Ogrēnieši nejūsmo par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu vecam benzīntankam 2
Veca degvielas uzpildes stacija (DUS) Ogrē tikusi pie kultūras pieminekļa statusa, taču tās īpašnieks ar lēmumu nav apmierināts. Arī ogrēnieši noskaņoti skeptiski, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pagājušā gadsimta 60.gados celtā būve iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Objekta saglabājamās vērtības ir gan pati ēka, ieskaitot uz kolonnām balstīto nojumi, gan uz jumta esošais dizaina elements uzraksts “Degviela”.
“Es gribu teikt, ka mantojums nav tikai skaistas pilis un muižas, bet tie ir arī ikdienas objekti, ar kuriem cilvēki ir dzīvojuši, tas ir industriālais mantojums, utilitāras būves, no kurām mēs redzam, kā konkrētā vēstures periodā cilvēki ir dzīvojuši, viņu domāšanas veids, estētikas veids, arhitektoniskā valoda. Tieši šī degvielas uzpildes stacija Ogrē ir unikāla Baltijā ar to, ka ir palikusi šāda tipa vienīgā” skaidroja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) direktora vietniece Katrīna Kukaine.
Ogres benzīntanks esot spilgts pēckara modernās arhitektūras piemērs. Tas uzcelts pēc igauņu arhitektes Jutas Krusmegi iepriekš realizēta projekta Tallinā. Tikai mums šis benzīntanks ir saglabājies, bet igauņiem – nojaukts.
DUS īpašnieks bija pret šīs būves iekļaušanu valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.Taču saskaņā ar likumu nav nepieciešama īpašnieka piekrišana, lai objektu pasludinātu par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.
Šobrīd benzīntanks ir slēgts, meklē jaunu saimnieku. Īpašnieks par pēkšņo objekta statusa maiņu nevēlas runāt.
“Īpašniekam, protams, bija satraukums par to, kā viņš varēs to tālāk ekspluatēt. Bet inspekcija ir norādījusi tās saglabājamās vērtības, kurām nevajadzētu traucēt tam, ka notiek pārveidošana, pielāgošana mūsdienu prasībām un šī būves ekspluatēšana tam paredzētam nolūkam,” norādīja VKPAI pārstāve.
Sastaptie ogrēnieši, uzzinot jaunumus, bija visai skeptiski noskaņoti. Viņuprāt, šī celtne vispār būtu nojaucama, jo tikai skatu bojājot.
“Kas tad tas par arhitektūras pieminekli, briesmīgs. Tad tur kāds ir uzpirkts, lai viņu saglabātu,” vērtēja Olga.
“Neder tur īsti tāda, kaut ko citu vietā vajag uzbūvēt, piemēram, bērniem laukumiņu,” uzskata Zane.
Un tieši šīs sabiedrības nostājas dēļ šobrīd Eiropā un pasaulē aktīvi tiek domāts, kā saglabāt 20.gadsimta mantojumu, kas, kā norāda VKPAI , strauji slīd no rokām ārā, ņemot vērā, ka šie objekti joprojām ir aktīvi – tajos notiek pārveides un ne vienmēr tādas, kas saglabā unikalitāti un attiecīgā laikmeta liecību.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tikšot iekļauts arī kādreiz tik slavenais restorāns “Sēnīte”, kas atrodas Vidzemes šosejas malā. Šobrīd brūkošās ēstuves ēka ir iekonservēta un tajā nekas nenotiek.
