Mobilā versija
Brīdinājums +0.9°C
Austris
Sestdiena, 21. janvāris, 2017
29. jūlijs, 2014
Drukāt

Oidira Ava Olafsdotira, “Astoņu ziedlapu roze”

Olafsone_8

No islandiešu valodas tulkojis Dens Dimiņš. Jāņa Rozes apgāds, 256 lpp.

“Astoņu ziedlapu roze” ir labs sākums islandiešu literatūras iepazīšanai. Divdesmit divu gadu vecā Arnljota Tora lielākā aizrautība ir rozes – tā viņiem bijusi kopīga ar māti, kura gājusi bojā avārijā. Dzīve dzimtajās mājās pēkšņi šķiet grūti izturama, jo Arnljots vēlas tikt skaidrībā ar savu dzīvi, tādēļ dodas uz ārzemēm atjaunot kāda viduslaiku klostera rožu dārzu. Negaidītu pagriezienu ienes lūgums pāris mēnešus pieskatīt meitiņu Floru Solu – mazo Arnljots mīl, bet ar māti viņam bijis tikai īss sakars. Šķietami ļoti rāms, taču dzīves kaislības piesātināts romāns ar ilgu un patīkamu pēcgaršu.

Pievienot komentāru

Mēnešreizes mākslā – pārāk smags kumoss Latvijas sabiedrībai? (4)Ziņa par Ingrīdas Pičukānes izstādi "Sarkanā istaba", kurā viņa ataino ar mēnešreizēm saistīto personīgo pieredzi, zibenīgi uzkarsēja tīmekļa temperatūru līdz vairākiem simtiem komentāru. Gandrīz visi no tiem bija naidīgi, izsmējīgi un rupji. Vai menstruācija mākslā ir pārāk smags kumoss Latvijas sabiedrībai?
Draugiem Facebook Twitter Google+