Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. jūlijs, 2013
Drukāt

Ogu ceļi uz vēderiem


Foto-Ilze Pētersone un LETAFoto-Ilze Pētersone un LETA

Vairāk patērējam pašu mājās, lielākam eksportam vēl pietrūkst jaudas
.

 

Trakais ogu laiks, kad pa dārziem kā skudras šurpu turpu tekalē lasītāji, rit pilnā sparā. Zemenes nomainījušas Latvijā izsenis audzētās avenes, upenes, kā arī jaunpienācējas – krūmmellenes. Ja ražas ir vairāk nekā paša patēriņam, ogas aizceļo uz tirgu, veikaliem, pārstrādei vai pie uzpircēja. Cipari rāda, ka ogaudzētāji spēj apgādāt vietējo tirgu, bet vilinošais eksports pagaidām ne visiem pa spēkam.

Lielveikala apritē

ogas_Rudzate_Peetersone_10Jelgavas pusē Māras Rudzātes ģimenes uzņēmuma “Arosa R” krūmmelleņu laukos ogas sāka lasīt 18. jūlijā – desmit dienas agrāk nekā pērnvasar. Šodien lasītājiem jāsavāc 350 kg, kas aizceļos uz “Rimi” veikaliem. “Vienpadsmitos no rīta saņemam pasūtījumu, līdz sešiem tas jāsagatavo un jānogādā, vēlākais, līdz trijiem naktī uz Rīgu, arī sestdienā un svētdienā,” par stingro piegādes grafiku stāsta Māra.

Vidēji vienā dienā lielveikalam jāpiegādā 500 kg, akcijas laikā – viena tonna. Jānodrošina gan apjomi, gan kvalitāte. Pirmajā sadarbības mēnesī “Rimi” ļaudis pārbaudījuši gandrīz katru kārbiņu, sekojuši līdzi, vai no veikaliem nenāk sūdzības, atceras melleņaudzētāja. Pagaidām “Arosa R” lielveikalu tīklam ogas nodod par četriem latiem kilogramā, taču konkurenti nesnauž – tikko atskanējis tālruņa zvans, ka kāds veikalniekiem piedāvājot lētāk. Nu būs jālaiž zemāka cena, spriež Māra.

Ar iekļūšanu “Rimi” tīklā viņa ir apmierināta, taču pukojas uz sevi, ka nevar izaudzēt “tik, cik vajag”. No 50 ha nāktos ievākt vismaz 200 tonnu ogu, bet pagaidām raža mērāma 50 tonnās. “Tas ir par maz,” nosaka Māra. Krūmmellenes audzētājam nav vieglas ogas, jo tām īpaši kaitē aukstums.

Uz nopietnu eksportu pagaidām vēl nav ko cerēt, lai gan caur “Rimi” Latvijas ogas aizceļo arī uz Lietuvu un Igauniju. Šogad Rudzāti plāno vienu kravu pusotras tonnas apjomā pārdot arī uz Krieviju, kuru, kā runā melleņaudzētāju aprindās, jau esot nolūkojuši poļu lielsaimnieki.

Visas ogas vienā katlā

Ja nav izdevies nokļūt lielveikalu tīklā un tirgus neder, ar pilnām kastēm un groziem var doties pie pārstrādātājiem vai uzpircējiem. Svaigas ogas arī mazos apjomos pieņem SIA “Puratos Latvia”, savulaik saukta par “Pure Food”. Pērn upeņu iepirkums bija 40 līdz 50 tonnu, aroniju – 20, jāņogu – 20, smiltsērkšķu – 5 līdz 6, ērkšķogu – 2, stāsta iepirkšanas direktors Dzintars Pūkainis. Šogad apjomi būs mazāki, viņš spriež, jo uzņēmums iepirks tikai vienu jāņogu šķirni, bet cena ogām noteikta zemāka nekā pagājušajā gadā. Par upenēm maksāšot 40 santīmus kilogramā, jāņogām – 35.

Uzņēmums ogas pieņem arī nelielos apjomos, kaut vai dažus kilogramus, ja tikai piegādātāju apmierina cena, kuru uzņēmums nosaka, ņemot vērā pasaules tirgus piedāvājumu, skaidro Dz. Pūkainis. “Mēs varam nopirkt to daudzumu, kas audzētājam paliek pāri, kad viņi ogas ir nodevuši tirgū.”

Iepirkšanas direktors neslēpj, ka līdzās Tukuma, Saldus, Talsu apkārtnes saimniecību izaudzētajam tiek iepirktas ogas no Polijas, Serbijas, Ungārijas, iepriekšējos gados pat no Ķīnas.

No ogām, kas pēc pieņemšanas tiek attīrītas un sasaldētas, uzņēmums ražo ievārījumus – veikalu plauktiem, piena industrijai jogurtu un saldējuma ražošanai, konditorejas izstrādājumu gatavošanai.

Uz produkcijas kvalitāti atstāj iespaidu dažādu šķirņu ogu sajaukums, kas veidojas, iepērkot nelielus apjomus, tāpēc šogad pieņemts lēmums no jāņogām ņemt pretim tikai ‘Vīksnas’ šķirni.

Vispirms sasaldē

Par 40 santīmiem kilogramā upenes šogad plāno iepirkt arī SIA “Sparlats”, vadošais ātri sasaldētās produkcijas ražotājs Latvijā, kura klienti ir lielākie pārtikas produktu un piedevu ražotāji, farmācijas industrijas kompānijas, kā arī sabiedriskās ēdināšanas apgādes uzņēmumi. Kā rāda pēdējo divu gadu atskaites, uzņēmums no Latvijas zemnieku saimniecībām, kooperatīviem un privātpersonām iepircis līdz 17 tonnām gadā svaigu upeņu, 6 līdz 10 tonnas aveņu, 5 līdz 6 tonnas jāņogu, līdz 11 tonnām aroniju, 22 līdz 38 tonnas smiltsērkšķu.
Iepirkuma cena veidojas atkarībā no ogu tīrības un transporta izmaksām, paskaidro pārdošanas vadītāja Ērika Drāke-Lūse. Ogu attīrīšana un sasaldēšana notiek “Sparlata” ražotnē Gailīšos Bauskas novadā, taču pieņemšanas punkti izvietoti dažādos Latvijas reģionos.

Ar saldētām ogām “draudzējas” arī SIA “Spilva”.

“Ražošanas process paredz ogu pārstrādi visa gada garumā, tādēļ tās jāsasaldē. Lielākos iepirkuma apjomus veido zemenes un avenes, ko saldētā veidā nepieciešamajā daudzumā un kvalitātē iespējams iepirkt tikai ārpus Latvijas,” skaidro mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Kopumā no visu iepirkto ogu apjoma Latvijas ogas veido 9,3%. Ievārījumu, dažādu mērču, biezeņu u. c. produktu ražošanai “Spilva” pērn iepirka 7,1 t upeņu, 1,5 t zemeņu, 0,9 t smiltsērkšķu, 0,8 t ērkšķogu, kā arī 3,6 t lielogu dzērveņu, ko vienīgās pieņem nesaldētas. Cenu par ogu kilogramu uzņēmums neatklāj, nosauc to par konfidenciālu.

Lai gan Latvijas ogas izceļas ar intensīvāku garšu, pārstrādātāji apliecina, ka visas sabirst “vienā katlā”. Produkta izcelsme norādīta tikai “Spilvas” ražotajām lielogu dzērvenēm cukura sīrupā.

 

ogas_Jelg_Peetersone_10Kopā – labāk

Latvijas ogaudzētāju viena no problēmām ir nepietiekamie apjomi, apgalvo pārstrādātāji un iepircēji. “Spilva” norāda, ka, piemēram, avenes, ķiršus bez kauliņiem, zemenes bez kauslapiņām vēlētos iepirkt daudz lielākos apjomos. Krūmmellenes būtu ļoti laba eksportprece, taču to pietiek tikai vietējam tirgum, piebilst “Sparlata” pārdošanas vadītāja Ē. Drāke-Lūse.

Ja pietrūkst jaudas, jākooperējas, norāda krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte. Pirms trīs gadiem viņa kopā ar vairākiem melleņu un lielogu dzērveņu audzētājiem nodibināja kooperatīvo sabiedrību “Baltijas ogu kompānija” (“BOK”). “Kopā sanāk lielāki apjomi, kā arī var diversificēt riskus – ja kādam raža nav padevusies tik laba, otrs stājas viņa vietā un nodrošina piegādi,” kooperācijas ieguvumus produkcijas realizācijā skaidro viena no “BOK” dalībniecēm lielogu dzērveņu audzētāja ar 16 gadu pieredzi Gundega Sauškina. Viņas saimniecība “Very Berry” 20 hektāros izaudzē arī aptuveni 60 tonnas eksportam. Tiesa, kooperācija nav bez trūkumiem, atzīst Māra, īpaši jāseko līdzi, lai produkcija no dažādiem piegādātājiem būtu vienlīdz augstas kvalitātes.

Jau tagad Latvijas ogu audzētājiem atbalstu varētu sniegt labvēlīgāki tirgus noteikumi, viņa norāda, pieminot tā saucamo nakts tirgu Rīgā, kurā zemniekiem nākas sacensties ar pārpircējiem, viņi tirgojot arī Polijā iegādātu produkciju. Centrāltirgus mārketinga un komunikācijas daļas vadītāja 
Ivara Jakovela skaidrojums, ka pašaudzētās produkcijas tirgotājiem tiek piemērota zemāka tarifa likme par tirdzniecības vietām, ir mazs mierinājums, lai noturētu konkurētspējīgu cenu līdzās poļu lauksaimniecības precēm.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+