×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
8. aprīlis, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Komandēts darīt godu tēvijai (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas daudzfunkcionālā Informācijas centra svinīgajā atklāšanas pasākumā.

Viens no prezidenta, valsts darbinieku, diplomātu uzdevumiem ir nest Latvijas vārdu pasaulē starpsavienojumā ar citu zemju līderiem, partnerattiecībās mieram un ārlietu politikas ekspansijā. Nedrīkstam ieslīgt nacionālā aprobežotībā, nelīst ārā no Sūnuciema un tikai reizi gadā izrādīties Eiropā ar dziesmu “Cepu, cepu kūku”.

Bet ne katram dots ieslavēt Latviju uz Ņujorkas Metropolitēna operas skatuves dēļiem ar krāšņu, aizgrābjošu balsi un laižoties lejup pa kamaniņu trases reni. Citiem vēstnešiem lon piedalīties ārzemju simpozijos un asamblejās, politiskās studijās un kultūrsakaros. Jums taču iesiltu sirds, Briseles stiklotos vestibilos ieskrienot krūtīs no samita nākošam ministram Dombrovskim, kurš pie sevis dungo “Pūt, vējiņus”. Priecīgs pārsteigums būtu pie “Čurājošā puisēna” sastapta eirodeputāte Kalniete, vērīgi pētām skulptūru. Starptautiskās konferencēs mūsu pārstāvji gaiteņos sasaucas ar “kas man beja nadzeivot” un delegācijas vadītājs uzrunā vēršas pie miljoniem klausītāju angļu valodā – “mumsim atnākuš, lai takš iededzenājam draudziskas attiecības”.

Diemžēl ir tuvredzīgi skauģi, kuri uzskata, ka ārzemju braucieni ir politiskais tūrisms, ministriem vajadzētu cirkulēt maršrutējumā no Zvārtas ieža līdz Ķūķu klintīm un nēsāt ap kāju probācijas dienesta tērauda sprādzi, lai nodokļmaksātāji kontrolētu, ka naudu neizšķērdē komandējumos ārpus valsts. Nesen ministre Druviete, knapi paguvusi aklimatizēties Brazīlijā un pacelt glāzīti “kaipirinjas”, kā saņēma kritikas indes šļācienu – kas aizjūrā, Amazones mūžamežos izglītības ministrei meklējams. Tie esot dārgi tēriņi, bet iznākums – izēstas olas čaumalas vērts. Paldies Dievam, ka cienījamā stingrā pedagoģe pēc vārda kabatā nemeklēja un spļāvējodzēm atcirta, ka ierašanās Sanpaulu bijusi obligatoriska, neviens reāls un kruzeiro nav no lieka tērēts, un uz Latviju atvests noderīgs putnapiens. Patiešām – vai kritiķi iedomājās, ka tālos migrācijas ceļos Druvietes k-dze laistos kā dzērve vai jātu ar Zelta zirgu? Jāpērk biļete, jālido ar ātrgaitas “džetu”. Vai kādam liekas, ka ministre uz Rio devās, lai ķermeniski izpildītos sambas karnevālā vai noknipsētu selfiju, kā nodarbojas ar bikini fitnesu Kopakabanas pludmalē? Nē, par sportu atbildīgā Druviete tikās ar ievērojamāko no brazīļiem Peli un nokārtoja, ka mūsu izlase piedalās pasaules futbola čempionātā! Arī kafijas piegāde notiks intensīvāk.

Jau paredzu, ka prezidentam Bērziņam, kurš viesojies pie Vidusāzijas troņiem, gribēs iekost, skrāpēt, kad viņš dosies vizītē uz Mongoliju vai Uzbekistānu, itin kā valstij nevajadzētu kokvilnu, itin kā nevajadzētu uzlabot kontaktu ar Čingishanu. Tā pārmet valsts galvam, tā ietapoja Jaunzemei-Grendei par aizbraukšanu zemeslodes otrā galā Austrālijā, drīz Āboltiņai aizliegs Gruzijā paviesoties. Piedodiet, ja visur ceļi Latvijas ārpolitikas nesējiem ir mīnēti, kur uz ziemeļiem vai dienvidiem ir brīv braukt? Drīkst līdz “čurājošam puisēnam”, līdz Briselei izskrieties?

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+