Ogu kociņi. Kā uzpotēt? 0
“Nopirku potētus ērkšķogu un upeņu augststumbra kociņus. Gribētu arī pati tādus uzpotēt. Kā to dara?” Pārsla Adītāja Ventspilī
Ogulāju vainagkociņus var veidot gan no patsakņu, gan potētiem stādiem. Upeņu vai jāņogu kociņu uz sava stumbra sāk veidot jau otrajā audzēšanas gadā.
Jaunajam stādam atstāj tikai vienu spēcīgu dzinumu, bet pārējos izgriež līdz zemei. Kad stumbrs izaudzis aptuveni pusmetru garš, tam 45 cm augstumā nogriež galotni (tas veicina zarošanos) un no augšējiem pumpuriem ļauj attīstīties pieciem sānzariem, no kuriem veidos vainagu. Zemākos sāndzinumus un pumpurus izgriež. Nākamā gada pavasarī skeletzarus apgriež apmēram par pusi, bet tālāko pakāpju sānzarus (vainaga zarus) saīsina, atstājot 2 – 3 cm garus. Arī turpmāk ik pavasari visus dzinumus saīsina, bet zem vainaga augošos dzinumus izgriež līdz stumbram vai augsnes virsmai. No astotā līdz desmitajam audzēšanas gadam veic atjaunojošo griešanu, spēcīgi saīsinot visus vainagzarus.
Miniatūrkociņus stāda tādā pašā dziļumā, kā tie auguši iepriekš vai pat nedaudz seklāk, tūlīt pēc iestādīšanas nedaudz saīsina visus skeletzarus. Glīti izskatās (īpaši ražas laikā) arī atsevišķi stādīti ogu kociņi, bet, ja vienkop stāda vairākus, tad 50 – 70 cm atstatumā citu no cita. Ja veido vairākas rindas, starp tām ievēro 1 – 1,5 m attālumu.
Jau no paša veidošanas sākuma vainagkociņi noteikti jāpiesien pie mietiem.
Jāņem vērā, ka patsakņu ogu krūmus var izveidot kā augststumbra vainagkociņus, ja šķirne ir liela auguma, ar stāvus augošiem zariem (nederēs, piemēram, upeņu šķirne ‘Brődtorp’, kurai tie ir nokareni). Izgriežot apakšējos, vecākos dzinumus, upenēm stumbra augstumu pamazām var paaugstināt līdz 1,5 m, bet, jo augstāks stumbrs, jo kociņam mazāk ogu, toties tās būs lielākas.
Potējot uz augsta stumbra, iespējams izaudzēt upenes, jāņogas, ērkšķogas, zelta jāņogas. Kā potcelms visām der zelta jāņoga (Ribes aureum), ko līdzīgi kā citus krūmogulājus pavairo ar koksnainajiem spraudeņiem. Lai iegūtu potēšanai nepieciešamā garuma stumbru, viengadīgo dzinumu otrā gada pavasarī nogriež līdz 1 – 2 pumpuru augstumam un turpmāk ļauj augt tikai vienam dzinumam (to atsien vertikāli), kas vienā gadā var izstiepties aptuveni metru garš.
Potēt var gan ziemā, gan arī ļoti agri pavasarī. Potēšanai ziemā paredzētos potcelmus rudenī izrok, iestāda podos vai kastītēs un novieto vēsā pagrabā. Janvāra beigās vai februāra sākumā ienes telpās, kur ir +8…+10 °C temperatūra. Pakāpeniski to paaugstina līdz +15…+18 °C un gaida, līdz sāk piebriest pumpuri (parasti tas notiek apmēram divas nedēļas pēc ienešanas siltumā). Tad sāk potēšanu.
Arī izvēlēto šķirņu potzarus sagriež jau rudenī (pēc lapu nobiršanas), tos izvēlas no viengadīgajiem sakņu kakliņa dzinumiem aptuveni zīmuļa resnumā un bez sānzariem. Līdz potēšanai potzarus glabā vēsā telpā mitrās smiltīs. Potēšanai izmanto tradicionālās metodes – vienkāršo kopulēšanu vai kopulēšanu ar piegriešanu.
Pavasarī ogulājus potē tūlīt pēc sniega nokušanas (aprīlī), to nedrīkst darīt lietainā laikā. Potzariem potēšanas brīdī jābūt miera stāvoklī, nevis saplaukušiem. Parasti līdz rudenim stāds izveido labi attīstītu vainagu. Stumbru piesien pie izturīga balsta. Spēcīgi augošas šķirnes (piemēram, upenes ‘Titania’) kociņiem vajadzīgi divi balsti.
Turpmāk šiem vainagkociņiem katru gadu rūpīgi izgriež dzinumus, kas veidojas pie stumbra pamatnes un zem potējuma vietas.
Reizēm kokaudzētavās augststumbra ogulājus potē arī uz gariem zelta jāņogu zariem bez saknēm un pēc tam apsakņo jau uzpotētos zarus. Mājas apstākļos, kur nav iespējams nodrošināt tik vienmērīgu siltumu, mitrumu un apgaismojumu, šāda pavairošana gan var neizdoties – norāda pieredzējušais stādu audzētājs, z/s “Gulbji” saimnieks Pēteris Heimanis. Viņš arī atgādina, ka uz augststumbra potcelmiem var potēt tikai pietiekami ziemcietīgu šķirņu ogulājus, jo miniatūrkociņi vairāk cieš ziemas salā un pēc tam tos grūtāk atjaunot.
