Oficiāli izvirzīts otrais kandidāts prezidenta amatam – “Saskaņas” politiķis Dolgopolovs 8

Opozīcijas partija “Saskaņa” šodien oficiāli izvirzīja savu kandidātu Valsts prezidenta amatam – parlamentārieti Sergeju Dolgopolovu (S). Šis ir otrais oficiāli izvirzītais kandidāts Valsts prezidenta amatam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Iesniegumu par Dolgopolova izvirzīšanu parakstījuši pieci “Saskaņas” parlamentārieši, savukārt Dolgopolovs apliecinājis, ka gatavs kandidēt uz prezidenta amatu. “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins atkārtoti apliecināja, ka Dolgopolovam balsojumā ir garantēts visu “Saskaņas” deputātu atbalsts.

Dolgopolovs ir pieredzējis Saeimas deputāts un divus sasaukumus pēc kārtas ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Iepriekš Dolgopolovs ilgstoši bija arī Rīgas domes deputāts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Dolgopolovs 1963.gadā pabeidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Ķīmijas fakultāti, iegūstot inženiera-tehnologa izglītību. 1969.gadā viņš turpat pabeidzis aspirantūru.

Dolgopolovs karjeras sākumā strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā “Alfa”.

Atmodas laikā, 1988.gadā, kļuvis par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītāju. Šo amatu ieņēmis līdz 1990.gadam, kad kļuva par Rīgas pilsētas padomes valdes Kadru nodaļas vadītāju.

Politikā Dolgopolovs iesaistījās 1994.gadā, kad Tautas saskaņas partijas sarakstā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Kandidējis arī 6. un 7.Saeimas vēlēšanās.

2001.gadā Dolgopolovs kandidēja Rīgas domes vēlēšanās politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) sarakstā, kad arī tika ievēlēts galvaspilsētas pašvaldībā un kļuva par toreizējā Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra vietnieku.

2003.gadā piedalījās PCTVL frakcijas šķelšanā un Tautas saskaņas partijas frakcijas veidošanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Tā paša gada nogalē Tautas saskaņas partijas dome nolēma Dolgopolovu izslēgt no partijas par partijas programmas neievērošanu un tēla graušanu.

2004.gadā Dolgopolovs izveidoja partiju “Jaunā politika”, kļūstot arī par tās priekšsēdētāju. Vēlāk partija tika pārdēvētā par “Jauno centru”.

Reklāma
Reklāma

2005.gadā Dolgopolovs politisko organizāciju apvienības “Saskaņas centrs” dibināšanas kongresā ievēlēts par apvienības priekšsēdētāju. Dažus mēnešus vēlāk viņš atstāja šo amatu un tika ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku.

Kā ziņots, kā pirmais kandidāts Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzīts Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.
Kandidatūras prezidenta amatam var oficiāli izvirzīt no šodienas līdz 24.maijam. Pagaidām plānots izvirzīt vēl divus Valsts prezidenta amata kandidātus – aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un tiesību ekspertu Egilu Levitu.

Vējoni izvirzīs Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un plāno atbalstīt arī daļa “Vienotības” deputātu, Levitu – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) kopā ar atsevišķiem “Vienotības” un “No sirds Latvijai” (NSL) deputātiem.

Vējoņa kandidatūru oficiāli varētu izvirzīt ceturtdien, bet Levita kandidatūru – piektdien.

Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks vēlēts nākamais Valsts prezidents, notiks 3.jūnijā plkst.10.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.