Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
8. aprīlis, 2013
Drukāt

Obligātās veselības mācības skolās nebūs

Foto - LETAFoto - LETA

Veselības mācības kā atsevišķa un obligāta mācību priekšmeta skolās nebūs, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 1.decembrim uzlabos sociālo zinību priekšmeta integrēto saturu, tā pirmdien, noraidot Veselības ministrijas (VM) piedāvātos risinājumus bērnu veselības uzlabošanas jomā, nolēma valdības komiteja.

Valdības komiteja pirmdien apsprieda VM virzīto iniciatīvu par veselības mācības kā obligāta priekšmeta ieviešanu skolās 2014./2015.mācību gadā. Vairāki ministri teica, ka bērnu izpratne par veselīgu dzīvesveidu noteikti ir jāuzlabo, bet tikai atsevišķa priekšmeta ieviešana būtu “piliens jūrā”.

Ministre Ingrīda Circene (“Vienotība”) šādas obligātās stundas nepieciešamību argumentēja ar to, ka skolēniem ir slikti veselības rādītāji, ko rada neveselīgs dzīvesveids, augstais alkohola patēriņš, smēķēšana, traumatisms.

Dati liecina, ka, pieaugot skolēnu vecumam, pasliktinās veselības paradumi. Visos rādītājos 15 gadu veco skolēnu paradumi ir sliktāki par 13 gadu veco skolēnu paradumiem. 11 gadu veco skolēnu paradumi ir salīdzinoši visveselīgākie.

Aktuāls jautājums ir pusaudžu grūtniecība. Kaut arī abortu skaits 15–17 gadu vecām jaunietēm samazinās (2011.gadā tas bija 4,3 uz 1000 meiteņu, 2007.gadā – 8,2), tas tomēr norādot, ka jauniešu zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību ir nepietiekamas.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks teica, ka var strīdēties par to, kā labāk mācīt – atsevišķi vai kopā, bet galvenais ir saturs. Nekavējoties jāpievērš uzmanība saturam, jo bieži tiek runāts par formu, bet netiek sasniegts rezultāts, norādīja Pabriks. Viņš arī piebilda, ka nopietni jādomā par to, kā bērnus piesaistīt sportam un uzlabot sistēmu, ieviešot principu “nauda seko skolēnam” arī sporta pulciņos.

Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende norādīja, ka bērnu veselība un izpratne par veselīgu dzīvesveidu ir plašas izpratnes un vispārējās kultūras jautājums, kas jārisina integrēti.

IZM Valsts sekretāre Sanda Liepiņa atzina, ka IZM apzinās problēmas, bet nepiekrīt risinājumam. Nevar visas VM uzskaitītās problēmas risināt, ieviešot atsevišķu veselības mācību, uzsvēra Liepiņa.

IZM piedāvā profesionālajās programmās ieviest noteiktu veselības izglītības modeli. Savukārt integrētajā mācību saturā sākumskolai, pamatskolai un vidusskolai ieviest uzlabojumus, detalizētāk un precīzāk fokusējoties apmācībā par veselības un sporta jautājumiem.

“Sociālo zinātņu jomā vienlīdz svarīga ir arī vērtībizglītības, ekonomiskās izglītības, uzņēmējdarbības prasmju un finanšu pratības, mājsaimniecības, kā arī politikas, tiesību, filozofijas, psiholoģijas un kultūras pamatjautājumu apguve. Tomēr vidējās izglītības posmā tos visus nav iespējams noteikt kā obligāti apgūstamus atsevišķus mācību priekšmetus, tāpēc vispārējās izglītības turpmākajā pilnveidē tomēr būtu atbalstāmi kompleksi, vispusīgi risinājumi,” uzskata ministrija.

Circene gan uzsvēra, ka pašreizējie rezultāti un statistika paliecina, ka konkrētā sistēma nestrādā tā, kā tai būtu jāstrādā.

IZM apņēmusies līdz 2013.gada 1.decembrim pilnveidot esošo mācību priekšmetu programmu paraugus, bet neveidojot atsevišķu mācību priekšmetu un arī nepalielinot izglītojamo slodzi. Valdības komiteja nolēma, ka šajā darbā jāiesaista arī VM speciālisti.

Ministrijām būs arī jāapspriež risinājumi vidusskolas programmai, jo sociālo zinību priekšmets šajā izglītības posmā nav paredzēts, bet veselības mācība ir izvēles priekšmets.

Veselības mācība 5.klasei bija iekļauta izglītības programmās no 1995. līdz 2006.gadam un 8.klasei – no 2001. līdz 2006.gadam. Veselības mācība bija reizi nedēļā. No 2005./2006.mācību gada pamatskolā veselības zinības tika integrētas mācību priekšmetā “Sociālās zinības”. Bet veselības mācība vidusskolā iespējama kā izvēles priekšmets, kuru vidēji izvēlas ap 15% izglītojamo.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+