3200 iesaucamo, savukārt profesionālajā militārajā dienestā dien 3600 militārpersonu.

Brīvprātīgi dienestā Igaunijas aizsardzības spēkos var iesaistīties jau no 17 gadu vecuma, bet iesaukums ir obligāts vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem. Dienestā netiek iesaukti jaunieši, kuri apgūst ārsta vai medmāsas profesijas. Tāpat ir atrunāts, ka no dienesta var atteikties tie, kas sākuši studijas augstskolā vai darbojas alternatīvajā dienestā. Arī sievietes var dienēt Igaunijas aizsardzības spēkos, piesakoties dienestam brīvprātīgi. Iesaukums ilgst astoņus mēnešus. Jauniešiem tiek nodrošināts nepieciešamais ekipējums, un par dienestu viņi saņem arī ikmēneša finansiālu atbalstu no valsts. Sistēma nodrošina to, ka Igaunijas rīcībā ir liels skaits rezerves karavīru – to Igaunijā kopumā esot ap 90 000. Kā izaicinājumus iesaukuma sistēmā A. Jaeski minēja jauno vīriešu veselības stāvokli. Taču dienestu izgājušie jaunieši iegūst ne tikai izglītību un zināšanas, bet arī fizisko spēku.

Komisijas sēdes beigās tās vadītājs Ainars Latkovskis sacīja, ka nav liels piekritējs obligātā dienesta sistēmas ieviešanai Latvijā. “Savulaik mums bija vājš obligātais militārais dienests, tas bija pareizais solis pāriet uz profesionālo militāro dienestu. Atbalsts armijai kopš tā brīža ir audzis, bet obligātā militārā dienesta laikos armija slīga skandālos,” pamatoja A. Latkovskis. Viņš uzsver, ka katra valsts izvēlas savu ceļu, kā veidot savas militārās struktūras, un lielākoties pasaulē valstis izvēloties profesionālā militārā dienesta modeli. “Ja tā saucamie zaļie cilvēciņi ierastos, tad tie būtu cilvēki no speciālās uzdevumu vienības, neba jau nu jauniesaucamie tiks sūtīti. Pretim jāliek apmācīti un viltīgi cilvēki, kādi mums ir profesionālajā dienestā,” uzskata A. Latkovskis.

Tikmēr cits komisijas deputāts K. Krēsliņš norādīja, ka pozitīvi skatās uz Igaunijas pieredzi, jo šāda sistēma palīdz saliedēt sabiedrību, taču pagaidām izmaksu ziņā tā būtu dārgs prieks, tādēļ vispirms jātiek galā ar esošajām aizsardzības vajadzībām. Tālākā nākotnē iespējams diskutēt par iespēju atjaunot obligāto militāro dienestu.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Igauņu obligātais militārais dienests neapšaubāmi ir pārāks par Latvijas profesionālo
    dienestu, jo sagatavo REĀLAS REZERVES valsts aizsardzībai un x-stundai. Latkovskis ir vienkārši diletants, kam nav sajēgas par valsts aizsardzību. Kā tad viņš iedomājas organizēt valsts aizsardzību bez sagatavotām rezervēm kara gadījumā? Varbūt sūtīs pretī pretiniekam nesagatavotu lielgabalgaļu, kad nedaudzie profesionāļi būs krituši vai ievainoti? Tā vienkārši ir bezatbildīga un tuvredzīga pieeja, ko realizē šī Saeimas aizsardzības komisija un tās vadītājs. Obligātais dienests prasa vairāk naudas no valsts kases, tomēr valsts drošību nedrīkst pakļaut demagoģiskam argumentam par tās trūkumu, nauda ir jāatrod!

    • Paldies, Kārli! Tas nav vērā ņemams arguments no Latkovska puses, attaisnojot bezdarbību obligātā militārā dienesta atjaunošanā šīsdienas ārkārtas apstākļos, aizbildinoties, ka obligātā militārā dienesta laikā armija slīkusi skandālos, jo atmiņā ir daudz visādu skandālu īsajā atjaunotās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā, tas nav izņēmums.

    • Klau, Kārli, vai esi gatavs iet dienēt, kļūtu par sagatavotu rezervi?

  2. “latvijieši” neplāno lai kremlinu iebrukuma gadījumā tiem netraucētu …

Draugiem Facebook Twitter Google+