Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. jūlijs, 2012
Drukāt

Ogrēnieši protestē pret lielveikalu pilsētas centrā

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Vakar Ogres novada dome komiteju sēdē apstādināja ieceri būvēt lielveikalu pļaviņā pie padomju represiju piemiņas vietas iepretim katoļu baznīcai un dzelzceļam, netālu no Ogres kultūras centra.


Pirms sēdes pie domes un arī pašas sēdes laikā pret lielveikalu protestēja aptuveni 15 iedzīvotāji, turot rokās vairākus plakātus, uz kuriem rakstītajā nostādīta lielveikala ideja pret represēto piemiņu, zaļo zonu un kultūru. Īpaši izcēlās liels plakāts, uz kura, rādot nepiedienīgu žestu, attēlots uzņēmējs Gunārs Kārkliņš, kurš stāvot aiz visas šīs lietas, un uzraksts: “Ogrēnieši! Man neinteresē jūsu viedoklis! Gunārs Kārkliņš.”

“Vēl varētu saprast, ja celtu kādu veikaliņu, kur zemniekiem savu preci tirgot, lai nebūtu jāslapstās pa pakšķiem, nevis kārtējo lielveikalu, kur tirgo divnedēļu ķīniešu čības vai lietuviešu pieneli, šķidrumu, kāds sanāk, kad latviešu zemnieks piena kannu izskalo…” man teica viena no protestētājām Dzidra Austra Livčāne.

 

Grib atņemt atļauju
Ogre2_AD_4

Pret lielveikala celšanu iestājās septiņi deputāti no 17. Viens no viņiem, domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, uzsvēra, ka nevajadzētu pārņemt slikto Rīgas un citu pilsētu pieredzi būvēt lielveikalus pilsētas centrā, bet tā kā Rietumos, atvēlot tiem pilsētu nomales, arī Ogrei esot pietiekami daudz plašuma Maskavas šosejas malā. Tāpat vajadzētu cienīt tautas ciešanas, jo pēc plāna sanāktu, ka pret pieminekli represētajiem būtu pavērsta lielveikala sētas puse. Līdzīgi privatizējot, ogrēnieši jau esot palikuši bez savas estrādes un tautas nama un tagad riskējot palikt bez zaļās zonas, kur pirms privatizācijas bija iecerēts ierīkot atpūtas vietu, bet mainījusies vara un mainījies detālplānojums.

Dokumenti liecina, ka domes saistošie noteikumi par detālplānojumu minētajam zemes gabalam pieņemti 2006. gadā. Tie atļauj tur būvēt tirdzniecības centru, vienlaikus īpašniekiem par pienākumu tiek uzlikts rekonstruēt un labiekārtot ielas, izveidot rotaļu laukumu un autostāvvietu. Sabiedriskā apspriešana 2004. gadā bijusi visai vētraina, 362 cilvēki balsoja par šādu apbūvi, 213 – pret. Kādu laiku bija miers, līdz šā gada maijā būvvalde saņēma zemes īpašnieku Iritas Kārkliņas un Sergeja Grekova būvniecības iesniegumu par 2170 kvadrātmetru apbūves laukumu. Neoficiāli avoti teic, ka šeit vēlas ienākt “Rimi”, atpērkot zemi no īpašniekiem par 500 – 700 tūkstošiem latu.

Domes juriste Antra Lastiņa deputātiem skaidroja, ka nav juridiska pamatojuma atcelt iepriekš apstiprinātos saistošos noteikumus un neatļaut zemesgabalu apbūvi. Līgums, ko paredz noslēgt pašvaldība un zemes īpašnieki, ir izdevīgs pašvaldībai un sabiedrībai, jo par īpašnieku līdzekļiem tiks labiekārtota pilsētas infrastruktūra.

“Mums sola zelta kalnus, bet ko mēs dabonam? Aizaugušu estrādi, izcirstus Zilos kalnus, nepabeigtas mājas!” pesimistisks ir E. Helmanis.

 

Ja saistošie noteikumi tiks mainīti, pašvaldību gaida tiesas darbi. Arī īpašnieku pārstāvis jurists Mārtiņš Pētersons atgādināja, ka saistošie noteikumi un detālplānojums ir saistoši visiem, tajā skaitā domei, un neesot neviena tiesiska pamata, lai to mainītu.

 

Dome nevar aizliegt to, ko atļāvusi, kā arī noteikt, tieši kādu – “Rimi” vai citu – veikalu būvēt, galvenais, ka viss notiek saskaņā ar detālplānojumu, kam īpašnieki ir tiesiski paļāvušies, sacīja jurists.

Rezultātā domē nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu līdz nākamajai komiteju sēdei, līdz kurai domes juristiem jāsagatavo atzinums, kā arī jālūdz un jāsaņem vērtējums par radušos situāciju no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

 

Aizkulišu līkloči

Ogre1_AD_4Interesantas ir notikušā aizkulises. Neoficiāls avots vēsta, ka aiz šā projekta stāv vietējais uzņēmējs Gunārs Kārkliņš, kurš ievilcis pilsētā ne vienu vien veikalu. Kad G. Kārkliņš bijis pilsētas deputāts, viņš nokārtojis, ka līdzās zemes īpašniekam Sergejam Grekovam, uz kura zemes atradās piemineklis represētajiem, par īpašnieci kļūst arī viņa šķirtā sieva Irita Kārkliņa. Tad kā deputāts panācis, ka šo zemi iemaina pret līdzās esošo pļaviņu, piemaksājot dažus tūkstošus latu. Rezultātā zemes vietā ar apgrūtinājumu – pieminekli, ar ko nevar neko iesākt, iegūta zeme, ar ko var rīkoties. Tad G. Kārkliņš panācis izmaiņas detālplānojumā – no atpūtas vietas uz būvniecību. Tālāk vien atlicis sagaidīt, kad par to kāds ieinteresējas.

G. Kārkliņš noliedz, ka viņam būtu bijuši ļauni mērķi un ka viņš ļaunprātīgi izmantojis savu deputāta statusu, turklāt šobrīd viņš ar šo projektu nekādi nav saistīts, jo ar Iritu Kārkliņu ir šķīries (pēc būtības), kaut arī attiecības uztur labas. Piemineklis ticis uzlikts vēl pirms zemes reformas, tālāk jau notikusi likumīga zemes atgūšana, pirkšana, pārdošana. Zeme neesot samainīta pret visu pļavu, bet tikai mazu tās daļu – aizaugušu ugunsdzēsēju dienesta baseinu. Rezultātā pilsēta ieguvusi zemi ar pieminekli, ko tagad var likumīgi apsaimniekot, savukārt privātīpašnieki – zemi, ko pārdos lielveikalam, kas ieguldīs pilsētā lielas investīcijas. Un represēto piemineklim pāri nodarīts netikšot.

Savukārt par savas foto-grāfijas izķēmošanu G. Kārkliņš sūdzēs tiesā, viņaprāt, plakāta autoru E. Helmani, pret kuru jau ir tiesvedība par naudas izspiešanu no viņa. Vēl projekta attīstībā neesot ieinteresēts domes deputāts Andrejs Ceplītis, kuram pieder veikals “TOP” un kurš nevēlas konkurenci.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+